Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / / Par peldēm ar sevi un pie sevis.

+ Pievienot rakstu


Par peldēm ar sevi un pie sevis.

Kad manas domas aizceļo visur, kā sprādziens, kas izsviež daļiņas šķembu uz visām pusēm, man rodas jautājums - kur šajā informācijas sprādzienā esmu es? Tehnoloģijas ar informāciju, kas vilina manas domas kā suni sev klāt ar gardumu, lai to pieradinātu tā arī manas domas dodas pēc šiem viltus gardumiem.

Šajos brīžos man aust atmiņā manas skaistās sajūtas ko esmu jutis. Sajūtas kuras brīžiem nolieku malā, jo par tām kautrējos un domāju ko padomās citi. Sajūtas, kas devušas visvairāk laimes un likušas man pēc tām tiekties vēl vairāk. Tās ir kā viedas domas, stāvokļi, kas pabaro manu sirdi un dziedē pasaules atšķeltās sašķeltās daļas.

Tik tikko, pat nesen iepeldēju šajās sajūtās un tās man caur tādu kā sajūtu valodu, sajūtu izpratni deva ceļazīmes, laikam tas ir tas ko vienmēr saņemu - ceļazīmes pie sevis, vairāk pie sevis un kā tas var darīt mani pilnāku, laimīgāku. Man nav tam loģiska izskaidrojuma balstīta zinātnes faktos. Varbūt tās ir dīvainas ķīmiskas reakcijas manā galvā, taču ja tā, tad man žēl, ka ne visi nokļūst šo ķīmiju varā ko acīm redzot ķermenis ir spējīgs pieredzēt.

Bet ko man vēstija kārtējās ceļa zīmes. Sākotnēji mani pārņēma miers, sajūta pat ļoti dziļa un spēcīga par to ka viss ir kārtībā, tā it kā šīs brīdis ir labs tāds kāds tas ir. No galvas pazuda domas, kas raizējas, kas steidzas kārtot, risināt, doties uz priekšu, lai sevi uzturētu ar interesi. Šī sajūta man vēstīja - nav vērts vairāk skriet uz priekšu, nav vērts pilnībā pazust savās domās, nav vērts to darīt, jo tavas domas tev saka: man jāizdara tas... un tas.. lai lietas būtu kārtībā. Tas ir tāds kā nepietiekamības stāvoklis sevī, kas steidzas sev meklēt jaunas nodarbes. Šī sajūta mani iecentrē šajā brīdī un vairāk esot klātesoš pats sev varu uz sevi pats pavērties, uz saviem uzskatiem, pieņēmumiem, domām, kas mani virza kad esmu attālinājies no sevis. Sajūtas man saka: tas nav ārpus tevis, tajās domās, kas meklē laimes formulas, lai sevi piepildītu un tad vēl domāt ka šī laimes ārpus manis mani vairāk paēdinas, padzirdīs, padarīs laimīgāku, bet jūtu, ka tas būs tikai uz mirkli un tu atkal kritīsi laimes meklējumos uz priekšu.

Šī sajūta man saka: atgriezies pie sevis un sajūti, ka laime izriet no tevis, ka laime esi tu un to tu vari nevis sasniegt, bet gan aptvert un tā tevī vienmēr ir. Tu no tās attālinies skrienot, sevi malā atstājot, sevi nejūtot, bet prātam ļaujot visu kārtot, risināt. 

Tev gan jau šo lasot nāk prātā un arī mans prāts jautā, kā tu vari šai pasaulē kaut ko nerisināt? Tad kad jūtu šo plūsmu es nejūtu tieksmi ko kārtot, jo es jūtu sevi, es pazīstu sevi, es redzu sevi un esmu mierā ar sevi, es pieņemu to kur atrodos un zinu ka es sākos daudz kur dziļāk nekā mani jautājumi un raizes to nojauš, mēģinot jau laikus sevi kārtot nākotnei.

Šīs sajūtas man devušas mīlestību ko neesmu jutis ne esot attiecībās, ne mīlot savu mājdzīvnieku. Šī sajūta šķiet kā vēl viens spektrs, kas cilvēkam pieejams. Es biju šokēts cik daudz spēka un iedvesmas dzīvei var dot šāda mīlestība. Tā vien šķiet tas ir kas tik dabisks tevī, kaut kas tik patīkams - tu mīli dzīvi un sevi. Es nezinu vai šo mīlestību var saprast ar prātu un formulās to izskaidrot, bet tā ir kā saldu ziedu smarža pilna, tik patīkama, lai viegli reibtu un joprojām tu spētu aptvert cik gan skaists tu patiesi sevī esi.


   Autors : Niks
   Mani raksti [ 12 ] ->

   Datums : 2019-03-03 00:35:08

Mums patīk              305



Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Inta
...Man nav tam loģiska izskaidrojuma balstīta zinātnes faktos."-zīnātnei līdz tam vēl tālu, ja nu vienīgi kvantu fizika= ka matērijas daļiņām ir viļņu īpašības, pareizāk ir- VIĻNIEM ir iespēja būt matērijas daļiņām.
Tu ļoti labi,skaisti to aprakstiji. Cilvēku fokuss parasti ir tikai daļiņas, kaut mēs pamatā esam viļņi,kas ar domām fokusējoties, kondensējoties nonākam matērijas daļiņās, daļēji. Ja zini krievu valodu tad šājās Lakšmi audiogrāmatās var rast izpratni.

&t=1096s

Datums : 19/03/03 12:42        Lasīt vairāk ->

Sanita
Skaistas Tavas sajūtas. Kad man atnāk šī plūsma, es nekad to nenolieku malā un arī nekautrējos par savām sajūtām... Ja jau svētlaimīgs prieks un mīlestība mani nes metru virs zemes, tad lai jau to redz arī citi un -cerams!- paņem kaut ko no tā arī sev...

Datums : 19/03/03 11:17        Lasīt vairāk ->

Niks
Linda, nu es tagad pamēģināšu vairāk piefiksēt savas sajūtas tekstos un arī te ar to padalīties. Redzēs, kā man ies.
Datums : 19/03/03 12:00

Linda
Nikij ļauj lai tver tie, kam vajag❤️
Datums : 19/03/03 11:45

Niks
Mans paša prāts vēl joprojām spēj šaubīties un brīžam ņemt virsroku par šīm plūsmām, sajūtām. Bet tas laikam ir manā šīs dzīves dabā lekāt pa dualitātes kausiem šurpu turp.
Un šīs sajūtas parasti pieredz tuvākie cilvēki man apkārt. Nekad īsti līdz galam nesaprotu vai jēdzīgi izstāstu to info un kādam beigās arī noder, jo ir cilvēki, kas netver to ko es pieredzu un pastāstu.

Datums : 19/03/03 11:30