Kā jūtaties par skolā iegūtajām zināšanām?

Kā jūtaties par skolā iegūtajām zināšanām?

Šī ir diskusija, rakstiet, cik daudz esat lietojuši skolas zināšanas, vai tās ir palīdzējušas vai tieši traucējušas? Kā skola veidojusi jūsu dzīvi?

   Autors : Māris
   Mani raksti [ 121 ] ->

   Datums : 2018-03-08 19:16:20

Komentāri

Reģistrējies, lai komentētu!

Gunita

Skola bija viena no destruktīvajām pieredzēm, kas uz zemes bija jāiziet teju katram. Nav šitā matrica būvēta kā kūrorts - smagas, zemas vibrācijas, ļoti vieliska pasaule. Nebija skola, caur kuru izstrādāt negatīvo enerģiju, emocijas utt. tad cita vieta - ģimene vai sabiedrība, agra nostrādināšana un tml. Ļoti drosmīgas dvēseles te piedzimst šo visu pieredzēt un piedzīvot

, bet jebkurā gadījumā - tas bija AGRĀK, tagad enerģijas mainās un ir iespēja slolot savus bērnus kā vien gribas - mājās, valdorfa vai visādu citu (mūzikas, mākslas) novirzienu skolās - laukos vai pilsētā ar aizrautību vai ķeksīša pēc utt. Ir izvēle. Atkarīgs no vecāku drosmes, spējām un izpratnes, kas kuram bērnam ir vairāk vai mazāk vajadzīgs.

Datums : 18/03/11 01:04 Lasīt vairāk ->

Datums : 18/03/10 10:41 Lasīt vairāk ->

Māris

Interesanti, interesanti!
Mana uzmanība uz to, ka ir cilēki kuri veido tās programmas un tad paaudzēm tās programmas mainās. Vai viņi tiešām zina kā būs pēc tiem gadiem, vai tā tikai sakritība, nezinu. Katrā ziņā man māca zināšanas, bieži vien arī kilometru platas, bet centimetru dziļas. Bet, kas gan tad darbs ar papīriem, plānošana, analizēšana. Pat tehniskajās skolās - kā skolotāja teica, viņa negatavo cilvēkus, kuri strādās fizisku darbu, bet meistarus. Un jau pamatskolā bija tā nostādne.

Praktiskuma maz, papīru daudz. Tad vēl es viduskolā daudz lasīju žurnālu "Mistērija" un kā rezultāts, latviešu valodā atzīmes kāpa krietni, jo to žurnālu lasa inteliģence, kas arī veido visu valsts dzīvi un izglītību.

Datums : 18/03/09 07:42 Lasīt vairāk ->

Datums : 18/03/09 05:26 Lasīt vairāk ->

Datums : 18/03/09 02:19 Lasīt vairāk ->

Elina Skore

Man ļoti patika! ..lai gan toreiz man tā gluži nelikās katru dienu

Pirmajās klasēs man ļoti patika mācīties un pildīt visādus uzdevumus.. pamatskolas beigās man patika, ka tik daudz ko zinu.. un vidusskolā jau sāku analizēt, kas no mācītā ir vajadzīgs un kas ne.. bet arī šķietami bezjēdzīgais man lika domāt un aizdomāties.. atceros, kā matemātikas stundā vēroju klasi, kas visi cītīgi nodūruši galvas un iedziļinājušies sarežģītās algebras izteiksmēs.. un es zināju, ja Tu iedziļinies, nevar tā vienkārši paņemt pauzi, jo tas visa domu virkne izslēdzās..Un ma tas šķita tik skaisti, kā klasesbiedri atrodas "algebriskās izteiksmes pasaulē"..es arī gribēju, bet bieži vien nevarēju sakoncentrēties

Un tad skatījos uz skaitļu virkni un domāju par to, ka skaitļi ir bezgalīgi.. un vēl arī starp katru skaitli ir bezgalīgi daudz decimālskaitļu. Un tad vēl par to, kurš vispār izdomāja skaitļa vienību kā tādu.. un kas ir 1?.. un kādēļ skaitļos viens cikls ir tieši 10? Kāpēc nav, piemēram 13 dažādi vienciparu skaitļi?
Skola ir superīga vieta, kur domāt, pētīt un izprast.. un ja trāpās kāds sakarīgs Skolotājs- vispār konča!
Un skolā arī var izbaudīt ļoti plašu cilvēku(bērnu) dažādību.. tur visi samesti kopā bez lielas šķirošanas.. tagad, tālākajā dzīvē jau tomēr apkārt grozās vairāk sev līdzīgo..

Nesen viens skolas biedrs stāstīja, kā skolas laikā viņš par skolu domājis kā par spēli, kur kačā pieredzes punktus, sasniedz līmeņus, stājas pretī bosiem, izpilda "challange" un tamlīdzīgi.
Principā viss jau atkarīgs no tā, kā Tu pats to uztver

Datums : 18/03/09 02:08 Lasīt vairāk ->

Datums : 18/03/09 12:29 Lasīt vairāk ->