Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / Manas neparastās pieredzes / Cita realitāte

+ Pievienot rakstu


Cita realitāte


Viss sākās ar to, ka staigāju pa kaut kādu ielu un pēkšņi apjautu, ka tā nav īstenība un ka es esmu Oskars kas sapņo. Pirmais ko gribēju izdarīt bija aplūkot vai man ir rēta uz vēdera kā tagad. Noliecu galvu, ceļu augšā drēbes lai apskatītos, bet sāku just, ka mostos un tikai pataustīju. Sajutu, ka taustu savu ķermeni gultā un jā, rēta ir. Likos mierā un radās doma ka tādu iespēju nedrīkst laist garām, kaut ko vajag apskatīt. Primais jau ir tas, ka tas bija cits laiks un vieta. Pamanāms bija tas, ka tur nebija tik daudz automašīnas kā mums, bet tomēr pēc formām bija ļoti līdzīgas. Eju pa pilsētu pa kaut kādām ielām, šurpu turpu un uzgāju kaut ko līdzīgu tirgus laukumam. Eju tur apskatīties un vienā stūrī ieraudzīju pazīstamu sievieti Initu. Es apzinoties, ka viņa visticamāk mani nezina pajautāju kā viņu sauc un viņa atbild, ka viņu sauc Ļuda. Tad viņa neizpratnē sāk uz mani skatīties un turpat pienāca vēlviena pazīstama sieviete Ilga un es ari viņai pajautāju kā viņu sauc. Viņa atbildēja ka Natālija un abas sāka uz mani skatīties ar aizdomīgu skatienu. Sapratu, ka jādodas prom, citādi iekulšos nepatikšanās un nesanāks apskatīt neko citu. Devos tālāk apskatīt pilsētu un ienāca doma, ka vislabāk būtu uzkāpt kaut kur augstāk un apskatīt visu no augšas. Blakus pamanīju baznīcu ar torni un sāku skriet uz turieni. Skrienu kādu brīdi un jūtu ka sāku nogurt un sāk pazust saikne, gandrīz vai mostos. Sapratu, ka nedrīkst skriet. Sāku iet normāli un viss stabilizējās. Tiku līdz baznīcai. Iegāju iekšā un sāku meklēt kā tikt tornī. Izvietojums baznīcā nebija kā pie mums ierasts. Iekšā valdija diezgan liela nekārtība un haoss. Eju un nevaru atrast kāpnes, tad garām gāja kāds cilvēks un es pajautāju kā tikt tornī. Viņš pateica, ka tur tikt nevar, bet varot man parādīt kā baznīca tiekot vadīta. Ok, piekritu. Viņš parādīja uz kādu diezgan tievu kolonu un teica - ejam tur. Pieejam pie kolonas un viņš uzlien augšā un palien zem griestiem pa tur esošo atveri. Dodos viņam pakaļ. Augšā pavērās skats virs telpas kas atradās apakšā. Tur bija novērošanas lūkas, ventilācijas caurules un liels bardaks. Viņš man rāda, ka te mēs novērojam atnākušos un no šejienes vadām visu zālē notiekošo. Es ok. Pajautāju vēlreiz vai tomēr nevar tikt tornī un šis atkal atbild ka nē. Labi, saku lai izved mani ārā. Viņš aizveda mani līdz kaut kādam kambarim ar kāpnēm. Tur sēdēja divas tantiņas, laikam vaktēja kāpnes, jo tās bija ļoti sliktā stāvoklī. Čalis pateica, lai parāda kā tikt ārā un pats aizgāja atpakaļ. Viena tantiņa piecēlās,pienāca klāt un teica, ejam tur lejā pa kāpnēm. Kāpjot lejā tantiņa pieliecās man pie auss un saka, ka neapvainojies, bet melnos pie mums neciena, tāpēc tevi tornī neviens nelaiž. Pametu fiksi acis uz rokām un jā, izrādās esmu melnais cilvēks. Interesanti. Nu neko. Nokāpu lejā, izgāju uz ielas un radās doma ka jānoskaidro kas tagad pa gadu. Ieraug pāri ielai pasta kastīti un tur ir avīzes. Pieeju klāt, paņemu vienu un pētu pirmo lapu kur ir datums. Skatos bet īsti nevaru saprast kur tas datums ir. Atmetu ar roku un paskatījos pa ielu uz priekšu. Skaists skats, tālumā daudzstāvu stiklotas celtnes, viena ēka pat līdzīga kā amekrikā bija dvīņu torņi. Skatos, ka nāk vakars un jūtos noguris. Sapratu, ka laika vairs nav daudz un ļoti drīz piemodīšos. Izlēmu, ka ātri vēl jāpaskatās kādi motori ir automašīnām. Eju meklēt masīnas, bet visas novietotas pie mājām sētās. Paeju kādu brīdi meklēdams un atradu iežogotu stāvlaukumu ar dažādiem spēkratiem. Žogs bija varbūt kādu metru augsts un pārkāpu tam pāri. Piegāju pie mašīnām un sāku pētīt un izdzidēju, ka kāds nāk saukdams - kas te ir? Sapraru, ka sargs nāk un slēpdamies aizlavījos prom. Nesanāca neko apskatīt. Žēl. Piegādu pie kādas ēkas, blakus koki. Apstājos un jūtu sagurumu. Izdzirdēju suņa rejas un sajutu satraukumu. Skatos kā tur tikt, bet ceļu neredzu. Tad vienkārši iedomājos ka gribu tur tikt un pacēlos gaisā un aizlidoju tur. Tur stāvēja balts kabriolets kuram blakus bija nobijusies metene. Aizmugurē piebrauca cita masīna un no tās izkāpa trīs džeki. Diviem no viņiem kreisā acs bija kā kiborgiem ar kaut kādu māksīgo redzes orgānu. Šie devās pie tās meitenes viņu spīdzināt vai ko tādu. Es pieeju un atrauju viņs nost. Šie sāka man uzrukt un es šos brīdinu lai liekas mierā, citādi labi nebūs. Viņi protams nepaklausīja un tas es vienu no viņien satvēru aiz abām rokām un ar nenormāli spēcīgu kājas spērienu aizlidināju čali pāris metrus prom un abi pārējie atkrita nost pie zemes. Viens no viņiem mugurā man kaut ko iedūra un ņirgājoties noteica - paga paga, pēc minūtes vai divām redzēs ka cauri būs. Fiksi šo paķēru aiz rokām tāpat kā to pirmo un aizlidināju arī to, bet tad arī pazuda saikne un atmodos.



Pievienotās bildes

   Autors : Oskars Aniņš
   Mani raksti [ 12 ] ->

   Datums : 2017-08-11 11:09:33

Mums patīk              194




Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Ieva Laimīgā
Paldies, ka dalies, aizraujoši!

Datums : 17/08/13 08:50        Lasīt vairāk ->

Alfons Trīcvaidziņš
Visās trijās planētu sistēmās nav nekā tāda, kas Man būtu jādara. Es neko nevēlos, un Man neko nevajag – tomēr Es pildu noliktos pienākumus. rn Ja Es kaut reizi nepildītu noliktos pienākumus, tad visi sekotu Manam paraugam. rnJa Es nepildītu noliktos pienākumus, tad sabruktu visas šīs pasaules. Es kļūtu par cēloni negribētu pēcnācēju dzimšanai un tādējādi izjauktu visu dzīvo būtņu mieru. rnBhagavadgīta

Datums : 17/08/12 02:04        Lasīt vairāk ->

Alfons Trīcvaidziņš
Ik monādei var būt vairāki iemiesojumi vienlaicīgi. Viens no tiem ir Oskars Aniņš. Sapīšanās ar cilvēkiem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi, aizvadījusi Oskaru pie situācijas, kurā viņš ar Oskara apziņu iegājis X iemiesojuma apziņā. Nekā pārsteidzoša. Kad gulēju blakus sievietei, kura arī ir sapinusies ar cilvēkiem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi, viņa kādu rītu paziņoja, ka pamodusies manā ķermenī ar manu apziņu un pasauli skatījusies ar manām acīm. Tas tā, piemēram. Kā līdzību varētu mēs aplūkot piemēru ar, teiksim, Tavu ģimeni. Tu atgriezies mājās pārliecībā, ka Tevi tur sagaida sieva un bērni, bet nē. Viņa, redz, izmantojusi savu brīvību sapīties ar cilvēkiem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi un aizbraukusi "meditēt". Bērni, protams, dzīvo vieni paši un iztiek kā prot. rnPiemērs šāds, tāds, ar to vēlējos pateikt, ka tikai cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem var ienākt prātā nepildīt savus pienākumus. Tev - vīra, tēva, darba kolēģa, valsts pilsoņa, citus. Starp tiem - pienākums pret savu monādi, kurai esi apņēmies piedzimt kur piedzimi, dzīvot tā, lai attīstītu attīstāmo un papildinātu savu individualitāti, radītu.rnTā vietā esi pieķēries idejām, kuras ne Tev pašam, ne Tavai monādei, ne Tavai ģimenei, ne Taviem vecākiem, ne Taviem daba kolēģiem neko citu nedod kā cilvēku, kurš tā vietā, lai labi izpildītu savus pienākumus, tērē sev atvēlēto laiku bezjēdzīgai izklaidei.rnSlimības, kaites "iedeva" Tavs, ja tā var teikt, "dzīvais kods". Jo nedzirdēji, ko viņš Tev līdz slimošanai centās pateikt.rnNekā personīga. Vien situācijas apraksts. Nepilnīgs, protams. rnSlimības laiks - laiks pārdomām. Atradīsi pareizo turpinājumu - atveseļosies. Lai izdodas!

Datums : 17/08/12 01:48        Lasīt vairāk ->

Kārlis D

Datums : 17/08/14 12:53

stone
To tu sev katru vakaru pirms gulēt iešanas stāsti? Jo realitāte ir tāda ka es šeit mistiskā forumā atradu tavu komentāru kas neizpauda nekādu pazīmi par "man iet labi".
Datums : 17/08/14 01:29

Alfons Trīcvaidziņš
Man un man līdzīgajiem iet labi, jo labi maksājam saviem labajiem politiķiem.
Datums : 17/08/14 01:18

stone
Kurā vietā es tev palīdzību prasīju? Tu jau sāc saskatīt neesošas lietas kā īpašie cilvēki. Gaidi tik pensiju no lieliskajiem politiķiem. Un ja tev tik labi iet noziedo politiķiem vēl naudu viņiem grūti iet šijos laikos.
Datums : 17/08/14 01:09

Alfons Trīcvaidziņš
Nevaru palīdzēt, Monvid. Mani politiķi ir lieliski un ceļi salaboti.rn
Datums : 17/08/14 12:54

Alfons Trīcvaidziņš
Ir pilnīgi droši, Oskar, ka ikvienam no 7 miljardiem ir katram savs uzdevums. Tos izstrādā pirms piedzimšanas un izpildi redz pēc nāves. rnDzīves laikā sava uzdevuma redzēšanas "klape" ir ciet.
Datums : 17/08/14 12:51

stone
Kur es kādu kosmosa pasi gādāju? Es vispāŗ te čannelingotajiem esmu sen uz nerviem uzkritis un izdzēsos ārā. Tas ka tu neegribi būt īpašais 1% tā ir tava izvēle, man pilnīgi pie dirsas. Bet ko tad tu te sten kā veca õme? Neesi apmierināts ar savu pienākumu pilno dzīvi? Pēc tava paša teiktā, sanāk ka tu aizej uz psihoterapisko slimnīcu un sāc savas gudrās lietas viņiem stāstīt. Man tas diez ko gudri neliekas. Liec īpašiem cilvekiem mieru ej labāk pasūdzies cik sūdīgi politiķi un ka ceļi nav salaboti kā pārējie normālie cilveki to dara.
Datums : 17/08/14 12:21

Oskars Aniņš
Grūti pateikt kā tur īsti ir, bet kopš bērnības zinu, ka mans dzīves uzdevums ir ar kaut ko saistīts, bet tas kas man būs jādara vēl nezinu, jo vēl nav pienācis īstais laiks.
Datums : 17/08/13 10:32

Alfons Trīcvaidziņš
Piekrītu Tev par visiem 100% - cilvēki, kā Tu un līdyīgie, kuri gādā kosmiskā ceļotāja pases un pošas ceļojumiem uz "cipīšu kuģi Mēnesi", pilnīgi noteikti pieskaitāmi cilvēces īpašākajam 1%.rnBez tam, ja turpināsi uzticīgi noriet, pieļauju, ka Matīss notirgos Tev kosmosa ceļotāja pasi ar atlaidi, ir vērts pacensties.rn
Datums : 17/08/13 04:32

stone
Ajj ko tu te atkal smirdi, aizej nomazgajies. Metaa gudrus vaardus taa itkaa dziviba no ta butu atkariga. Nu neesi tu nekas ipash, tads parasts negativs civleks ka parejie. Ej skaties TV, aprecies, sarazho bernus, noperc mashinu un maju, izdzivo lidz pensijai un tad varesi sakt dzivot, protams bus japerk zales, prieksh veselibas un neaizmirsti ticet un balsot par politikjiem.rnParejas lietas kas nav normalas nav domatas visiem un acimredzot nav prieksh tevis.rnAlfon neka personiga dzivo savu normalo dzivi. ka parejie 99%
Datums : 17/08/13 04:16

Alfons Trīcvaidziņš
Paldies par Tavām sirsnīgajām rūpēm, vienubrīd tiešām to ādas sacietējumu no kājas pirksta speciālistam jānoņem, bet nē, tiku pats galā.rnPārējo, ko raksti, laikam tikai pats saproti, jo manā komentārā neviens otram netraucē dzīvot, nesatraucas par sajūtām un nebīda problēmas.rnOkulists, tā laikam saucas specis, kad ir redzes problēmas. Bet prasmes saskatīt neesošo ārstē psihiatri, Monvid.rnNekā personīga.rn
Datums : 17/08/13 12:55

stone
Tev vecīt vajag aiziet pie ārsta Es pat Oskara rakstu nelasīju, bet tavu komentāru gan. Kā tev var cits cilvēks traucēt dzīvot. Kur tev paša pienākums uzņemties atbildību par savām sajūtām un risināt savas problēmas? Mētā te savas problēmas apkārt, itkā baigi viņas citiem vajag. Redz tu atdod varu citiem cilvēkiem noteikt kā tu šodien jutīsies. Un ta vēl cenšās pasniegt tā itkā būtu visu gudrais un zinošais varonis Smieklīgi. P.S Monvīds Pauls. Varam facebook turpināt sīkāku sarunu ja vēlies.
Datums : 17/08/13 03:27

Matt
Klau.. kaa tu nonac pie shadam pieredzem?

Datums : 17/08/11 10:04        Lasīt vairāk ->

Matt
aa ok meditatīvs stāvoklis. Dažreiz jau draugiem saku ka slimnīca palīdz nokalibreties atpakaļ uz viļņa. rnrnVeseļojies!rnrnTie visi sapņi kurus apraksti liekas ļoti interesanti! Tieši kā pieredze
Datums : 17/08/12 10:09

Oskars Aniņš
Šonedēļ laiku pavadīju slimnīcā praktiski visu laiku bezdarbībā, līdz ar to atpūties biju līdz galējai robežai, pluss katru dienu aizvadīju meditējot cik nu tas bija iespējams. Varbūt ka tas palīdz. Cik saprotu, tad tam visam vajag uzkrāt enerģiju, bet ja visu laiku esi nodarbināts, tad enerģija attiecīgi arī nav. Bet kā tieši ar apziņu pieslēdzos tur, nezinu, tas notika kaut kā spontāni.
Datums : 17/08/12 09:49