Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / Saziņa ar mirušajiem / Izbaudiet aukstumu! Jo tikai ķermenī esot...

+ Pievienot rakstu


Izbaudiet aukstumu! Jo tikai ķermenī esot...

Šis ir mans nelielais, bet nozīmīgais piedzīvojums, kad kādā skaistā vasaras dienā es piedzīvoju nomoda vīziju jeb saziņu ar savu tēvu, kurš atstāja fizisko ķermeni pagājušā gada rudenī.

Kopā ar draugu devāmies uz Piltiņkalnu Drustu pagastā, lai ļautos meditatīvai pastaigai deviņos lokos. Šī iešana jeb ceļošana sevī jeb tapšana arī bija brīnišķīgs un neaprakstāmi skaists piedzīvojums. Sajūtu līmenī un arī ķermeniski katrs nākamais līmenis attīstīja arvien spēcīgāku apkārtnes un savas iekšējās pasaules izjūtu. Debesis pavērās visā savā burvībā, vienā pusē mirdzot un sildot saules gaismā, otrā pusē - ietinoties negaisa zilpelēkajos mākoņos. Pa vidu varavīksne kā vienotība un saplūšana visām krāsām, visām sajūtām, visām zemēm un saulēm.

Uzkāpjot pašā kalna galā, svētpriecīgā un aizkustinošā noskaņojumā ar draugu apskāvāmies, un es iegremdēju savu seju viņa bārdā, ļaujoties nekustīgai tuvībai.

Šajā mierpilnajā brīdī pie manis atnāca tēva būtība. Es viņu redzēju, tādu kādu atceros. Sajutu klātbūtni. Mūsu saruna notika sajūtu ceļā. Es it kā dzirdēju vārdu pa vārdam, ko viņš man teica, taču viņa lūpas nekustējās. Runāja gars, runāja acis, un tēls virmoja sarunā.

Pirmkārt, viņš izstaroja nebeidzamu, pilnīgu mīlestību un pat zināmu vienaldzību pret manu nelielo izmisumu, lai tikai šī saruna nebeigtos... Jo bija sajūta - ja nejautāšu kaut ko, viņš dosies prom, viņš ir šeit, jo man to vajag, nevis viņam.

Tad nu es sāku tvert jautājumus..

Es jautāju par to, vai rīkojos pareizi darot to, ko daru, kur esmu.. Viņš izstaroja vieglu smīnu un reizē arī pārliecību, ka nav iespējams būt citādāk. Ir tikai pareizi. Tu esi tieši un neizbēgami tas, kas tu šobrīd esi. Un dari savu darāmo. Esi pilnīga savā tapšanā un pilnīga it visās sajūtās - arī šaubās, kas ir tavs ceļš, tava veidošanās un galu galā - dzīvošana.

Es jautāju vai mamma... vai viņa ir laimīga, jo galu galā - palikusi viena, bez sava sirdsdrauga, sava sarunu biedra un fiziskā mierinājuma, bez pirkstu galiem, kas beznosacījumā vienmēr samīļoja, aptvēra un neteica neko. Tēvs visdziļākajā priekā un mīlestībā sūtīja man pārliecību, ka mammai viss ir labi. Ka viņa ir laimīga, ka tā ir tā laime būt cilvēkam - šeit un tagad. Un viņā atkal mijās tas labestīgais smīns ar to viltīgo smīnu, un tagad esot šeit - pēc visiem rudens notiekumiem, man ir skaidrs, kāpēc viņš smīnēja tik labsirdīgi, jo mana mamma tik tiešām ir vēl mazliet vairāk kļuvusi par to - sevi visskaistāko.

Es jautāju par lauku mājām, kurās lielāko ties saimniekoja un dzīvoja viņš, mans tēvs, un jautāju par ziemu, par aukstumu. Pat nezinu, kādēļ tāds jautājums manī uzvirmoja. Bet tajā siltajā vasaras dienā radās sajūta, ka tuvojas aukstums, ka ziema būs auksta un biedējoši salta. Es jautāju, vai mēs nenosalsim?! :) Tajā lielajā lauku mājā ar malkas apkuri, vai nenosalsim savos dzīvokļos, mašīnās, vai nenosalsim savās domās un darbos? Lūk tēva atbilde, kas mani dziļi aizkustināja, kas lika apjaust ik mirkļa, ik notikuma un sajūtas nozīmīgumu un to ārkārtīgi lielo un skaisto emocionālo baudījumu, ko spēj sniegt šī cilvēciskā dzīve, zemes dzīve ar visiem - skaistiem un skaudriem notikumiem..

Viņš teica: nosalsti! Izbaudi aukstumu un nosalsti! Jo tikai cilvēkam esot, tikai šajā ķermenī dzīvojot, tev ir šī brīnišķīgā iespēja sajust aukstumu. Nekur visā plašajā visumā, kosmosā, esībā, nekur un nekad tu nezināsi un nejutīsi aukstumu.

Un viņš izstaroja mazliet skumju sajūtu, mazliet, mazliet žēlumu, par to, ka nespēj to izjust, it kā caur patīkamām atmiņām kavējoties tajos mirkļos, kad bērnības smieklos kopā spēlējām hokeju uz ezera, vai šļūcām pa stāvo Jāņu kalna nogāzi, vai pikojāmies līdz spēku izsīkumam.

Mūsu saziņa beidzās, es apzināti ieelpoju gaisu, izelpoju un dziļā mīlestībā pateicos par šo sarunu, par sajūtu, par apjausmu, ka ne tikai par aukstumu viņš runāja, ne tikai par nosalšanu.

Cilvēciskā un fiziskā izpausme visā plašumā ir kaut kas neaprakstāmi skaists un dievišķi brīnišķīgs it visās tā izpausmēs. Priecāsimies un baudīsim it visu, ik mirkli, kā pirmo reizi, it kā nekā cita mums nebūtu un nevajadzētu!


   Autors : Lība
   Mani raksti [ 3 ] ->

   Datums : 2016-10-22 10:29:53

Mums patīk              1564



Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Inese
Paldies par šo rakstu. Vienā saulainā, bet aukstā rītā, atcerējos vārdus par salšanu un, aizmirstot par visu, ļāvos salam. Sajutu kā tas dursta manu seju. Patiesā priekā drebinājos un ļāvu, lai tas pārņem visu ķermeni. Cik dīvaini, bet kļuva pat silti. Kad biju pilnībā iegrimusi aukstumā, man parādīja kā es ierados uz zemes. Sapratu kāpēc nācu izbaudīt šo pieredzi

Datums : 17/02/16 10:15        Lasīt vairāk ->

J L
Patiesi un no sirds, mīļā

Datums : 16/10/25 10:41        Lasīt vairāk ->

FejaMeja
Aizkustinoši! Paldies, ka dalījies

Datums : 16/10/24 08:18        Lasīt vairāk ->

Inta T
Skaisti...

Datums : 16/10/22 09:25        Lasīt vairāk ->