Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / Sapņi / Cīņa ar ZOMBIJIEM

+ Pievienot rakstu


Cīņa ar ZOMBIJIEM

Ir nakts, esmu kaut kādā jautrā pasākumā, visi dejo, priecājas dzied utt. Te pēkšņi teplā parādās vīri melnā un visiem sāk dalīt tabletes. Liela daļa daudz nedomājot tās apēd un turpina priecāties, bet redzu arī ka daži notēlo, ka apēd un azmet tās prom. Pec neilga laika telpā sākās panika, jo visi kas apēda tabletes sāka palikt zilā krāsā un sāka agresīvi uzvesties, bet viņiem viss pasākms palika vēl jautrāks. Tie kas tabletes nebija lietojuši ātri aizgāja prom, es tai skaitā. Devos uz mājām un ieeju gulēt.

Pēc brītiņa pamostos un eju laukā. Pirmais ko ieraugu ir pilnīgs haoss. Visapkārt uz ceļiem barikādes, laudis trako, vieni uzbrūk otri aizstāvās un mūk. Citi meklē glābiņu mūkot ar auto, citi vienkārši mūk ar kājām kur nu kurais. Nez kur radās doma, ka jādodas uz veikalu pēc ēdiena. Eju, eju, pieeju pie veikala, grasos iet iekšā, bet kāds mani sagrābj aiz rokas un brīdina, lai iekšā neeju, tur iekšā esot kāda jauna sieviete, kas ir drausmīgi agresīva un visiem uzbrūk, cenšas sakost un nogalināt. Es pagriežos un skatos kādu drošāku vietu uz kurieni doties. Ieraugu durvis un vīrs kas mani brīdināja ari uz turien jau devās. Sāku virzīties durvju virzienā un pēkšņi izdzirdu, ka paveras veikala durvis un ar skaļu bļāvienu manā virzienā skrien jauna sieviete. Metos bēgt uz tām noskatītajām durvīm. Pa to laiku vīrs jau iegājis iekšā un es jau arī esmu klāt. Ieskrienu iekšā, aizcērtu durvis, aizkrampēju slēdzi un BAMS - pret durvīm atsitās jaunā sieviete. Viņa sāka lauzties iekšā, bet nekas viņai nesanāca. Pēc brīža viss apklusa un redzu pa durvju spraugu, ka viņa dodas atpakaļ uz veikalu. Paiet neliels laika sprīdis un izeju laukā. Ārā viss mierīgi. Sāku prātot kas noticis un saprotu, ka pie vainas tās tabletes. Visi kas tās apēda ir sajukuši, uzvedās kā dzīvnieki un ir agresīvi, nu gluži kā ZOMBIJI.

 

Staigāju turpat slēptuves tuvumā un uzmanu apkārtni, te neznokurienes atbrauc autobuss ar cilvēkiem. Visi izkāpj no autobusa un dodas veikala virzienā. Jūtu, ka nebūs labi un sāku visus brīdināt, lai tur neiet un dodas atpakaļ uz autobusu un brauc ātri prom. Visi nesapratnē paskatās uz mani un ignorējot sacīto dodas tik veikalā iekšā. Man sākas nemiers un jā, veikalā sākās šausmu ainas - jaunā sieviete kā traka sāk visus ķert, kost, sist un nogalināt. Tie kas veikalā vēl nav iegājuši nesapratnē sāk drūzmēties pie durvīm un nelaiž laukā tos kas iekšā. Kādu brīdi turpinās kliegšana, bļaušana, kamēr ļaudi attopās un sāk bēgt. Daži salec autobusā, citi aizskrien vispār sazin kur. Autobusā salekušie vēl sagaida pāris savus biedrus un dodas prom, bet redzu vēl, ka jaunā sieviete piebeidz pēdējo savu upuri un grasās skiet pakaļ autobusam, bet novērtējot attālumu apgriežas lai dotos atkal uz veikalu, bet pamana mani. Ieraugu viņas sejā niknuma pilnu skatienu un redzu ka viņa atkal dodas manā virzienā. Atkal iemūku telpā aiz durvīm un aizbarikādējos. Viņa protams atkal laužas iekšā. Tagad esmu jau noskaities un esmu gatavs viņu nosist. Pamanu blakus metāla cauruli, paķeru, atrauju vaļā durvis un ar pamatīgu vēzienu iesitu sievietei. Viņa nogāžas un paliek uz zemes. Neceļās. Paiet brīdis un viņa nāk pie samaņas. Attopoties jautā kas noticis un var redzēt, ka viņa ir pamatīgā neizpratnē. Agresija ir pazudusi. No visām pusēm sarodas ļaudis un sāk interesēties kas te notiek. Pēc brīža jau bija saradies diezgan liel pūlis un sākās kņada. Pēkšni - PAMODOS.


   Autors : Oskars Aniņš
   Mani raksti [ 31 ] ->

   Datums : 2016-10-19 11:52:26

Mums patīk              720



Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Kaspars Kalniņš
Es parasti cenšos sapņiem vilkt paralēles ar man dzīvē šobrīd notiekošo, tad var viegli savilkt galus kopā un saprast. Bet ko lai saka sapnis labs diezgan gara epizode, izsauc diezgan daudz sajūtu, lai arī šāda tipa sapņi ir tramīgi. Pēc savas pieredzes ir tā, ka ja sapnī ir cīņas ar kaut ko, tad velkot paralēles ar dzīvi var atrast momentus, kur notiek kaut kāda lauzšanās starp veciem ieradumiem un jaunām lietām. Teiksim tā tu esi atklājis kaut ko jaunu interesantu dzīvē, bet tajā pat laikā ir kaut kādi ikdienas pienākumi vai darbības, kuras tu dari tikai tāpēc ka tās jādara kaut arī tu jau saproti, ka tās var nedarīt. Piemēram ja es uz sevi skatos ir tā atbraucu no darba vakarā pasēžu pie televīzora, tad pie datora un saprotu bāc laiks ir pazaudēts es tā vietā varēju uztaisīt vairākas meditācijas. Oskar cik tev liels bija apziņas moments sapnī vai nebija tā, ka tad kad tas autobus jau piebrauca tu jau iekšēji zināji, ka cilvēki kas kāps ārā ies uz veiklu, kur tiem draud briesmas, vai nebija sajūtu kur cilvēki ies? Es viszmas savos sapņos esmu pieķēris to, ka bieži vien jau sajūtas saka priekšā kas notiks tālāk.

Datums : 16/10/19 09:59        Lasīt vairāk ->

Oskars Aniņš
Apziņas moments nebija, viss drīzāk notika nezinot un nenojaušot kas notiks tālāk. Pamatā bija pārsteigums par to kāpēc viņi uz turieni iet un nemūk prom. Apmēram kā jau realitātē notiek, ka paredzēt vari tikai to ko aptuveni pats esi iedomājies, bet nevari nekad būt 100% drošs, ka tas tiešām tā notiks.
Datums : 16/10/20 12:16