Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / Apaļais galds / Pieredzes un izvēles

+ Pievienot rakstu


Pieredzes un izvēles

Par pieredzēm un izvēlēm.


            Savu pirmo nāves pieredzi ieraudzīju pirms vairākiem gadiem. Līdz tam bija redzēti vairāki dažādu dzīvju fragmenti, kuri deva skaidrību par to, kāpēc ir tā kā ir, bet šī bija pirmā pieredze, kurā redzēju sevi pēc nāves.


            Atrados tumšās velvēs, tādā kā inkvizīcijas pagrabā. Kaut kur pa sānu durvīm izgāja tumšās drānās ģērbies prāvs vīrietis. Es peldēju, karājos horizontālā plaknē, ne virs velvēm, bet horizontāli netālu no diezgan jauna vīrieša ķermeņa, kurš bija tikko miris. Tas karājās pakārts aiz ribām uz dzelzs āķiem tuvu, gandrīz virs uguns. Skatījos uz to un man bija pilnīga vienaldzība. Karājas – nu un? Tikai pēc tam sajūtas nāca savādākas, jo pēdējie mirkļi, kur blakus bija salikti melni dzelzs priekšmeti, noteikti nebija no tiem labākajiem. Kādā no ekskursijām kaut kur muzejā vai baznīcas velvēs reiz redzēju inkvizīcijas rīkus un toreiz tās izjūtas bija ļoti dīvainas. Taču šis redzējums lika saprast, kāpēc bērnībā regulāri slimoju ar plaušu karsoņiem un kāpēc skolā tuberkulozes potes vienmēr deva pozitīvu rezultātu, kaut slimības pašas nebija. Tā izpaudās plaušu bojājumi smalkajā līmenī un arī šodien nākas uzmanīties. Taču tā skatoties no malas uz šo ķermeni, nejutu neko, tikai vēroju un it kā pieņēmu zināšanai, kas bijis un izbijis. Nebija nekādu emociju – ne pozitīvu, ne negatīvu. Viss bija tā, kā tam jābūt un ar šo ķermeni mani nekas vairs nesaistīja. Pēc tam sapratu arī dīvainās emocijas pēc kādreiz sen lasīta, laikam Kafkas darba, kuru pēc tam vairs nekur neatradu – neliels stāsts par kādu moku rīka radītāju, kurš iemīlas savā gara darbā un, tā kā neviens to nenovērtē, izmanto to pret sevi, lai pierādītu tā lieliskumu.


            Visos dzīvju fragmentos, lai kas es arī nebūtu bijis – vīrietis vai sieviete, man vienmēr ir piemitis kaut kāds dumpīguma un taisnīguma gars vai gēns, pretēji vispār pieņemtajām normām, gan atklāts, gan klusībā slēpts, ārēji piemērojoties apstākļiem. Ja biju sieviete, tad redzēju, ka izvēlos ne to cilvēku, kuru grib ģimene (un tas turpinās...:D) vai audzinu viena pati bērnu, kas dotajā gadsimtā skaitās nepieņemami un ģimenei esmu izraidīta, bet, kā vīrietim, neatceros, ka būtu izdevies nodzīvot garu mūžu. Vienā dzīvē laikam iesaistījos arī brīvības cīņās, bet tas notika citā kontinentā.


            Vienā no dzīvēm, kurā jau vairāk skatīju nāves un izvēles pieredzi ar Ingas Ružickas palīdzību, biju vīrietis, laikam grāfs. Skaitījos kungu bērns un mazotnē biju iedomīgs, taču vieglu dzīvi tas nesolīja. Kā vīrietim, dzīve bija pilna ar nepārtrauktu atbildību un pienākumiem. Vajadzēja uzturēt veco, drūmo pili, ar atbildību par tās zemēm un cilvēkiem. Rēķināt finanses pils un iedzīvotāju uzturēšanai. Nekādas dižās izpriecas tur neredzēju, jo pils nebija bagāta. Un tad nāca pārmaiņu laiki un ar draugiem iesaistījāmies politikā. Viss beidzās ar to, ka paliku kaut kur kaujas laukā uz 18. un 19.gs. robežas kārtējo ideju un tēvzemes vārdā. (Laikam neko nemācos!:D) Šodienas sekas – lai kā man patīk privātmājas un protu novērtēt to skaistumu, nav vēlēšanās pēc šāda īpašuma, atbildības un tā uzturēšanas, lai gan – dārzu gribētos – tādu pavisam maziņu – tikai priekam, ne pienākumam. Jā, un Baltais Mēness un Marss, kā sekas, atrodas Auna zīmē, lai gan te pievienojies vēl vienas dzīves fragments un zināma tieksme pēc ieročiem un armijas lietām, kas nu jau gan ir pagaisusi.


            Ne pārāk senā dzīvē, kura varēja būt vēl iepriekšējā, un kura bija pavisam pelēka dzīvīte kaut kur starp 17.un 18.gs., redzēju sevi kā šuvēju – rokdarbnieci, kurai vienai pašai bija jāuztur no nezināma vīrieša dzimis bērns, projām no ģimenes un mājām. Šajā dzīvē kā sekas tas izpaužas tādā veidā, ka nekādi neieredzu rokdarbus, lai kā uz tiem ir spiests, jo – meitenēm taču tas ir jāprot un jāpatīk! Tas nenozīmē, ka nevaru priecāties un novērtēt citu darbu, taču man tie ir bijuši kā mocības. Skolas darbmācības un pārmetumi mājās, ka, lūk, citas meitenes skaisti ada un šuj un palīdz mājās, bet esmu slinka un pavirša. Nu jā – tā vietā man daudz labāk vēlāk patika karatē katas un džogings vai tagad krija-joga.


            Par ķermeņa izvēlēm. Patiesībā ir pilnīgi vienalga, ko izvēlies, tik un tā pēc tam liekas, ka otram būt ir vieglāk un vienkāršāk. Ja esi meitene, domā, kas nekait būt zēnam, kurš var rīkoties un būt brīvs, kuram nav daudz jādomā ko vilkt mugurā, kā labāk izskatīties, kurš mazāk pakļauts noteikumiem un nav tik daudz ierobežojumu, kā meitenei. (Meitenes nekaujas! Meitenes ir pieklājīgas. Meitenēm jābūt glīti ģērbtām, meitenes nevar būt paviršas – neviens neprecēs! Meitenēm jāprot un jāpalīdz mājas darbos. Meitenes nevar vienas pašas staigāt pa nakti un tusiņiem, meitenēm jāuzmanās. Meitenēm jāprot gatavot...) Toties, kad esi vīrietis – no tevis gaida tik daudz pienākumu! Būt atbildīgam, uzturēt ģimeni, labi pelnīt, bet sieviete tikai prasa un prasa un nekad nav labi. Viņai gan virsroka, gan priekšroka, gan vēl vājais dzimums! Nu kāda tur taisnība? Un tā nu karojam abās pusēs, kaut patiesībā tas ir viens un tas pats, atšķiras tikai pieredzes. :D


            Nu un par šo dzīvi - man negribējās piedzimt, bet nebija izvēles. Salika kopā par prāviem parādiem, pirmā Saturna perioda noslēgumā, lai redz, kas sanāks. :D. Likās, ka būt sievietei būs vieglāk. Izvēlējos būt par meiteni, lai mani mīlētu un lutinātu. Taču to var sagaidīt tikai tad, ja tas nopelnīts, bet nopelnīts nebija. :))) Bērnībā zīmējumos visiem ziediem, augiem un cilvēkiem zīmēju auras, bet tas periods bija ļoti īss un nokosts pašā saknē – jo „nekā tāda nav!” Tagad redzu ēteriskos ķermeņus – tos nav grūti ieraudzīt ne cilvēkiem, ne kokiem. To var katrs, ja vien mazliet koncentrējas. Savādāk ir ar aurām. Pilnā krāšņumā (jo tā zaigo!) esmu redzējusi tikai vienu reizi. Tas attēls neveidojas gluži tīklenē. Taču neiespringstu.


            Zinot iepriekšējo dzīvju pieredzes fragmentus, daudz labāk var saprast šodienu – kāpēc ir tā, kā ir. Vislabāk to var pēc tam ieraudzīt savā astrokartē – kāpēc „viņš/viņa var, bet es nevaru un nedrīkstu!” Kāpēc Melnais Mēness ir tur, kur tas atrodas, kādēļ, kādas attiecības ir ar citiem, kādēļ SaturnsR tur tik īsā saitītē ucc. Nu, jā – un vēl ir kāds zvaigznājs, kurš ļoti pievelk. Reizēm bērnībā aizvēru acis un gribēju pamosties tur, no kurienes esmu nākusi, jo šī dzīve likās kā murgs, taču nekas neizdevās. Nu jau ir pierasts. Pieņemts teikt – bērni izvēlas vecākus – tā gluži nav. Reizēm tas ir kā mīlestība un naids kopā, kad nav izvēles, jo abiem ir sakrāts pārāk daudz parādu. Man nebija izvēles, vienkārši „nometa” un viss. Un tad vecāki reizēm brīnās – no kurienes tāds bērns – nikns un nepaklausīgs. Bet bērns atkal pārdzīvo, kāpēc viņam tik skarbi, nemīloši un nesaprotoši vecāki. (Toties tagad 100% zinu, ka manējie ir labākie! :))) ) Varu teikt, labi, ka mani jau pie laika ierobežoja, citādi pilnā spēkā uzplauktu tādas īpašības, kā egoisms un valdītgriba. Šķēršļi lika vairāk vērsties uz iekšu un veidot savu pasauli, nekā mēģināt pakļaut savai gribai apkārtējos, arī jaunākos pagalmā. Katrā ziņā, no augšas skatoties, viss izskatās daudz vienkāršāk, nekā nonākot lejā, pat dabas apstākļi no augšas izskatās savādāki. Šī zeme tajā brīdī apmierināja, jo neatradās pārāk tālu no iepriekšējām dzīvesvietām Eiropā, bet tagad gribas, kaut būtu bijis siltāks. :)))


Par nākošām izvēlēm vēl nezinu, taču sapņa ķermenī pa dažādām vietām ir paklejots. Turklāt, fantāzijas grāmatās sastopu tos pašus vārdus un pazīstamas vietas vai ieraugu Lauras Ozoliņas - Laijas gleznās. Tā kā – mēs tur klīstam veselām kopām un neesam vieni. :) Un vēl – šajā dzīvē laikam esmu atnākusi kopā ar dvēseļu grupu, jo, kā man ir bijuši draugi (lai vai kā beidzās vēsture), tā pašlaik man ir brīnišķīgas, lidojošas draudzenes, ar kurām esam uz viena viļņa, mazliet ārpus visa parastā un ikdienības. (Katrā dzīvē tādas sabiedrības nebija!) Tā sabiedrība, kuras vidū nav jāmaskējas. :)


            Skatos šo lapu un youtube’s ierakstus un priecājos, ka ir tik daudz savējo. Klusām skatās un nav neviena tizla komentāra un „patiesās taisnības”, izņemot vienu izņēmumu, lai gan arī tas nebija gluži velts. Pēc tam „Viena likumā”, 4. Grāmatā (citas pat neatvēru), atradu tieši to, ko man vajadzēja – Taro arhetipus un ar to pašlaik pilnīgi pietiek. Viss pārējais nāk pats no sevis. :)))


   Autors : Gundega
   Mani raksti [ 54 ] ->

   Datums : 2015-02-11 08:40:00

Mums patīk              155


Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Ilze
Vai esi taisījusi labojums tajās dzīvēs, kuras esi apzinājusies kā traumējošas & kurās veikt izmaiņas ir piemēroti?

Datums : 15/02/13 08:57        Lasīt vairāk ->

Gundega
Nu, mazliet ar pārrakstīšanu ir sanācis nodarboties, bet tikai pašreizējai versijai. :))) Izmantoju mazliet arī reiki enerģijas. Taču, ja biežāk sanācis censties mainīt apkārtni un protestēt pret apstākļiem, tad šī nu ir viena no tām reizēm, kad atkal nākas strādāt ar sevi, un vēroju, kā mainās apkārtne, sajūtas un cilvēki. :))) Protams, tas nenozīmē, ka laiku pa laikam neiekrītu kādā bedrē, bet tikai tā viss notiek (kaut arī tad smaidīt negribas :D ). It kā jau negribas te atgriezties, bet laikam kaut kas no Zemes skarbuma un rūdījuma tomēr vajadzīgs, lai progresētu un attīstītos, nevis dzīvotos tikai pa jaukām vietām.:)))
Datums : 15/02/19 01:25

Ilze
Labrīt. :) Izmaiņas tikai tajās vietās & lietās, kuras ---jūti--- kā pārrakstāmas. Tas ir veids, kurš man pazīstams kā dziedināšanas instruments. Visas dzīves jau kā milzu puzle ir saliktas kopā mūsu šodienas esībā, tāpēc -veicot izmaiņas TUR-, izmainās šeit&tagad.
Datums : 15/02/14 09:40

Gundega
Neesmu mēģinājusi veikt izmaiņas, tikai pieņēmusi visu, kas redzēts un uzzināts. Nezinu, vai būtu ar mieru mainīt toreizējās pārliecības liekuļojot pret sevi, jo visos laikos diezgan asi izjustas nepatiesības, brīvās gribas ierobežojumi, meli. Nezinu, vai gribētu būt cits cilvēks tikai tādēļ, lai izdzīvotu. Joprojām labi redzu lietu un vārdu un dažādo taisnību (kurām nav sakara ar patiesumu) "otrās" puses, melus, masveidīgās manipulācijas ar cilvēku prātiem, ierobežotību un aprobežotību un visu pārējo... Tā visa vēl ir tik daudz. Bet runājot par traumām smalkajos ķermeņos - jā, tās gribētu sadziedēt. Visas dzīves ir kā milzu puzle, nezinu, vai tās visas gribu salikt kopā. Drīzāk pieņemu un skatos uz priekšu. Izmantoju krija - jogu (pranajamas, mudras...)Arī tajā ir ļoti forši cilvēki un tas palīdz sakārtot sevi, neatkarīgi no citiem. Un tas izmaina arī apkārtējo cilvēku loku, dodot lieliskus, neparastus, lidojošus draugus. :))))
Datums : 15/02/14 02:16

Velta
Pateicos par pieredzes dalīšanos. Tāpēc, man parādīja (pa šiem gadiem, kopš apzinājos savas zināšanas, citu pieredzes, un mūsu pašu iespējas) , ka mēs esam tika daudz ar līdzīgām situācijām, un mēs esam izolēti viens no otra, ka tas mums jau sāka traucēt. Ārzemēs meditē, visādas nodarbības, pie mums brauc un KOPĒ, lai gan MUMS PAŠIEM IR PILNĪGI SAVAS! SAVAS DARBĪBAS, SAVAS PRASMES, kuras pat atšķiras no ārzemēm. Lūk, tad ŅEMAM ĀRĀ NO PŪRA SAVAI LIETOŠANAI un PASTĀSTAM TO, KO DRĪKSTAM. KO NĒ, tas lai paliek individuālajā prasmē.

Datums : 15/02/12 11:02        Lasīt vairāk ->

Ilze
Paldies, par pieredzi!
Šajā stāstā atradu daudz līdzību ar sevi-saistībā ar dzīvi pilī, ar Laijas gleznām u.c.
Tik laba sajūta kad atrodi savējos!
Dvēsele gavilē!

Datums : 15/02/11 05:52        Lasīt vairāk ->

Gundega
Arī man par to prieks, jo domāju, ka esam tik maz, bet ne jau daudzumā ir spēks....viss notiek!:)
Datums : 15/02/12 12:55

Daiga
Interesants stāsts...Es salīdzinoši nesen sāku klejojumus pa savām iepriekšējām dzīvēm. Nesen, kad vēlējos saprast,kāpēc man ir tik slikta redze, mani pēkšņi iemeta 14.gadsimtā, kur kaut kādi bruņinieki man izdūra acis. Skatījos to visu kā filmā, bet man bija skaidrs,ka tā sieviete esmu es, uzzināju arī vietas nosaukumu. Vēlāk paskatījos guglē- jā tāda vieta patiešām ir, Šveicē. No sākuma jau ir tāda neticība, kas tad tas bija-murgs kaut kāds, vai? Bet viens gan ir skaidrs,lai cik ļoti to gribētos pastāstīt visiem apkārtējiem, to nevajag darīt, sastapu tikai neizpratnes pilnus skatienus.Brīžiem aizmirstas, ka ne jau visi to saprot

Datums : 15/02/11 01:53        Lasīt vairāk ->

Gundega
Nu jā, arī man reizēm pasprūk ne tas, ne tajā vietā... Bet par bojājumiem smalkajos ķermeņos - kā no tiem atbrīvoties, nezinu. Man arī nav laba redze, bet tas gan ir dažu citu iemeslu dēļ. :)))
Datums : 15/02/12 12:58

Lita
Ir norunas kuras jāsakārto, ja iepriekšējā dzīvē kādu nogalināji, tad šajā šī dvēsele noteikti būs kāds no ģimenes, un attiecības nebūs tās vienkāršākās
Man bail no augstuma, bet tāda jocīga ne no visiem augstumiem, pieļauju tam arī ir kāda saistība ar kādu no dzīvēm.

Datums : 15/02/11 10:46        Lasīt vairāk ->

Lita
Līdzīgi par augstumu:) Viss vienmēr ir no abām pusēm un tā no dzīves uz dzīvi, līdz brīdim, kad to nepareizo musturu izlabojam un aizejam piedošanas ceļu:)
Datums : 15/02/12 09:52

Gundega
Zinu, ka manā gadījumā vaina bija no abām pusēm, tādēļ salika kopā bez variantiem, bet tas iemāca tāaaaadu toleranci. Kad sakārto fragmentus un zināšanas, tad daudz ko var ieraudzīt savā zvaigžņu kartē. Taču savā kartē vislabāk redz tomēr pats, kad sāk saprast. :) Augstums man patīk, bet tikai drošs - kalnā, lidmašīnā un sapņos lidojot. :)))
Datums : 15/02/12 01:06

Agnese Odenix
Man šinī sakarā ir bail no ūdeņiem un mašīnām, jo esmu iepriekšējās dzīvēs noslīkusi un arī bijis traumatisks notikums ar mašīnu, kura rezultātā es vienā no dzīvēm sajuku prātā.

Datums : 15/02/11 10:06        Lasīt vairāk ->

Gundega
Tā kā vismaz divas dzīves man ir pabeigušās varmācīgi, tad zemapziņā palikušas kaut kādas nenoteiktas bailes (bailes arī ir agresija), no kurām tagad cenšos atbrīvoties. Redzēs, kā izdosies. :)
Datums : 15/02/12 01:14

Agnese A. Vilcāne
Paldies par stāstu! Šis un tas mani no tā ļoti uzrunāja. Piemēram, par rokdarbiem- identiski vienmēr ir bijis arī man Un tiešām vairāk vienmēr interesēja austrumu cīņas nekā kaut kādas tur izšūšanas Mazliet no iepriekšējām dzīvēm esmu redzējusi, bet man pagaidām nevelk tur ļoti iedziļināties un pētīt

Datums : 15/02/11 07:58        Lasīt vairāk ->

Gundega
Jā, laikam bija par daudz :D (to rokdarbu :))) )
Datums : 15/02/12 12:47

Closed account
Jā, jā fui rokdarbiem! :)
Datums : 15/02/11 09:18