Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / Manas neparastās pieredzes / NOZĪMES

+ Pievienot rakstu


NOZĪMES

Es mēģināšu kaut kā savākt sekojošo tekstu kopā. Jo sēdēju un vienkārši rakstīju, brīžam brīnijos, bolijos, apstājos. Tas vienkārši man plūda cauri, brīžam kāds teksts spilgtāk izleca galvā. Ceru ka kaut nedaudz varēšu dalīties ar to visu ko izjutu un uztvēru.




PLŪSTU: Nekam nav nozīmes. Ne tām, kuras cilvēks uztur. Viss ir tāds IEKŠĒJS KLUSUSMS, KURĀ TU REDZI KŅADU, KAS NOTIEK APKĀRT. (Tā sauktais nulles stāvoklis, kad nav emociju vai jeb kādas piesaistes notikumam, situācijai. Tu esi tikai vērotājs, kas VĒRO, bet neisaistās.)


Kņada, kas rodas no jūsu pašu neskaidrības, ko saucat par skaidrību. Cilvēks dzīvo realitātē ko pats nepazīst.


Es:Jautāju sev, kas mūs pie tā tur.  Atbilde bija saspringums, situācijas, kas ir pārprastas, pārvērtētas. Un tad pēkšņi iezogas teksts: Mēs nerunājam ar prātu, mēs nākam runāt ar sirdi, tas ļauj atcerēties, ļauj sajust. Ieraudzīt bez laika un telpas.


PLŪSTU: Prāts ir sekundārs, kas izspēlē attiecīgās situācijas, lomu spēli. Cik daudz Jūs piedalieties sarunā? Jums ir savi fakti, savi stāsti, piemērs - es jau zinu, ko tu man vēl stāsti te. Jūs tiešām esat noticējuši loģikai. Loģiski bāzētām prāta konstrukcijām. Tas ka cilvēks ļoti balstās uz prāta, uz konceptiem, kas rada it kā pārliecību par to ko runā. Tādas kā uzņemtas sabiedrības domformas, tāda kā nopludināta informācija, kas ceļo uz riņķi. Un tad sekoja tādi jautājumi - Kas to ir teicis? Kāpēc man tas būtu jāņem vērā? (tas par to nopludināto informāciju)


SMEJOS NO MALAS: Tāds humors iekšā bija, no ''viņas'' piemēra: Nu beidz, tas taču ir jau pašsaprotami! Vai tad nu šī domforma man būs vēl jāatkārto, vai tad to jau tu nezini?!?! :D


PLŪSTU: Prātā ir veidotas konstrukcijas, programmas. Ir tās puses - drīkst un nedrīkst. Vai es tā drīkstu vai es tā nedrīkstu? Vai tas būs pieklājīgi vai tas nebūs pieklājīgi? Ar šo jau tiek parādīts ka prāts ir tāda kodēta kaste, kas lūkojas uz pasauli caur savu uzturēto programmu filtru.


Un tad sekoja jautājums - Kā Jūs varat sev ļaut BŪT, ja sevi turat pie šādām nosacījumu programmām. Jūs darat pēc norādītām insturkcijām, paši sevi caur to ierobežojot.




atkāpē: cilvēkam nav jāaizgūst nozīmes no pasaules, nozīmes no sabiedrības, nozīmes no saviem vecākiem. Tev nav jākalpo sabiedrības radītajām nozīmēm, programmām. Cilvēks pasauli ir samērijis pārāk asi, pārāk loģiski, pārāk strikti.




Es: Nezinu vai esat redzējuši tādas kustīgas bildes internetā, kas plūst un mainās veidojot dažādus rakstus, atkal saliekoties kopā un tad transformējoties atkal citā rakstā. Laikam jau labs piemērs būs kaleidoskops. To arī griez uz riņķi un tie rakstiņi tik mainās no viena citā. Rakstu to, jo izleca tāds teksts laukā:




Tu esi kā frakstālis, kas plūst un mainās, kā madala, kā ģeometrija, kas veidojas, kas ir kustība, kas ir dzīvība. Tā sekundāri saliekas un turpinās. Tāda ir cilvēka būtība.




PLŪSTU: Prāta programmas tādas kvalitātes nedod. Piemēram cilvēks kurš tiek uzturēts vislaik pie vienas dzīvas idejas, kas tiek atkārtota, atkārtota un tai vēl tiek piešķirta nozīme, tā arī uzskatīs un tā arī dzīvos. Tad leca piemērs - Apaļš kartupelis ir labāks nekā grumbuļains un grumbuļainais vispār ir ar ķīmiju smidzināts, bet apaļie ir Latvijas un ar rokām lasīti.(Piemērs par to kā mēs izvērtējam lietas)


Es: Likās tik neticami, ka tas tik vienkārši strādā. Tiek izteiktas loģiski balstītas domas, kas tiek balstītas uz labā un sliktā īpašībām, un sabiedrība tad pēķšņi griežas tajos virzienos, kas tiek diktēti. Tādas uzburtas nozīmes, kuras neatbilst pattiesībai. Neatbilst tam, kas mēs esam. Cilvēks pats vēl uztur dzīvas šīs adžigārnās nozīmes.


Pēdējais kas atnāca: Radiet savas nozīmes, Jūs esat tiesīgi uz pasauli, kas tiek radīta Caur Jums, kur katrs pats izvēlas un rada dzīvi kādu vēlas. Pasakiet Pofig nozīmēm, kas nav Jūsu.




Pašam šķita smieklīgi, ka ir taču bijuši tādi teksi - ''viss pastāv šeit un tagad, un tas viss jau eksistē'', bet mēs te vēl enots gadus velkam līdzi sev šīs visas nokalpojušās domas, konceptus un turpinam uzturēt pausuli no kuras paši ciešam.


Varu tik piebilst: Apzinieties sevi vēl vairāk, uzticieties Visumam, kad nezinat kā iet cauri dzīvei un ļaujat tam vadīt Jūs! Tas ir tas slavenais teiciens - Klausi sirdij!


   Autors : Niks
   Mani raksti [ 13 ] ->

   Datums : 2016-01-12 08:20:00

Mums patīk              1312



Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Closed account
Super! paldies!

Datums : 16/03/10 06:09        Lasīt vairāk ->

Egita
Bravo !!!

Datums : 16/01/12 03:20        Lasīt vairāk ->

Kate
Nikī! Es tašķos!!! bet tam nav nozīmes! lasot parāva plūsmā!

Datums : 16/01/12 02:58        Lasīt vairāk ->

Matt
Ehh....

Datums : 16/01/12 12:43        Lasīt vairāk ->

Niks
Kas tas par pūtienu?
Datums : 16/01/12 01:39

Ilga
Oj, Nikij, man Tevis reāli pietrūkst!

Datums : 16/01/12 09:19        Lasīt vairāk ->

Niks
Esat gan, pilnīgas kopā un pilnīgas atsevišķi. Bet nu kopā jau vienmēr jautrāk :D
Datums : 16/01/12 02:34

Dina
Appuseeji! Driizaak - triispuseeji - es taa saprotu, ka ar Ilgu taa neviljus esam kluvushas teju vai par cimdinju paari! :D :D :D
Datums : 16/01/12 02:20

Niks
Ha, man Jūs ar Dinu arī. Tik sen, sen neesat redzētas!
Datums : 16/01/12 01:34

Gints
Nik, tev arī rakstīt labi sanāk! :o))

Datums : 16/01/12 06:43        Lasīt vairāk ->

Niks
Haha rakstu ko jūtu ;)
Datums : 16/01/12 01:36

Magne
paldies! jā,tieši tā,radām....apzināti.Šeit kaut kas līdzīgs,radām gaismas plūsmu http://dari-radost13.ru/svetovoj-potok/

Datums : 16/01/12 02:18        Lasīt vairāk ->

Closed account
Waw! Cik tas ir burvīgs! Sākumā nesapratu, ka jākustina pelīte ...
Super! :)

Datums : 16/03/10 06:17