Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / Manas neparastās pieredzes / Mēģinājums meditēt :D

+ Pievienot rakstu


Mēģinājums meditēt :D

Meditācija.. interesants vārds, joprojām es īsti līdz galam nesaprotu šī vārda jēgu. Man jau tā šķiet, ka katrs ar to saprot kaut ko citu, atšķirīgu. Tas nav tas pats, kas ja es paņemu papīru, novelku līniju vai uzzīmēju kvadrātu un saku: līnijas garums ir 5 cm un kvadrāta malas arī ir 5 cm. Jo manā izpratnē tas tā arī ir un tas ir arī Tavā izpratnē. Ja netici, vari izmēriet ar lineālu. Jeb asociācija [izpratne] man un Tev ir vienāda par līnijas un kvadrāta izmēriem. Tāpat kā asociācija, pasakot vārdus galds un krēsls. Mēs saprotam šos jēdzienus vispārīgi. Bet ja Tu mazam bērnam paprasīsi kas ir galds un krēsls, viņam būs asociācijas tikai ar konkrētu galdu, kas atrodas virtuvē, istabā. Jo asociācija [izpratne] rodas no pieredzes. Un mazais bērns jau dzīvē varbūt nav redzējis galdus skolā un darbagaldus.

            Tad nu turpinot saprast, kas ir meditācija... kas tas par brīnumputnu, ko katrs reiz noķēris, ir bez maz vai stāvā sajūsmā, it kā zelta oliņas brīnumputns dētu :D ko tur gudri spriedelēt, pamēģinās kas tad notiks. Kādas dienas atpakaļ pamēģināju ieelpa, izelpa.. koncentrējos uz elpošanu. Pēc minūtes nāca smiekli :D :D par ko? Da nav ne jausmas :D pēc tam galvas virspusē tāda kā virmošanas sajūta, siltums, šī sajūta ātri vien aizgāja pa visu ķermeni. Pēc tam apnika, ēst laikam sagribējās J šodien domāju paskatīties kas būs tālāk, jeb kas notiks vēl, likās interesanti. Nejauši stradu internetā youtube] vienu meditatīvu celiņu, likās interesants (DEEP MEDITATION - La meditación profunda) iesāku klausīties. Ak jā, es bieži vien daru pavisam savādāk nekā citi J klausījos nevis no sākuma, bet kaut kur no vidus, pec 1 st. Grāmatas arī bieži lasu sākot no satura rādītāja, tad no vidus, reizēm no beigām un tad tik sākums ar jāpačolē :D nu tad nu paskatīsimies vai var apturēt domu skrējienu. Izrādās tas nemaz nav tik viegli, arī 10 sekundes iesākumā jau šķiet sasniegums. Nevarēju apturēt ilgstoši. Parādījās, precīzāk paspilgtinājās, izcēlās, daži bloķi, varētu teikt enerģijas sablīvējumi, pie tam, vēl tika parādīts no kurienes un kādās situācijās tie radās.  Nāca izpratne, ka ar domām vien var celt, gan graut. Tāda, kā vīzija parādījās, kā tas notiek. Ja tu kādam [tikai domās, ar to jau vien pilnīgi pietiek!] vēli ko sliktu, tad šīs domas lido uz konkrēto cilvēku virsū. Es zināju, ka tas tā arī ir, bet vīzija parādīja - daudz trakāk nekā biju iztēlojies.. sarkanīgi, ugunīgi, metriem gari, daudz garāki par cilvēka garumu, asi, melni, tādi kā sarkanīgu, un rūsganu nokrāsu apņemti, paši būdami melni, degdami ar melnu liesmu, ar ļoti lielu ātrumu [domas ātrums] lido otram virsū. Protams, līdzi uzreiz nāca arī izpratne kas tas ir. Kas ir kas. Melnā krāsa – naids kas visu grauj. Sarkanā, rūsganā krāsa- dusmas kā tādas par kaut ko. Dusmas ir kā enerģija, spēks, kas piešķir spēku pašam šķēpam. Šķēps, miets, bultas – domas. Domu [šķēpu] īpašnieks - es.. J es bezkaislīgi [bez nekādām emocijām, prāta konstrukcijām, bez vārdiskiem apzīmējumiem, bez nekā lieka] vienkārši vēroju. Jā, melnie šķēpi nāca no manas puses, pretī bija kaut kas gaišs, blāva gaisma. Turēju it kā rokās, bet ne fiziski. Ja sajūtas pārkonvertē fiziski- ja gribētu palaist [ar domas spēku], tad šķēpu ātrums būtu līdzīgs raķetes ātrumam. Vai lodes. Trieciena, sadursmes spēks un rezultāts kam šķēps domāts? Līdzīgs tam, kas notiek, ja gaisa balonu piepilda ar ūdeni un laiž pretī braucošai mašīnai. Vai to pašu balonu, pildītu ar ūdeni, izlidini ar spēku no daudzstāvmājas loga. Būtu labs braucošais viģiks :D tik pa logiem nelidiniet :D Vai vistas ola pret sienu. Atceros bērnību, kad vecas olas lidinājām pret sienu :D tikai olas vai balona vietā būtu ielikts kāds cilvēks.. Kas notika tālāk? Sagribējās uz mazmājiņu, pasāciens izjuka, atnācu atpakaļ, bet viss pagriezās savādāk. Nu kā jau parasti, tā tam laikam varbūt jābūt :D bet vienu zinu gan – domas var mainīt, slēgt ārā vai kaut kā citādi pieskatīt, lai nepiepildās tas ko nevēlies lai piepildās. Cik ilgi jāgaida, lai domas piepildās? Nezinu, ja domā vienu un to pašu vairākas dienas pēc kārtas, un tad.. gaidi ražu. A ko darīt ja doma jau ir palaista? Tu vari mēģināt atsaukt, lai doma [bulta] neaizlido uz mērķi. Tu taču vari iztēlē atļauties iztēloties tādu ainu, ka bultām, šķēpiem, mietiem otrā galā ir taču striķītis, diedziņš, saitīte, vadiņš. Un ja vadiņu pārgriež, tad enerģija neplūst un domas nepiepildās un otrs paliek neskarts J striķīti, diedziņu jau var pavilkt atpakaļ. naidu jau varot ar mīlestību nodzēst, liec lieta iztēli J

Varat palasīt

 

Domas kā sēkla izaug ziedā!             

http://www.art-of-peace.info/index.html?lang=lv&cat=120904052528&do=read&id=331&title=Domas%20k%C4%81%20s%C4%93kla%20izaug%20zied%C4%81!

[domājiet ko domājiet, domām ir tendence piepildīties. Aiz nav ko darīt, pavērojiet sevi ikdienā ko tieši domā un kā domas manifestējas. Tās nejaucības atri vien piepildās :D tā jau vien šķiet, ka visnetīrākā vieta mūsos ir mūsu prātos. Domu+jūtu un emociju premikss J

Bet nu tālāk, kad mēģināju paskatīties kas notiksies ar pasācienu ar domām J

Rokām, kājām palika silti no tās interesantās virmojošas sajūtas, kas tiešām nāk it kā no augšas uz leju, tāda sajūta, ka virs galvas atrodas enerģijas avots, varbūt gaismas lodīte, silta, balta, spoža. Prātā nāk slavenais vārds – Ļaujies. J Labi, kas tad nu notiks tālāk J un nejaušs gadījums, tie jau man patīk vislabāk, jo tieši tās nejaušības liek paskatīties uz visu savādāk :D nomainījās meldiņš un tā savdabīgā, neierastā neparastā sajūta ka tieši no sirds sāka nākt Tāāāāda enerģija.. pēc sajūtām ļoti spoži balta, kā saule, kurā pat uz sekundi nevari ieskatīties.. vai arī metināmā aparāta elektroda liesma saskarē ar metālu, kuru redzot kaut uz īsu mirkli, acis uz labu brīdi apžilbst, vismaz minūtēm desmit.. sirds vietā kā ugunīga, spoži balta lode, no kuras izšaujas divpusējs zibens uz augšu, cauri galvai Kosmosā un otrs zibens aiziet uz leju, uz Zemes centru caur pēdām un tāda sajūta, ka šī gaisma apņēma visu planētu labu brīdi.. tā ļoti spoži, žilbinoši un vienlaikus mīloši, sirsnīgi, it kā samīļotu visu un visus.. kā šajā rakstā, kur viss ir izteikts

http://www.art-of-peace.info/index.html?lang=lv&cat=120904060658&do=read&id=1871&title=Dz%C4%ABve%20m%C4%81ca%20%C5%BE%C4%93lumu%20un%20pateic%C4%ABbu

pats arī noraudājies no sajūsmas un laimes vairākas minūtes pēc kārtas.. tā kā mazs bērns J  šad tad tā gadās – atrod kaut ko interesantu, aizdomājies kaut ko un izjūti ka atkal asaras rit pār vaigiem un negribās kaut kā pazaudēt šo priekpilno sajūtu J un tikai tagad sapratu, ka ar šo laimes un prieka sajūtu vairāk vai mazāk esmu dzīvojis visu laiku. Klātesošs. Es zinu kas tas ir. Kā tas ir. Grūti izteikt vārdos, reti to daru. Te labāks skaidrojums, atradu rakstu: Ko nozīmē Meditēt- Nemeditējot?

http://www.art-of-peace.info/index.html?lang=lv&cat=120617023548&do=read&id=1799&title=Ko%20noz%C4%ABm%C4%93%20Medit%C4%93t-%20Nemedit%C4%93jot?

Vai tad tiešām stundām ilgi ir jāmeditē lotosa pozā? Pamēģināju, neērti nosēdēt ne 5 minūtes :D Es labāk aizlaiž uz mežu ar riteni kko paskatīties, mellenes uzēdu, mājā zāli patrimmerēt, varbūt vēl kaut ko interesantu padarīt J  kāpēc darīt nebūdams klātesošs? Tad ir grūti, es saprotu tos ļautiņus, kuri iet darbā un pelna iztikšanai. Pats arī tā dzīvoju. Nav nekas svešs. Bet sapratu, ka ikdienas darbus arī var tā darīt. Ar klātesamības sajūtu. Prāts it kā būtu atslēgts. Un man jau radās arī izpratne kas ir Miera Ciemats. Beznaudas sabiedrība. Kas ir kas un kā tas darbojas. Filosofiskā būtība. Asociācija. Jeb vārdi ir vieni un tie paši, bet izpratne ir pavisam cita, daudz savādāka. Ne tāda, kādu esmu internetos izracis. Kāpēc Miera Ciematā smagi strādāt, ja var dzīvot, darīt visu caur Klātesamību? Cik gan bieži ir bijis un arī ir: galvā skan mūzika, lai gan man uz to brīdi nav ne austiņas, ne radio, ne tv. Galvā. Apstājos, paskatos visapkārt.. Saullēkts, saulriets, atkarībā no situācijas. Darbi, kas jāpadara. Fonā dabas skaņas un citi trokšņi. Vajag reizēm jau radikāli nomainīt attieksmi, nemainot vai tikai mazliet pamainot fizisko pasauli. Man gan liekas, ka Miera Ciematā ļautiņi priecātos, apmēram tāpat kā Enriko :D :D Es domāju, ka te vien ir vērts pacensties un izteikt savu domu. Daudz domāts par šo tēmu, tāda sajūta, ka man ir atrisinājums šim pasākumam. Jānokoncentrējas. Un jāietērpj vārdos.. varbūt kādam noderēs J

 

Tagad apmēram sapratu ko nozīmē vārdi TAS kurš vēro. KĀDS caur mani. Jocīgi.. es visu laiku tā vēroju visu un visus.. visu dzīvi.. Prāts ir tikai rīks, instruments, analizators, dators, procesors utt, kas visu pasācienu ietērpj vārdos caur aprakstošo filosofiju. Sajūtas ir 100%, bet te caur visiem pieejamiem vārdiem varu nodot tikai daļu no izpratnes. Tāpēc arī mikroshēmās izmanto zeltu, lai elektrību var pārsūtīt bez zudumiem. 100% vienā galā un 100% otrā galā. Bet ja izmantosi vara, metāla, alumīnija celiņus, pie izejas būs 99,xx%, jo ir zudumi. Jā, tagad saprotu, ko nozīmē, ka bērniem liek lasīt grāmatas... Kāpēc lasīt.. ne jau lubenes, bojevikus, bet pasakas, kas darbina iztēli. Sajūtas iekonvertēt, ietērpt vārdos. Tā pati Zaļā zeme [Andrejs Upītis], kur sākuma brauciena aina izlikta uz apmēram 40-50lapām. No sākuma līdz galapunktam. Un mēģini iztēloties kā tas varētu būt. Tagad to var izteikt tikai dažos vārdos, knapi rindiņa sanāktu. Cik saprotu, apmēram tas ir kā chanelingaa – atnāk info, izpratne, sajūta kā enerģijas+informācijas apjoms, bumbiņa, fails, varbūt kas līdzīgs un atrodi no Tev pieejamā vārdu krājuma attiecīgos, vislabāk piemērotākos vārdus, kas varētu saņemto energoinformatīvo atbildi iztulkot, izskaidrot otram cilvēkam vai ieklabināt datorā. Labi, ja daudz lasat, liekat arī bērniem lasīt, jo tas palīdz izteikties. Ir tādi cilvēki, par kuriem saka – nabadzīgs vārdu krājums.. tas rodas ja lasa īsas ziņas, īsi, konkrētu info. Dažas rindiņas. Un tad tās dažas rindiņas nāk arī ārā. Pa šo vien gruntīg palagu varētu uzcept. Kamēr klabinu vienu rindkopu, da kādas 10 rindkopas stāv rindā prātā. Iekšā man ir daudz, atliek tikai nokoncentrēties, bet, lai visu izteiktu citam, tas prasa laiku. Vieglāk uzrakstīt, nekā izteikt vārdiski, jo man uzreiz atnāk izpratne [reizēm arī izpratnes daļas no lielākas puzles] kas tas ir. Un tad tās 10 rindkopas pazūd kaut kur. Bet var dabūt arī atpakaļ, ja vajag, bet tas izrij laiku, ja gribu dot otram augstu kvalitāti.

 

Varbūt vēl kaut ko varētu teikt – pameditēt? Man jau info bieži vien nāk nepārtraukti, fiziski reizēm nesanāk laika veltīt laiku. Bet meditējot, klausoties kkadu mūziku tās izjūtas ir asākas. Precīzākas. Un vienlaikus prāts arī ir pieslēgts klāt, nav tā, ka pārslēdzos un runā kāds cits chuvaks. Lai gan man pašam tīri tehniski daudzas detaļas ir neizprotamas. Prakse ir kaut kāda, teorija minimāla, priekšstata tikpat kā nav :D Bet jebkurā gadījumā, prātu jau var ieslēgt/izslēgt kā gaismas slēdzi, raustīt kā tādu ātrumkloķi :D

 

Es vienkārši gribēju paskatīties ar vienu nolūku- kas tad notiks? J kas tas ir? Secinājums? Apmēram tāpat kā Enriko teiktu  – Tas ir tik Interesanti :D šis ir tikai otrs mēģinājums, nez vai nākamais ar būs un kāds? :D


   Autors : Cilveks
   Mani raksti [ 1 ] ->

   Datums : 2019-07-12 01:33:23

Mums patīk              34


Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!