Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / Apaļais galds / Demokrātiskas vēlēšanas

+ Pievienot rakstu


Demokrātiskas vēlēšanas

...Stūrakmens jebkurai demokrātijai ir vēlēšanas. Tautai ir jāievēl valsts vara. Apzināti vēlēt, nevis uzminēt vai izpildīt svešu gribu. Vēlēt nozīmē – no daudziem noteikt labāko. Demokrātija no skaistas teorijas varēja kļūt par realitāti tikai pie noteikuma, ka tauta izdara apzinātu izvēli. Lūk, ar šo tik vienkāršo un saprotamo punktu demokrāti „lauza sev sprandu”.

Demokrātijas teorija apgalvo, ka valstī vara netiek sagrābta ar spēku. Un netiek dota no Dieva. Valsts varu izvēlas pati tauta. Tauta, kā valts varas avots un apliecinājums, izvēlas pašus cienījamākos, kuriem uztic varu. Lai demokrātija nekļūtu par diktatūru, vara tiek uzticēta uz fiksētu laiku, pēc kura tā tiek nodota nākošajam uzticētajam. Ja tas neattaisno uzticību, tauta izvēlas citu. Tā ir demokrātijas būtība.

Viss it kā saprātīgi. Bet ir viens liels „BET”. Lai veiktu apzinātu izvēli, ir nepieciešamas zināšanas. Ne daļējas un virspusīgas, bet gan dziļas zināšanas. Aicinājums vēlēt „pēc sirdsapziņas” liecina – vēlēšanu rīkotāji atzīst faktu, ka tautai nav šādu zināšanu. Bez zināšanām izvēle nav iespējama. Jūs taču neizvēlieties zāles, ja jums nav attiecīgu zināšanu. Pēc iepakojuma skaistuma izvēle nav iespējama tādēļ, ka tā būs iepakojuma, nevis zāļu izvēle. Tāpat „ar sirdi” nevar noteikt labāko zinātnisko darbu no diviem pieejamiem, ja nav attiecīgu zināšanu. Ja cilvēku, kuram nav attiecīgu zināšanu, mudinātu izvēlēties, viņš izvēlēsies nevis zinātnisko darbu, bet tā iesējumu; nevis zāles, bet iepakojumu.

...Visas tautas vēlēšanas tiek pārvērstas par klaju dumjību – tauta kā bērns vienmēr dod priekšroku konfekšu papīriņam nevis tā saturam.

...Vēstures pieredze apliecina, ka lielos kolektīvos demokrātija principā nav iespējama. Neatbildība starp demokrātiju teorijā un demokrātiju praksē ievērota jau sen.

...Demokrātiskie principi iespējami tikai mazos kolektīvos. Piemēram, lauku ciematiņā, kur ļaudis var izvēlēties apzināti tāpēc, ka pazīst cits citu nevis no klipiem vai aģitācijas lapiņām, bet gan dzīvē. Šīs zināšanas ļauj viņiem apzināti ievēlēt ciemata vecāko.

...Riņķis ir noslēdzies: tautai nav zināšanu; bez zināšanām nav izvēles; bez izvēles nav demokrātijas. Mīts par demokrātiskām vēlēšanām ir apzināti meli.

Sabiedrībai pārsniedzot kritisko masu, demokrātiskie principi tiek transformēti principiāli citā sistēmā, kurai nav nekā kopīga ar demokrātijas teoriju. Visiem pieejamā valsts vara pievelk visdažādākos spēkus. Un vispirms – kapitālu, jo vara ir īsākais ceļš uz peļņu. Lai to saņemtu, jāpavedina iespējami lielāks vēlētāju skaits. Tā kā pavedināšanas kampaņa prasa lielus līdzekļus, cīņa par varu iespējama vienīgi starp kapitāla pārstāvjiem. Lai ko arī vēlētāji neievēlētu, kapitāla pārstāvji piepilda visus varas gaiteņus. Demokrātija pārvēršas par aizsegu, aiz kura slēpjas oligarhi vai plutokrātijas paveids, kas iesaiņoti „brīvības un vienlīdzības” lozungos.

...Demokrātija izrādījās par slazdu, bet paši demokrāti par demagogiem, kuri spekulē uz emocijām un vienkāršo ļaužu nesapratni. Lieliski zinot, ka nekādu izvēli ļaudis izdarīt nevar, viņi vienalga mudina tos vēlēt.

...Problēma ir acīmredzama, un neviens to nenoliedz. Bet tās risināšanas vietā sākas piemērošanās šai problēmai. Operējot uz iepotētiem šabloniem, demokrāti stūrgalvīgi apgalvo, ka visas nelaimes ir sliktu valsts pārvaldes mehānisma „darbinieku” dēļ, tas ir – sliktu ierēdņu un valsts apzadzēju dēļ. Nomainot sliktos ierēdņus pret labiem, situācija uzlabosies. Tauta ar prieku uztver šos „vērtīgos padomus” un atkal iet vēlēt „godīgos”. Bet pēc kārtējām vēlēšanām situācija ne tikai neuzlabojas, bet gluži pretēji – kļūst arvien sliktāka.

...Lielos kolektīvos reālas vēlēšanas nav iespējamas. Platons uzskatīja, ka sabiedrībā, kur cilvēku skaits pārsniedz piecus tūkstošus, demokrātija neizbēgami pārvēršas par plutokrātiju (valsts iekārta, kur vara pieder bagātniekiem).

Cilvēki galveno vainu neredz sistēmā, kura ģenerē blēžus un valsts apzadzējus, bet gan pašos blēžos un valsts apzadzējos, tas ir – sistēmas produktos. Ja novāc vienus valsts apzadzējus, sistēma radīs citus – tieši tādus pašus.

...Visās „brīvajās” valstīs krītas dzimstība un tikumība, aug mirstība, narkomānija un citi netikumi. Acīm redzami, ka cēlonis jāmeklē nevis ierēdņu kvalitātē, bet gan konstrukcijas kvalitātē, bet ļaudis kā apmāti soļo pa tukšu lozungu apli.

Faktiski vēlēšanu sistēma veic kadru selekciju, pielaižot „pie stūres” tikai tos, kuru solījumi ir visticamākie. Šāds vadošo kadru komplekrācijas princips nozīmē, ka visus noteicošos posteņus ieņem cilvēki ar plēsoņas psiholoģiju. Apzinoties savas varas ierobežoto laiku, viņi centīsies paņemt iespējami vairāk, bet dot iespējami mazāk.

Tulkojis Juris Purviņš


   Autors : Sanita
   Mani raksti [ 30 ] ->

   Datums : 2016-03-16 09:31:11

Mums patīk              1452


Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Andris
Nekas īpaši nav mainījies kopš faraonu laikiem.
No Vladimira Megre grāmatas”Skanošais Ciedrs”
Galvenā priestera, Krātija, Pasaules paverdzināšanas plāns un izpilde….
Mēs palielinām apsardzi. Esam spiesti labi ēdināt savus vergus, citādi viņi nespēs veikt smago fizisko darbu. Taču viņi tik un tā ir slinki un dumpīgi noskaņoti. Skatieties, cik lēnām viņi kustas, bet slinkie apsargi viņus nepamudina ar pletnēm un nesit pat veselos un spēcīgos vergus. Taču viņi kustēsies daudz ātrāk. Viņiem nebūs vajadzīga apsardze. Arī apsargi kļūs par vergiem. To var panākt šādi. Lai šodien pirms saules rieta ziņneši pavēsta faraona pavēli, kurā būs teikts tā: "Ar nākamās dienas rītausmu visiem vergiem tiek dāvāta pilnīga brīvība. Par katru akmeni, kas tiks nogādāts uz pilsētu, brīvais cilvēks saņems vienu monētu. Monētas varēs samainīt pret ēdienu, apģērbu, dzīvesvietu, pili pil­sētā un pašu pilsētu. Turpmāk jūs būsit brīvi cilvēki."
Kad priesteri aptvēra Krātija teikto, viens no viņiem, pats vecākais, teica:
- Tu esi dēmons, Krātij. Tas, ko tu esi iecerējis, daudzas zemes tautas pakļaus dēmonismam.
- Lai tad es esmu dēmons un nākotnē tautas manu
ieceri sauc par demokrātiju.
***
Saules rieta laikā pavēle tika paziņota vergiem, viņi bija pārsteigti, un daudzi naktī negulēja, domājot par savu gaidāmo laimīgo dzīvi.
Nākamās dienas rītā priesteri un faraons atkal sa­pulcējās mākslīgā kalna virsotnē izveidotajā laukumā. Viņiem pavērās iztēli pārsteidzoša aina. Tūkstošiem cilvēku, bijušie vergi,
sacenzdamies cits ar citu, stiepa tos pašus akmeņus, kurus bija stiepuši agrāk. Svied­riem noplūduši, daudzi nesa divus akmeņus. Savukārt tie, kuri bija paņēmuši pa vienam akmenim, putekļus saceldami, skrēja. Arī daži apsargi nesa akmeņus.
Cilvēki, kuri nu uzskatīja sevi par brīviem, jo viņiem vairs nebija važu, centās nopelnīt pēc iespējas vairāk kāroto monētu, lai veidotu savu laimīgo dzīvi.
Krātijs vēl dažus mēnešus pavadīja kalna virsotnē, ar prieku vērodams lejā notiekošo. Bet izmaiņas bija apbrīnojamas. Daļa vergu apvienojās nelielās grupās, sameistaroja ratus un, līdz augšai piekrāvuši tos ar akmeņiem, mirkstot sviedros, stūma šos ratus.

"Viņi vēl daudz ierīču izgudros," apmierināts domā­ja Krātijs. "Lūk, jau uzradušies dažādu pakalpojumu sniedzēji: ūdens un pārtikas iznēsātāji. Daļa vergu ēda ejot, jo nevēlējās tērēt laiku ceļam uz baraku, lai paēstu tur, un maksāja pārtikas piegādātājiem saņem­tās monētas. Skat, arī dakterētāji ir klāt: darba gaitā viņi sniedz palīdzību savainotajiem un ari saņem mo­nētas. Pat satiksmes regulētāji izraudzīti. Drīz vien iecels sev priekšniekus, tiesnešus. Lai tik ieceļ: viņi taču uzskata, ka ir brīvi, bet būtība mainījusies nav, viņi, tāpat kā iepriekš, stiepj akmeņus…"
Tā viņi skrien tūkstošiem gadu ilgi - putekļos, svied­riem noplūduši, stiepjot smagos akmeņus. Un tagad šo vergu pēcteči turpina savu bezjēdzīgo skrējienu…Tu droši vien runā par parastajiem strādniekiem, Anastasija?
Tam, šķiet, var piekrist. Bet pi

Datums : 16/03/19 01:15        Lasīt vairāk ->

Andris
turpinājums...
Tam, šķiet, var piekrist. Bet pie vergu kategorijas nedrīkst pieskaitīt uzņēmumu vadītājus, ierēdņus, uzņēmējus.


- Ja tu viņos saskati kādu atšķirību, Vladimir, tad formulē, kāda tā ir!


- Atšķirība ir tā, ka vieni strādā, nes akmeņus kā vergi. Citi vada nešanas procesu, mūsdienīgi izsako­ties, - ražošanas procesu.


- Bet vadīšana taču arī ir darbs, turklāt reizēm pat sarežģītāks par akmeņu nešanu, ko veic vergi.


- Vispār jau tā ir, uzņēmējiem ir daudz vairāk jā­domā. Viņu doma ir nodarbināta no rīta līdz vakaram. Tad jau iznāk, ka faraons, prezidents un kanclers arī ir vergi?


- Jā, tas tā ir. Par vergiem kļuvuši arī priesteri, kas īstenoja liktenīgo pavērsienu.


- Bet, ja jau ir vergi, tad jābūt arī vergturiem. Kas viņi ir? Ja pat priesterus tu par tādiem neuzskati?


- Vergturis ir mākslīgā pasaule, kuru radījuši cilvēki. Bet apsargi mitinās lielākās daļas cilvēku dvēselē un pātago viņus ar pletnēm, un liek pelnīt monētas.


- Aina ir visai bēdīga un bezcerīga. Tūkstošiem gadu laikā ir radušās un izzudušas veselas impērijas, mainījušās reliģijas, likumi, bet galvenajā nekas nav mainījies: cilvēks kā bija, tā arī ir palicis vergs.

Datums : 16/03/19 01:24

Inta
Atliek vien viņus (mūsu aspektinus, mūsu katru oligarhinu...dieva taadumu ...)APZINATIES, pieņemt, mīlēt beznosacījumiem=ieplūdināt sistēmā gaismu...un tikai tad kas mainīsies!

Datums : 16/03/16 10:11        Lasīt vairāk ->

Kristaps
Nezinu man kaut ka nav intereses no tas politikas jutu tikai negativismu. Viens liels midzenis ar zombetajiem

Datums : 16/03/16 10:07        Lasīt vairāk ->