Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / Sapņi / Mani mīļie dēmoni

+ Pievienot rakstu


Mani mīļie dēmoni

Sapņoju sapni. Sēžu darbā un runāju ar kādu sievieti, darba kolēģi. Nākamajā mirklī šo sievieti uzmet uz griestiem, pēc tam no griestiem atmet pret sienu, un tad uz pretējo sienu. Es to visu skatos un domāju, Ak mans Dievs! Dēmons ir klāt! Man steidzīgi ir jāmaina savs apziņas stāvoklis. Iekārtojos ērtā pozā uz dīvāna un saku meditēt. Vai nu dēmons mani! Vai nu es viņu!, es domāju. Tai pat laikā dēmons turpina mētāt to sievieti pa sienām un aizvien vairāk tuvojas man. Pēc tam,  priekš "pilnas laimes" sajūtas tas dēmons uzmet sievietes ķermeni man virsū. Jūtos stulbi un saprotu, ka dēmons vēlas mani pazemot, likt justies pazemotai. Tādēļ cenšos neļauties šādai provokācijai un emocijām. Es ielūkojos tās sievietes sejā- viņa kliedza no bailēm, viņa kliedza bez skaņas un es raidīju domas šai sievietei- es nezinu, kas tu esi (par dēmonu), bet es zinu vienu lietu droši, lai arī kas tu būtu, es esmu stiprāka par tevi! ...un pamodos no sapņa... es drebēju un kratījos no bailēm. Domāju, savādi, kāpēc es tā baidos? Vai man rīt gaida kaut kas satraucošs, stress? Nē, nekas rīt nav tāds paredzēts. Vai esmu drošībā? Jā esmu drošībā, savās mājās! Tad kādēļ es tā drebu no bailēm? Kas tu tāds esi?, es kliedzu savās domās. ES ESMU TAVS DĒMONS! Es esmu tavas BAILES! Nu neko sev, es domāju, ka man ir tikai eņģeļi, bet izrādās ka man ir arī savi dēmoni.

Pagāja kāda nedēļa un biju piemirsusi par šo sapni. Sajutu, ka šovakar ir piemērots brīdis pasūtīt sapni, bet tā kā man nebija sakarīga jautājuma vai vēlmes kaut ko uzzināt. Palūdzu savam pavadonim kaut ko iemācīt vai parādīt man kaut ko, kas man aktuāli. Sapņoju sapni. Braucu mašīnā pie stūres. Tā kā ir ziema un mašīnas salons pārkurināts un karsti un sagurums. Nolemju uztaisīt pauzi un apstāties, izkāpt ārā no mašīnas. Kāpju ārā no mašīnas un atstāju durvis mašīnai vaļā. Te hop, man pakaļ no mašīnas izlec divi pavadoņi, divi melni kaķi. Es tā stāvu un brīnos par šiem. Pēc mirkļa uz ceļa lielā ātrumā brauc fūre. Es fiksi sagrābju abus kaķus aiz skausta, jo baidos, ka šie divi zvēri nesadomā skriet pāri ceļam vai mesties fūrei zem riteņiem. Fūre pabrauc garām. Es viegli nopūšos, man izdevās abus zvērus noturēt. Pamostos no sapņa un jautāju savam pavadonim, kas ir kaķi? Atbilde, tavi dēmoni. Mani dēmoni?! Kaķi, mani dēmoni! Muļķīgi! Es gribu elles suņus, cerberus! Tu traka esi, kādi vēl elles suņi, cerberi! Paraus tevi zem fūres! Saplosīs tie elles suņi tevi, saplosīs tavi dēmoni tevi pašu. Hmm... ak tā... tad jau labāk mīļi mincīši! Kiss kiss mani mincīši, kiss kiss mani mīļie dēmoniņi, kiss kiss mani zvēriņi. Nākat nu pie mammītes!


   Autors : Arta
   Mani raksti [ 5 ] ->

   Datums : 2018-10-27 23:11:09

Mums patīk              522



Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!