Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / Apaļais galds / Viss par agresiju

+ Pievienot rakstu


Viss par agresiju

 


Tas cik daudz esmu sapratis par agresijas veidošanos un pieturēšanos, informāciju ņemot gan no sevis, gan citiem cilvēkiem.


 


Viss sākas bērnībā, visvairāk ja tie ir zīdaiņu gadi. Jānotiek kādam traumatiskam notikumam, kas izraisa bailes. Ja ir jau apzinīgs vecums, tad vienkārši tas cilvēks pieņem sev apdraudējumu un ar to nesaistās, bet zīdaiņa vecumā, bailes, enerģija ienāk un paliek un kļūst par daļu no cilvēka. Tam nav jābūt nekam īpašam, vienreiz nokritīs no krēsla un jau būs, pēc tam dzīvē brīnīsies, kāpēc bailes no augstuma vai kas tāds. Man arī ir bijusi trauma, kas noteikti bija ļoti sāpīgi.


 


Tad enerģija noslāņojas un izveidojas tāds kā sendvičs. Tumšā enerģija aplīp ap kādu savu gaišo enerģija, atkarīgi arī par to kāda bija trauma, kas nobaidīja. Tad mums ir gaismas slānis starp tumšo enerģiju slāņiem. Šo sevī sajūtu, kad mans zauris atnāk un tā viltīgi izbaksta to gaismas slānīti no tumsas un uzreiz es sajūtos neaizsargāts un it kā man būtu kažoks novilkts. Bet kažokā ir jauki, droši un silti.


 


Tad vēl no agresijas var just baudu. Ko es izsekoju, tas darbojas uz pieņēmumiem. Ejam medīt, ja es esmu liels nikns raptors, tas jau liek justies interesanti. Upuris, kas iedzīts stūrī baidās, es bailes sajūtu un būtībā tās manī rada bailes, nepatiku, bet es pats tās esmu radījis sev, tātad nav nekādu baiļu, tad atnāk tā stiprā enerģija, kas dzēš bailes, bet viņa uzreiz sajaucās ar to tumšo enerģiju, un vēl ir arī adrenalīns, jo tas viss ir satraucoši. Pati tā dzēšanās ir patīkama, jo tiek izdzēstas savas bailes, adrenalīns to patiku tikai pastiprina, bet ja pats aiziet o tās situācijas tad viss beidzās, vajag degvielu un tā ir tās bailes no kāda cita.


 


Manā gadījumā man no raptoriem ir tā dabas daļa, jo viņi paši ir no dabas, kā dabas būtne, bet šeit uz zemes ir arī sarkanā enerģija, kas rada izsaukumu un vēl pašam savs aptumšojums, nu tad dažreiz arī gribās kaut ko nomedīt.


 


Vēl viena lieta, ka mana tumšā puse būtībā ir aspekts no sevis, un ko es ilgi nesapratu, ir tas, ka tas vienkārši cenšas atrast vietu sabiedrībā, tikai ne cilvēku sabiedrībā, tai vajag citus zaurus, kuri tad arī pateiktu kur un kā. Būtībā vismaz daļēji tas ir noticis jau sen, pa lielam tāda saskaršanās ir bijusi, visi jautājumi gan vēl nav atbildēti.  


   Autors : Māris
   Mani raksti [ 121 ] ->

   Datums : 2015-08-06 19:39:00

Mums patīk              243



Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Velta
Māri forši pasaka par šo gaišo drošības kažoku, tāds ir katram un jo spēcīgāk domā par jauko, jo lielāka ir šī kārta, jo biežāk par kaut ko uztraucas, kas varētu būt ne tā, jo plānāka šī kažoka kārtiņa.
Un VISS ATKARĪGS NO SAVAS DOMAS, ATTIEKSMES, UZMANĪBAS uz esošo.

Datums : 15/08/07 11:00        Lasīt vairāk ->

Velta
KATRAM tāda ir bijusi, un daudziem ir, ar ko arī strādā un atbrīvojas to tranformējot uz citām Sapratnes un esības enerģijām.
Datums : 15/08/07 11:28

Māris
interesanti gan no kā esmu dabūjis to dzīvniecisko agresiju?
Datums : 15/08/07 07:33

Velta
Kažoks darbojas katram. Tikai var atrasties kāds jautājums, emocija, kura dod cauruma piekļuvi, līdz brīdim, kad saproti, šo emociju, samīļo, sapaijā un šis caurums pats AIZTAISĀS un kļūst viengabalains ar visu pārējo. Gaišāks vai tumšāks- ir arī tā kā mēs mēdzam kā HAMELIONI pielāgoties apkārtējai videi, un tāpēc dažreiz NEPAMATOTI noturam par NETĪRU. :D
Vismaz Tev ir šī PIELĀGOŠANĀS DARBĪBA. :)

Datums : 15/08/07 12:36

Māris
man gan liekās, ka mans kažoks ir sasmērējies un īsti nedarbojas, caurumains. Atceros, ka pirms pāris gadiem man par to aizsargslāni stāstīja.
Datums : 15/08/07 12:30