Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / Saziņa ar mirušajiem / Pieslēdzās?

+ Pievienot rakstu


Pieslēdzās?

Šorīt grūti klusēt...

Vispirms jāsaka, ka neesmu no tiem cilvēkiem, kas prastu meditēt vai kaut ko saprastu no channelinga un tamlīdzīgām lietām. Arī Matīsa youtube kanālu skatos pavisam neilgu laiciņu (apmēram mēnesi) kopš tas mani pavisam nejauši atrada, piesaistīja un aizrāva. Paldies, Matīs, ka dalies!

Jāteic arī, ka pilnīga atslābināšanās manam organismam un prātam ir gandrīz nepaveicams uzdevums. Tāpat arī visādi elpošanas vingrinājumi. Nu nesanāk un nav pacietības, paliek garlaicīgi. Un arī necenšos. Taču jau kādus 9 gadus vai ilgāk kopš ļoti depresīva un stresaina dzīves posma ir izstrādājies paradums glābties pilnīgā nedomāšanā, tādā kā sava iekšējā "es" izslēgšanā un aizvietošanā ar tukšumu jeb neko. To praktizēju pirms miega, jo citādi, ja vien dienas laikā neesmu spēcīgi nogurdināta fiziski, iemigt bieži vien pirms 2 naktī nespēju un no rīta modinātājam pīkstot to nožēloju. Naktīs šis bezdomu un tukšuma stāvoklis mani visbiežāk noved vienā no divām stadijām, kad vai nu iemiegu un paglābjos sapņu valstībā (no kuras pēc tam visbiežāk nav vēlēšanās atgriezties), vai ķermenis paliek tāds kā nepatīkami paralizēts līdz pieslēdzas bailes (grūti pat noformulēt no kā), adrenalīna uzplūdi, vai kāda muskuļa krampis, kas atgriež realitātē.


Pagājušonakt ar mani notika kaut kas savāds. Sākšu ar to, ka sapnī dažas naktis atpakaļ atgriezās mans vectēvs (savus mirušos radiniekus sapņos laiku pa laikam sastopu un tas man vairs nav nekas unikāls, tiesa, nemeklēju arī neko ko viņi man vēlētos caur šiem sapņiem pateikt, taču vectēvu, kas aizgāja pirms ~18 gadiem, sapņos nebiju redzējusi jau ļoti daudzus gadus). Nu neko - forša sastapšanās, feins sapnis kuram nekādu nozīmi nepiešķīru, tikai pamodos ar tādu kā "garšīga" sapņa sajūtu. Pagājušajā naktī, kā parasti, cīnoties ar bezmiegu (pilnmēness, vai?) un to, kas pirms modinātāja zvana ir ja ne jāiemieg, tad vismaz
jāatpūšas kā parasti iegāju tajā foršajā bezdomu un tukšuma stāvoklī, kurā pirms miega joprojām mēdzu glābties no realitātes un pēc kāda laika man galvā nezinu no kurienes uzpeld tas īsais, smieklīgais un mazliet pat cenzējamais dzejolītis kuru reiz manā bērnībā katros Ziemassvētkos (vai tolaik biežāk vecgada vakarā) radus smīdinot mēdza skaitīt mans vectēvs. Ja godīgi savā prātā un apziņā biju šo īso dzejolīti jau gadiem aizmirsusi un nu nav arī šogad manā dzīvē nekā tāda kas radītu gadumijas tuvuma noskaņu un liktu man pašai no sevis kaut kādā kontekstā to atcerēties. Mana iekšējā balss uz šo divrindīti kaut kā neapzināti un zibenīgi arī noreaģēja ar tādu kā "whoa, čau, vectēv... " un tajā brīdī sajutu, ka kaut kur manī iegāžas tāda kā dzeltenīgi spoža, dzirkstījoša gaisma un mani viscaur piepilda ar neizsakāmu prieka un laimes izjūtu. Tādu ļoti patīkamu, man ikdienā nedabisku līdz pat vieglam dūrienam sirds apvidū. Protams pēc tam pieslēdzās prāts ar "kas tas bija?" un palēnām nomierinoties atkal ieslīgu savā mīļākajā bezdomu un tukšuma stāvoklī līdz pat iemigšanai. Ko šonakt sapņoju neatceros (sapņus pēc modinātāja pīkstieniem bieži vien aizmirstu uzreiz), taču kaut kur iekšēji sirds rajonā joprojām drusku ir saglabājusies tā pagājušās nakts priecīgi patīkamā un gaišā sajūta.


   Autors : Kristīne
   Mani raksti [ 1 ] ->

   Datums : 2015-12-22 14:50:00

Mums patīk              562



Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Velta
Apzinātas un neapzinatas sarunas ar neredzamajiem, lai sajustu kā visi esam vienoti.

Datums : 15/12/25 07:40        Lasīt vairāk ->

Matīss
Jā ir līdzīgas sajūtas lasot pilnīgi var sajust - man ar ir kkādas patikamas sajutas no nekurienes

Datums : 15/12/22 12:35        Lasīt vairāk ->

Mārcis
Dzejoli )

Datums : 15/12/22 10:16        Lasīt vairāk ->