Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / Manas neparastās pieredzes / Cita realitāte

+ Pievienot rakstu


Cita realitāte


Viss sākās ar to, ka staigāju pa kaut kādu ielu un pēkšņi apjautu, ka tā nav īstenība un ka es esmu Oskars kas sapņo. Pirmais ko gribēju izdarīt bija aplūkot vai man ir rēta uz vēdera kā tagad. Noliecu galvu, ceļu augšā drēbes lai apskatītos, bet sāku just, ka mostos un tikai pataustīju. Sajutu, ka taustu savu ķermeni gultā un jā, rēta ir. Likos mierā un radās doma ka tādu iespēju nedrīkst laist garām, kaut ko vajag apskatīt. Primais jau ir tas, ka tas bija cits laiks un vieta. Pamanāms bija tas, ka tur nebija tik daudz automašīnas kā mums, bet tomēr pēc formām bija ļoti līdzīgas. Eju pa pilsētu pa kaut kādām ielām, šurpu turpu un uzgāju kaut ko līdzīgu tirgus laukumam. Eju tur apskatīties un vienā stūrī ieraudzīju pazīstamu sievieti Initu. Es apzinoties, ka viņa visticamāk mani nezina pajautāju kā viņu sauc un viņa atbild, ka viņu sauc Ļuda. Tad viņa neizpratnē sāk uz mani skatīties un turpat pienāca vēlviena pazīstama sieviete Ilga un es ari viņai pajautāju kā viņu sauc. Viņa atbildēja ka Natālija un abas sāka uz mani skatīties ar aizdomīgu skatienu. Sapratu, ka jādodas prom, citādi iekulšos nepatikšanās un nesanāks apskatīt neko citu. Devos tālāk apskatīt pilsētu un ienāca doma, ka vislabāk būtu uzkāpt kaut kur augstāk un apskatīt visu no augšas. Blakus pamanīju baznīcu ar torni un sāku skriet uz turieni. Skrienu kādu brīdi un jūtu ka sāku nogurt un sāk pazust saikne, gandrīz vai mostos. Sapratu, ka nedrīkst skriet. Sāku iet normāli un viss stabilizējās. Tiku līdz baznīcai. Iegāju iekšā un sāku meklēt kā tikt tornī. Izvietojums baznīcā nebija kā pie mums ierasts. Iekšā valdija diezgan liela nekārtība un haoss. Eju un nevaru atrast kāpnes, tad garām gāja kāds cilvēks un es pajautāju kā tikt tornī. Viņš pateica, ka tur tikt nevar, bet varot man parādīt kā baznīca tiekot vadīta. Ok, piekritu. Viņš parādīja uz kādu diezgan tievu kolonu un teica - ejam tur. Pieejam pie kolonas un viņš uzlien augšā un palien zem griestiem pa tur esošo atveri. Dodos viņam pakaļ. Augšā pavērās skats virs telpas kas atradās apakšā. Tur bija novērošanas lūkas, ventilācijas caurules un liels bardaks. Viņš man rāda, ka te mēs novērojam atnākušos un no šejienes vadām visu zālē notiekošo. Es ok. Pajautāju vēlreiz vai tomēr nevar tikt tornī un šis atkal atbild ka nē. Labi, saku lai izved mani ārā. Viņš aizveda mani līdz kaut kādam kambarim ar kāpnēm. Tur sēdēja divas tantiņas, laikam vaktēja kāpnes, jo tās bija ļoti sliktā stāvoklī. Čalis pateica, lai parāda kā tikt ārā un pats aizgāja atpakaļ. Viena tantiņa piecēlās,pienāca klāt un teica, ejam tur lejā pa kāpnēm. Kāpjot lejā tantiņa pieliecās man pie auss un saka, ka neapvainojies, bet melnos pie mums neciena, tāpēc tevi tornī neviens nelaiž. Pametu fiksi acis uz rokām un jā, izrādās esmu melnais cilvēks. Interesanti. Nu neko. Nokāpu lejā, izgāju uz ielas un radās doma ka jānoskaidro kas tagad pa gadu. Ieraug pāri ielai pasta kastīti un tur ir avīzes. Pieeju klāt, paņemu vienu un pētu pirmo lapu kur ir datums. Skatos bet īsti nevaru saprast kur tas datums ir. Atmetu ar roku un paskatījos pa ielu uz priekšu. Skaists skats, tālumā daudzstāvu stiklotas celtnes, viena ēka pat līdzīga kā amekrikā bija dvīņu torņi. Skatos, ka nāk vakars un jūtos noguris. Sapratu, ka laika vairs nav daudz un ļoti drīz piemodīšos. Izlēmu, ka ātri vēl jāpaskatās kādi motori ir automašīnām. Eju meklēt masīnas, bet visas novietotas pie mājām sētās. Paeju kādu brīdi meklēdams un atradu iežogotu stāvlaukumu ar dažādiem spēkratiem. Žogs bija varbūt kādu metru augsts un pārkāpu tam pāri. Piegāju pie mašīnām un sāku pētīt un izdzidēju, ka kāds nāk saukdams - kas te ir? Sapraru, ka sargs nāk un slēpdamies aizlavījos prom. Nesanāca neko apskatīt. Žēl. Piegādu pie kādas ēkas, blakus koki. Apstājos un jūtu sagurumu. Izdzirdēju suņa rejas un sajutu satraukumu. Skatos kā tur tikt, bet ceļu neredzu. Tad vienkārši iedomājos ka gribu tur tikt un pacēlos gaisā un aizlidoju tur. Tur stāvēja balts kabriolets kuram blakus bija nobijusies metene. Aizmugurē piebrauca cita masīna un no tās izkāpa trīs džeki. Diviem no viņiem kreisā acs bija kā kiborgiem ar kaut kādu māksīgo redzes orgānu. Šie devās pie tās meitenes viņu spīdzināt vai ko tādu. Es pieeju un atrauju viņs nost. Šie sāka man uzrukt un es šos brīdinu lai liekas mierā, citādi labi nebūs. Viņi protams nepaklausīja un tas es vienu no viņien satvēru aiz abām rokām un ar nenormāli spēcīgu kājas spērienu aizlidināju čali pāris metrus prom un abi pārējie atkrita nost pie zemes. Viens no viņiem mugurā man kaut ko iedūra un ņirgājoties noteica - paga paga, pēc minūtes vai divām redzēs ka cauri būs. Fiksi šo paķēru aiz rokām tāpat kā to pirmo un aizlidināju arī to, bet tad arī pazuda saikne un atmodos.



Pievienotās bildes

   Autors : Oskars Aniņš
   Mani raksti [ 16 ] ->

   Datums : 2017-08-11 11:09:33

Mums patīk              220




Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Ieva Laimīgā
Paldies, ka dalies, aizraujoši!

Datums : 17/08/13 08:50        Lasīt vairāk ->

Matt
Klau.. kaa tu nonac pie shadam pieredzem?

Datums : 17/08/11 10:04        Lasīt vairāk ->

Matt
aa ok meditatīvs stāvoklis. Dažreiz jau draugiem saku ka slimnīca palīdz nokalibreties atpakaļ uz viļņa. rnrnVeseļojies!rnrnTie visi sapņi kurus apraksti liekas ļoti interesanti! Tieši kā pieredze
Datums : 17/08/12 10:09

Oskars Aniņš
Šonedēļ laiku pavadīju slimnīcā praktiski visu laiku bezdarbībā, līdz ar to atpūties biju līdz galējai robežai, pluss katru dienu aizvadīju meditējot cik nu tas bija iespējams. Varbūt ka tas palīdz. Cik saprotu, tad tam visam vajag uzkrāt enerģiju, bet ja visu laiku esi nodarbināts, tad enerģija attiecīgi arī nav. Bet kā tieši ar apziņu pieslēdzos tur, nezinu, tas notika kaut kā spontāni.
Datums : 17/08/12 09:49