Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / Saziņa ar mirušajiem / Mana pirmā pieredze un vēl..

+ Pievienot rakstu


Mana pirmā pieredze un vēl..

Tas notika 1989.gada beigās un šo notikumu ļoti spilgti atceros līdz šai dienai.


Mana vīramāte nomira diezgan traģiskos apstākļos,46 gadu vecumā,pēc ciešas ,,draudzības,, ar zaļo pūķi.


Vīram(nelietoja alkaholu vispār)bija jābrauc uz morgu atpazīt.


Tad sekoja laiks līdz bērēm,kas man pārvērtās murgā..


Diena pēc atpazīšanas,mājās,pēkšņi mani kā sagrābj aiz kakla un sāk žņaugt,aiz pārbīļa saucu vīru un paspēju iesaukties-tava māte grib runāt ar tevi!!!-noslīgu uz grīdas un doma viena-mirstu,jo nav gaisa..-Laikam skats bija iespaidīgs un ticams,jo vīrs redzot mani,iekliedzās-Mammu,ja tu Ūnai ko nodarīsi,es tev to nepiedošu!(mani atlaida,atelsos,lieki teikt,pārbijāmies abi..)


Un tad sekoja dialogs...jo teicu vīram vēlreiz,ka viņa māte grib runāt ar viņu,lūgt piedošanu.Apsēdāmies abi un es runāju visu,kas nāca manās domās(tā toreiz to sapratu).


Neatceros cik ilgs laiks pagāja,bet,kad tas beidzās,man sāpēja kakls un galva,Gunārs sēdēja galīgi noraudājies...un atkārtoja,-mammu ,es tev piedodu,piedodu....


(Nerakstīšu,ko runāja,bet tas bija abpusējs viņu dialogs,jo arī Gunārs viņai uzdeva jautājumus,ļoti privāts).


Tālākās dienās bija tādi sīkumi jau:)-gāju pie skapja viņai skatīt drēbes-redzu viņas rokas stiepjas no plaukta un vēsums-sapratu,ka to jādara dēlam,ne man...


Gribēju visu pārmazgāt vannā,atkal rokas!bija sajūta,ka sagrābs..


saucu vīru un viņš visu darīja pats.


Un es vairs neatkāpos no vīra ne soli,jo bija sajūta,ka man ko nodarīs(kaut nebijām ienaidnieces,tikai dzeršana)


Līdz apglabāšanai redzēju viņu,kā sievietes siluetu baltā palagā un pa brīžiem viņa tāda nāca pie mums,runāties...


Paldies manam vīram,ka viņš ticēja tam un darīja visu,ko lūdzu es un viņa mirusī māte...


Tajās dienās es kritos svarā par 5 kg un lieki teikt,ka daudzi rados domāja,ka es jūku prātā:)))))))))


 


Vēlāk jau vairs nebijos,kad ieraudzīju viņa tēvu,kā tēlu,stāvam ceļa vidū(mēs braucām pie viņa uz Rīgu-dzīvojām tolaik laukos)


un sapratu,ka viņš ir miris un sagatovo mūs tam,kas sekoja..


nācās lauzt dzīvokļa durvis un atradām viņu vannas istabā...


Arī viņš vēlējās runāt ar dēlu,bet tas bija jau pavisam ,,normāli,,:))))


 


Tad pienāca brīdis,kad mira mana vecmāmiņa..un es to sajutu,jo viņa atnāca pie manis naktī...No rīta zvanīja mamma,lai man to pateiktu.Es jau to zināju:)


 


2006.gadā pienāca diena,kad sajutu nepārvaramu vēlmi braukt pie tēta...


Sēdos mašīnā un braucu.Jau atbraucot redzu pie mājas Ātros...ienākot dzīvoklī sastapu tēta māsu un audžumāti,kas ieraugot mani bija ļoti pārsteigtas,ka teicu,ka braucu pie tēta.


Paspēju...viņš izdzisa turot manu roku(ārsti tobrīd bija ļoti neapmierināti ar manu ierašanos).


Un galvā man skanēja viņa vārdi-meitiņ,nāc mājās..-(tobrīd pārdzīvoju šķiršnos un bija grūts posms manā personiskajā dzīvē).


Tādas ir manas visspilgtākās tikšanās reizes ar mirušjiem.


Gribu teikt,nebaidieties:)


 


 


 


 


   Autors : Ūna
   Mani raksti [ 3 ] ->

   Datums : 2015-11-29 19:22:00

Mums patīk              557



Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!