Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / Apaļais galds / Citāda mīlestība

+ Pievienot rakstu


Citāda mīlestība


Padalīšos par iziešanu no ķermeņa!

Pāris dienas atpakaļ izejot no ķermeņa sanāca vērot fizisko matēriju, sanāca satikt dvēseles un saņemt izpratni,kas ik pa laikam atnāk un atkal aizmirstas.

Ļoti viegli no ķermeņa iziet ir tad, ja pārvari nāves bailes. Un jāsaka,ka no nāves tiešām vairs nebaidos. Tad iziešana faktiski notiek tikai izsakot vēlmi. Atgriežoties gan man sāp viss ķermenis un pazūd ēstgriba( augstākais ko varu apēst 2 dienu laikā ir zaļās lapas),tas sauc uz ātru sazemēšanos.Tomēr atklāsmes ir tā vērtas.

Es satiku mīlestību- un tā izskatijās pilnīgi savādāka kā to interpetējam ar prātu, sapratu,ka manai dvēselei nav vērtēšanas, ciešanu un vēlmju. Sapratu, arī to ka šeit vairs neatgriezīšos. Sapratu, ka jebkura piesaiste ir prāta verdzība- vai tas ir mīļotais,bērni,darbs, mašīna,draugi...jebkas.

Sapratu to,ka bez dievišķās enerģijas gaismas kas ir dvēsele, mans fiziskais ķermenis ir tikai mētelis, kas sapūs.Vienīgā ķermenī atrodamā vieta,kurā var iereudzīt dvēseli ir manas acis.

Sapratu, ka manai dvēselei cilvēces un arī sava ķermeņa ir žēl,un to, ka mīlestība pret kautko vienu ir atkarība.

Visuma mīlestība ir eksistence katrā lietā,un tā mīlestība negaida un nepieprasa, viņa vienkārši ir un vienmēr IR bijusi pieejama.

Ja Tu vēlies sajust mieru,ieklausies dvēselē- tur ir pieņemšana un nav prāta.. :)

Tu esi atnācis viens- un viens arī aiziesi. Atmet pieķeršanos pie mājas un cilvēkiem,atmet visu un vēro, kas palika pāri? Vai tam,kas palika pāri ir kas nepieciešams? Vai tas kko vēlas?

Izbaudi- Dvēseles pieredze ir patiesi skaista!



Pievienotās bildes

   Autors : Linda
   Mani raksti [ 17 ] ->

   Datums : 2017-02-04 18:53:07

Mums patīk              2135



Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Gatis Bērziņš
Jāā, jā un tas ir tik bezgala interesants piedzīvojums, kā no Absolūtās Mīlestības atrautajā Zemes cilvēciņa skatā dzīves mīlēšana aizdeformējas līdz bailēm, nāves bailēm, ķermeņa mīlēšana sasaistās ar bada nāvi, tuvinieku mīlēšana jau sāk nozīmēt ne-tuvinieku nemīlēšanu un cilvēces kolektīvais prātiņš mierīgas un laimīgas dzīves mīļotājus rosina ilgi un smagi diezgan neapmierināti un nelaimīgi rakt un rakt arvien vairāk un nemierīgāk, tb ar lielām rezervēm vēlāk būšot drošāk un mierīgāk
Ja Mīlestības enerģijas dabīgo ceļu aizbloķēt, tad pēc laika tā var kroplībās transformēties kā caur adatas aci dzemdēts zīdainis.
Lai svētī Mīlestīb-isms

Datums : 18/03/30 02:18        Lasīt vairāk ->

Lilija
Ne pa tēmu, bet man vienmēr uznāk jancīga sajūta kad redzu "tu esi atnācis viens" jo man ir dvīne.

Datums : 17/03/15 11:11        Lasīt vairāk ->

Ance
Cik skaisti!!! Kamoliņš kaklā sakāpa! Mani pašu priekš sevis urda jautājums, kāpēc man šī nav beidzamā pieredze.. Vai un kā es varu sajust to, kāpēc dvēsele grib inkarnēties vēlreiz?

Datums : 17/02/06 02:07        Lasīt vairāk ->

Līga
Woooow! Lasu šo tekstu un brīnos kā tik perfekti var aprakstīt arī manas sajūtas! Kaut kas traks! Kā es Tevi saprotu!
Es arī vairs nevēlos atgriezties šeit uz zemes. Tie, kas vēlas vairāk šo izprast, iesaku izlasīt "Tibetas dzīvo un mirušo grāmatu"!

Datums : 17/02/06 11:15        Lasīt vairāk ->

Līga
Piebildīšu, ka šajā nav ne kripatiņas negatīvā, kā daudzi varbūt domā. Vismaz ja es kādam pastāstu, ka vairs šeit nevēlos atgriezties, sāk satraukties un jautā vai man nav laba dzīve, ka tā saku? Vai jūtos apbižota? Nē, viss ok. Vienkārši ir atnākusi tāda izpratne.
"Dzīves jēga" ir apskaidroties, apzināties sevi (un ar "sevi" es domāju Dvēseli)!

Datums : 17/02/06 11:43

Mārcis
Kas ir tas, kas skatās caur Tavām acīm? Kad nav piesaistes, tad tā kļūst par bezgalīgu plūsmu.. un ir tikai veidols, kam nav formas! Paldies!Tik forši ir satikties Tur!

Datums : 17/02/05 09:44        Lasīt vairāk ->

Sanita
paldies Lindiņ ka padalījies. es ar kā Monvīds drusciņ bēdīgi sajutos lasot, tomēr man pašai ir tāda kā iekšējā vēlme ka nevēlos atgriesties uz šīs Zemītes vairs. labu laiku atpakaļ kad vadītās meditācijās aizceļoju no šīs zemes uz kautkurieni nevienu reizi negribēju nākt atpakaļ, asaras bira un sajūtas bija ka krītu tumšā bezdibenī lai nokļūtu uz zemes.

Datums : 17/02/04 08:54        Lasīt vairāk ->

Matt
Es atceros kad apziņas chuvaku channelingojām, tad man bija līdzīgi, un tad nāk cilvēki prasīt ko man darīt naudas nav!... Es saku ļaujies visumam... - Bet man ir bērni!! Es nevaru ļauties visumam...

Un tad ... Pavēro kā prāts ir saslēdzies ar šīm apstarkcījām un domām... lai tik pieredzētu šo ciešo pašizvēlēto piesaisti.

Apzināšanās ir vairākos līmeņos.. Citi rok, citi iepazīst paši sevi dziļākos līmeņos. Līdzīgi kā linda, un tad lai izteiktos vajg stāstus jo koncepti, kas ir prāts kas ir apziņa kas ir dvēsele ir prāta koncepti, izkāp no būra lai izprastu vairāk...

Bezkaislīga, plūstoša, bez mājām, bez vietas, es šo visumu veidoju un pašpieredzu.

Datums : 17/02/04 07:29        Lasīt vairāk ->

Kristaps
vai kermenis nav tikai attels tava apzina? varbut tam nemaz nav jasapust?

Datums : 17/02/04 07:21        Lasīt vairāk ->

Kaspars
Raksts rakstīts ar mīlestību
Tu pieminēji to, ka saprati, ka šeit vairs neatgriezīsies? To var sajust kā informāciju par sevi vai ir arī vizuāli tēli par nākotni?

Datums : 17/02/04 07:10        Lasīt vairāk ->

Kaspars
"Mācības kuras turpmāk dzīvē noder"
nav jau svarīgs "tikai" ceļš vai mērķis. Vārds "tikai" šeit neder- tas posta visu burvību. Arī pieņemu, ka mērķi ir katram dažādi garīgi vai mazāk garīgi. Lielāki un ne tik lieli mērķi. Un pieņemu, ka par dzīvi saprot arī to otru dzīvi kurā visi nonāksim. Kad ceļš noiets, cilvēkiem kļūstot vecākiem domāju ,ka daudzi ir novērojuši viņi kļūst takā apgaroti un sagatavoti kaut kam citam pašiem nenojaušot.

Datums : 17/02/05 12:23

Kaspars
Andrejs izklausās par katru vairāk zinošs nekā mēs paši par sevīm zinām. Izklausās ,ka apstrīd katru vārdu ko pats issaka- strīds pašam ar sevi līdzinās kā mītam par Sīsifu kuram liktenis lēmis kalnā velt akmeni mūžīgi. Nejau mērķis ir svarīgāks ,bet gan ceļš pa kuru ejam, jo ceļā mēs gūstam ļoti daudz mācību kas turpmāk dzīvē noder. Svarīgi ir sevi pārvarēt, būt spējīgam iet pāri savām grūtībām.
Datums : 17/02/04 11:20

Linda
nē, kas tas ir?
Datums : 17/02/04 10:53

Linda
Sapīkusi ir interpretācija hei nē,patiesībā skaista pieredze
Padalies ar savu pieredzi,ne grāmatās lasīto(tb svešu pieredzi). Savējā vnm ir vērtīgāka. Iespējams tā nepaskaidros itin neko citiem,tomēr iedos daudz Tev pašam enjoy

Datums : 17/02/04 08:35

Ieva Laimīgā
Šo var saprast tikai caur piedzīvošanu..
Datums : 17/02/04 08:16

Linda
Tas ir par mani.Dvēseli.
Reiz bija saruna ar būtni kura paskaidroja kas man šeit ir jāizdara.
Taču šoreiz sapratu ka man kā dvēselei nav vairs piesaistes, ne vēlmes pieredzēt.Mana dvēsele ir mierā.Es cerēju ka vismaz bērni mani vēl pietur, un tomēr nē.Nav nekā, kas mani varētu vēl pieturēt būt nākmreiz Viss smagums ko varēju nest jau ir iznests un viss skaistais jau ir pieredzēts

Datums : 17/02/04 07:15