Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Paldies Linda par izskaidrojošo video par iekšejo spēku savu mēŗku saniegšanai,

Ivars
Paldies Linda par izskaidrojošo video par iekšejo spēku savu mēŗku saniegšanai, mēģināšu uzrakstīt nelielu atskaiti, ko īsti no tā visa mans prāts būs sapratis. Kad liki aizdomāties, kādu mērķi tiešām gribu sasniegt, tad lielākā daļa ir savas labklājības un komforta uzlabošanai, tātad tie visi ir mana Ego un prāta mēŗķi, kurā ir programma tiekties pēc labākas dzīves. Šādi mēŗķi ir tikuši izvirzīti arī agrāk, un kā jau vebināra laikā viens rakstīja, sasniegt var visu, bet ar lielu piepūli, kas paņem lielus resursus no fiziskā ķermeņa, respektīvi tiek zaudēta veselība. Un arī pēc kāda laika zūd motivācija. Pēc Tava teiktā, tie īsti nav manas dvēseles mērķi.
Tātad pa lielam man vispirms jāsaredz mana dvēsele. Esmu klausījies arī Matīsa chanelingus, kopumā var secināt, ka dvēsele dzīvo ķermenī un vēro tā pieredzes, un gaida, kad ķermenis ar prātu sāks beidzot realizēt dvēseles dotos uzdevumus. Bet visā šajā konstrukcijā, ko sauc par cilvēku, kautkur vados starp dvēseli un Ego ir pārrāvums sakaros. Un ja Ego nedara to, ko grib dvēsele, Ego jūtas nelaimīgs, tādējādi tiek tā kā sodīts par nepaklausību, daži vadi vēl tomēr nav pavisam pārrauti. Pirmajam mēŗkim vajadzētu būt saprast savas īstās vēlmes. Bet kā lai izdzēš no Ego zemapziņas programmas iestatījumu, ka jebkura mēŗķa sasniegšanai apakšā vispirms vajag materiālo labklājību, segumu? Piemēram ceļošanai vai sporta rallija auto.
Tad kas īsti ir šī dvēsele? Dvēsele ir daļa no visas šīs pasaules vai arī mums visiem ir viena dvēsele? Dvēsele ļauj Ego justies laimīgam, ja Ego pašaizliedzīgi dāvā sevi un savu enerģiju citiem, ir noderīgs sabiedrībai un pie tam sabiedrība arī atzinīgi novērtē. Tātad dvēsele ir ieinteresēta visas sabiedrības kopējā labumā nevis atsevišķa ego. Bet šeit ir iespējams arī gadījums, kad ego sevi pašaizliedzīgi davā citiem, bet tomēr netiek novērtēts, bet pat tiek izmantots, nicināts, piemēram apkopējs, jo šis cilvēks dara mazkvalificētus darbus un neko citu neprot. Šeit dvēsele nekādi neattalgo ego ar laimes sajūtām. Sabiedrībai vairāk ir nepieciešami indivīdi, kas vairāk strādā pie sevis pilnveidošanas, kļūst par savas jomas profiem un spēj dot pienesumu sabiedrības attīstībā. Sanāk, ka tomēr nevis dvēsele attalgo Ego ar laimes hormoniem par dvēseles doto uzdevumu izpildi, bet vairāk pati sabiedrība. Rezultātā mēs reāli šeit dzīvojam tā kā tādas skudras, kurām katrai ir sava loma kopējā pūžņa attīstības nodrošināšanā.
Vēlviens jautājums par dvēseli kā par Dievišķā spēka iemiesojumu mūsos. Interesanti, ka itāļu valodā Dievs ir Dio bet vietniekvārds es – io, snāk, ka dievs ir tas pats, kas es tikai ar D burtu, sagadīšanās, bet interesanta  Bet jautājuma būtība vairāk ir par lūgšanām. Pēc bībeles, ko varam uzskatīt par senāko laimīga cilvēka rokasgrāmatu, mēs meklējam Dievu sevī un caur lūgšanām lūdzam palīdzību savu mēŗķu sasniegšanai, tātad lūdzamies kautkam, kas ir mūsos, iespējams atkal šai pašai dvēselei, kas nemanāmi mīt mūsos. Tad galvenais jautājums ir, vai tiešām

Datums : 19/05/06 11:21    

Linda
Sveiciens Godīgi, man jautājums ir par garu, beigās galvenais jautājums nav redzams. Es iesaku saīsināt teikumus un konkretizēt, tas pats attiecas uz mērķi. Ja ir daudz lietu apkārt mērķis, nekas nesanāk kā vien dancošana uz riņķi mērķim, tā arī pie paša mērķa netiekot. Par dvēseli. Mums gribas domāt, ka tas ir atdalījums no mums, tomēr dvēselei nodalījuma nav, tā zin, ka ir VIENS. Prātam patīk sarežģīt, piemēram, mēs mēs mēdzam praksēs pielietot jēdzienus TAS, VISS, VIENS, tomēr mājās aizbraucot jūs taču neteiksiet bērniem..klau, sauc mani TAS, es vairs nebūšu personības daļa mamma. Viss nav tik sarežģīti kā izskatās
Datums : 19/05/06 12:58