Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / Apaļais galds / Stāsts par citplanētiešiem kuri centās izglābt zemi

+ Pievienot rakstu


Stāsts par citplanētiešiem kuri centās izglābt zemi

Bija iedvesma uzrakstīst stāstu, un te nu viņs ir lai gan domas mainījas rakstot, un atkal aizskārās reliģijas tēmas bet man iepatikās rakstīt :D Ja ir vēlme tad izlasi :)


Stāsts par citplanētieti kas gribēja izglābt zemi.


 


Stāsts sākās kādā planētā kurā bija tas pats ūdens, tāpati zeme, tikai visi cilvēki kas uz tās dzīvoja bija ļoti laimīgi un saticīgi. Bieži viņi satiekoties viens otru sveicināja pat nepazīstamus cilvēkus viens otru apķēra un teica „Es priecājos ka esi”, „Es priecājos tevi redzēt” . Bieži vien šīs planētas „Plādijas” iedzīvotāji mēdza satikties kopīgi pilsētu centros un dziedāt kopīgi dziesmas vai sveicināt viens otru. Viņiem bija arī valstis kurās varēja vairāk saukt par atsevišķiem kontinentiem kurās runāja citās valodās un ģērbās savādāk, bet tie mēdza kopīgi satikties un kopīgi dejot skatīties un priecāties. Viņi vienmēr uz planētas „Plādijas” dalījās priekā un laimē viens ar otru. Priecājās par to ka mēs esam.


               Stāsta galvenais varonis ir Robertiņš. Viņš piedzima ļoti gādīgā ģimenē, un kad pirmo reizi atvēra acis viņš redzēja savu mammu un savu tēvu, Mamma un Tēvs bija zilā ādas krāsā ar lielām acīm. Robertiņš skatījās un brīnijās un viņa pirmie vārdi nebija ne Mamma ne tētis.... Viņš teica, - Jūs esiet savādāki.... Klusums. Mamma un Tēvs brīnijās, - Robertiņš ir atnācis ar kādu vēsti. Mamma un tēvs sāka priecāties, ka Robertiņam ir īpaš ceļš nākot uz šejien un īpaša pieredze. Plādijas iedzīvotāji ar prieku vienmēr gaidīja ko bērni stāstis, no kurienes tie nākuši, un ko tie spētu iemācīt. Taču Robertiņš teica – Jūs Esiet savādāki. Mamma brīnījas un redzēja ka Robertiņš tomēr ir ļoti savādāks, viņš daudz domā, itkā viņā būtu problēma kas nav atrisināta.  Mamma  smaidīja un prasīja – Kā tu to domāji? Robertiņš nu Mums nebija tik lielas acis, un mums nebija tik liela laime riņķī. Mammai uzreiz bija skaidrs ka Robertiņš stāsta atšķirību starp iepriekšējām pieredzēm. Tēvs apstājās domās un palika aizdomīgs.... Vecāki zināja ka būs laiks nepieciešams lai pierastu, un gan jau Robertiņš pats ar laiku pastāstīs... Robertiņš uzreiz teica nu nē... es nāku no līdzīgas planētas Zeme. Tur cilvēki ir tieši tādi paši kā te, bet tai planētai ir nepieciešama palīdzība. Mamma pastījās uz tēvu un saprat ka bērns Robertiņš ir nācis kā ziņesis.... Viņi uzrezi kopā devās pie ciema vecākā kas tieši zināja kosmosu visslabāk, jo gan ceļoja kosmosā gan arī ir daudz pazīstamās civilizācijās piedalījies kopīgos pasākumos.  


               Kad Robertiņš ciema vecākajam teica – Zeme... Ciema vecākais astralogs uzreiz sāka smaidīt. Zeme?? Tur kur ir ūdens, koki, putni, zivis, saule, puķes, kukaiņi, dzīvnieki, palmas, jūras, Robertiņš pārtrauca un teica  arī cilvēki... Astralogs teica Jāa... Arī cilvēki. Robertiņš teica mums viņiem ir jāpalīdz. Robertiņam ir tikai viens gads bet jau viņš spēj stāstīt tik daudz, gan par pieredzēm gan par notikumiem gan par visām atmiņām kas norisinājās uz Zemes.


               Plādijas iedzīvotāji izstrādāja plānu, iekāpa savā kosmosa kuģi un lēnām devās uz Zemi. Pietuvojoties zemei viņus pārsteidza daudz roboti kas lidoja gaisā, un lidoja klāt un skatījās uz viņiem, daži no tiem izdarīja visādus trokšņus un visādas sprāgstošas vielas sūtija virsu, taču kosmosa kuģis ir aprīkots ar dažādām enerģētiskām lietām kas tieši nepieļauj nekādu tuvošanos, viss kas tuvojas kuģim pārvēršas miltos, tieši šāda lieta ir nepieciešama ja nu kāds metiorīds lido virsū, lai tas neskādē kuģi. Un Plādijas kuģis pietuvojās zemei un nolaidās uz zemes.  Plādijas komandā bija būtnes kas spēja runāt telepātiski, bija būtnes kas prata mainīt domas citiem, un bija būtnes kas bija ļoti draudzīgas, tieši šāda komanda parasti bija nepieciešama lai tuvotos citām planētām. Parasti viss notika bez domstarpībām, jo ja kāds saskarās ar Plādijas iedzīvotājiem tas kāds uzreiz sajūt mīlošu draudzību, itkā būtu saticis ļoti senu draugu un to vien vēlējās kā smaidīt un priecāties. Taču nolaižoties uz Zemes viņi bija pārsteigti jo viņus sagaidīja ļoti daudz metāliska bruņojuma iekārtas un mašīnas. Plādija sūtīja mīlestību uz kādu no metāla aparātiem, bet šis aparāts sāka skaļi skanēt un pretīm sūtīja svina lodes kuras bija ļoti karstas un virzījās ļoti ātri.  Plādijas iedzīvotājiem bija spējas salīdzinoši ar zemes iedzīvotājiem un tie apturēja lodi un skatījās uz lodi un domāja, nez kāpēc šāda viņiem vajadzīga? Robertiņa Mamma kura blakām stāvēja brīnījas... Hmm... Kas tas nez ir? Tēvs skatījās un domāja mēs jau viņu apturējām, bet ja tās lodes lido virsū cilvēkiem tās tak sabojās miesu? Mamma domāja nu viņi taču nav  tik traki ka sāks šaut virsū šīs lodes citiem, varbūt tā ir iepazīšanās signāl raķete, tākā zonde, sasveicina mūs.. Tēvs domāja, droši vien un pamāja roku pretīm un teica jāa! Mīlestība ir abpusēji apstiprināta. Un lēnām devās ārā no kuģa, un pieskārās zemei, tas teica aaaa Cik tā ir patīkama sājuta zeme, zālīte, saulīte un prieks. Viņš pacēla rokas augšā saulei lai sajustu mīlestību vēl vairāk. Pēc neilga brīža viņu saules skatu aizsedza lidojoš tauriņš. Tēvs pavēra acis un saprat ka tas ir ļoti jocīgs tauriņš jo viņš ļoti lielu skaņu izdala. Un šis tauriņš sāka sūtīt apmēram 60 000 draudzību veicinošas svina signāl raķetes sekundē.  Tās visas apstājās kā tāda liela svina siena pie Robertiņa tēva un kā vesela tona trokšņa svina signāla draudzību lodes nokrita zemē. Robertiņš teica Tēvam. Es teicu tak ka te nav tā kā Plādijā te ir savādāk. Tēvs sāka domāt, un kamēr viņš domāja viņu kuģi ielenca daudz zemes cilvēki kuriem rokās visiem bija šīs singāl iepazīšanās šautenes.  Tēvs domāja ka laikam jaizveido kontakts, un jāparunājas. Viņš pastījās uz vienu no cilvēkiem, pamanīja ka tam rokas sāk kratīties, un viņš prasīja Robertiņam kāpēc viņi izdala tik jocīgu emociju, viņi itkā baidās, bet mēs taču neko nedarīsim. Robertiņš pienāca tuvāk tēvam un teica, viņi baidās.... Tēvs prasīja kas ir bailes? Robertiņš tā ir tāda lieta ko tikai uz Zemes saprot. Tas ir tad kad tu nezini.. Tēvs nezini? Ko nozīmē nezināt, Robertiņš teica tas ir tā ka tev liekas ka visi grib tevi nogalināt... Tēvs prasīja nogalināt? Tas ir kā? Robertiņš teica ja tu būtu cilvēks tu šo lodi nepaturētu un tā sabojātu tavu ķermeni tā ka tas vairs nespētu darboties pilnīgi. Tēvs ar lielām acīm pastījās un uzreiz sajuta šausmīgas sirds sāpes—Robertiņ... Viņi taču ir ļauni! Robertiņš teica Jā.. Viņiem vajg palīdzēt... Tēvs aptvēra nopietnību, un Robertiņa mamma pilnīgi saķērās Robertiņam pie rokas un prasīja tu tiešām te dzīvoji? Robertiņš teicā – Jā vairākas reizes... Šo notikumu vienlaikus attālināti vēroja visa Plādija jo tas bija tik liels notikums ka Plādijas iedzīvotāji beidzot iepazīs jaunu planētu. Jaunu zemi, jaunus draugus. Vērojot šo notikumu attālināti virs Plādijas kosmoskuģa varēja redzēt daudz maziņas gaismiņas un arī vissapkārt virmoja maziņas gaismiņas, tā bija kā draudzības simbolizēšana. Tikmēr uz Zemes vecākais ģenerālis bija pasūtījis slepenu plānu ko sauca par spridzekli. Kad Robertiņš ieraudzija to viņš teica Mammai un Tēvam labāk dosimies prom. Plādijas kuģis nedaudz pacēlās gaisā un izgaisa itkā nebūtu bijis, un plādijas kuģis palika tur pat neredzamā formā un skatījas kas notiek tālāk. Zemes iedzīvotāji sāka staigāt riņķī ar visādām iekārtām, baltos tērpos un mērija visādas lietas, tad Plādija vēroja kā tiek visa apkārtne norobežota un visi liecinieki apskaidroti ka te nekas nav bijis.

               Plādija izdomāja citu plānu, viņi izdomāja izveidot apziņas formu vai vieglāk teikt dvēseli izveidoja, to varēja izdarīt cilvēku grupa ar lielu mīlestību un koncentrēšanos. Viņi radīja šo apziņas formu pateicoties ar ļoti spēcīgu mīlestības enerģiju no planētas Essības. Essība apzinājās šo plānu un deva tam vārdu Miks. Miks kā spīdoša gaismiņa parādījas Plādījas redzes lokā, un visi Plādieši ar asarām acīs teica... Mik... mums ir īpaš plāns. Palīdzēt Zemei... Mēs vēlamies ar tavu atļauju to darīt. Miks bija tikai enerģijas lode, tā bija tikai forma kas bija apziņa un tā uzreiz devās uz Zemi, Zemes virzienā, tas izvēlējās viss piemērotākos vecākus, un īsi pēc tam uzreiz piedzima. Vienlaicīgi Miku vērooja visa Plādija un Essība un āri paša Mika jaunie vecāki. Miks atverot acis teica savai mammai.... Jūs esat savādāki.... un klusēja. Mamma bija pārsteigta, ārsts slimnīcā nokrita no krēsla, un teica kā var bērns runāt tikko piedzimis? Viņš ir jaizmeklē. Miku atņēma Mammai .. Nosākuma to sapotēja ar visādām potēm, un Plādieši to redzot domāja, kas tās par šausmām... Robertiņš teica Es arī tam gāju cauri... Bet es klusēju, un neko neteicu, es cietos...  Miku paņēma un izmeklēja, bet Mika mamma Loreta bija pašpārliecināta juriste, jurists ir tāds cilvēks kas pie visa var piesieties... Un Miks jau zināja ka viņam būs nepieciešama stingra mamma.. Loreta aizveda Miku uzreiz mājās, saskaņā ar 3. Pantu un 5.pantu  un vecāku tiesībām. – Kā tas ir ka bērns runā.... Viņa ieskaidroja ārstiem ka ārsti nav gulējuši, un viņu kompetenci var apstrīdēt ka šādā stāvoklī ārsts nevar darboties pilnīgi. Viņa teica ja jūs mani nelaidīsiet mājās viņa uzrakstīs sūdzību 10 dažādās iestādēs. Ārsts sajuta tās pašas bailes kuras Robertiņš raksturoja, un Robertiņš teica savam tēvam, Redzi... Tā tur viss notiek... Plādija, sāka smaidīt un smējās un teica – Tā Zeme ir viena neapšaubāmi smieklīga un interesanta vieta.... Kas tie tādi par likumiem vel? Robertiņš teica – tā ir kārtība kuru paši izdomājuši...


               Loreta ieradās mājās ar Miku, un Miks smaidīja un teica mammai... Es jau tevi redzēju pirms piedzimu, mamma sāka baidīties, un prasīja kā?? Es speciāli izvēlējos tevi.. Jo mums ir jāpilda uzdevums... Mamma bija šokā, un iedzēra nedaudz anti depresantus, jo Juristiem tādas tabletes vienmēr ir pa spēkam. Tikmēr Plādija vēroja notikumu un teica, Anti depresanti??? Bet šī māte ir ļoti sapsringusi sieviete, viņa tak varēja vienkārši apsēsties un nomierināties, kāpēc viņa ņēma tabletes kas tikai atslēgs pāris nervu mezglus lai mazinātu sajūtas.  Robertiņš teica ka tur tā nenotiek... Viņi visi baidās, un nezina. Tikmēr Miks mammai teica... Ar mani runā Plādieši, Loreta skatījas un teica kas tie tādi.. Miks teica tā ir cita planēta kurā ir tikai mīlestība, un viņu atsūtija šeit lai palīdzētu cilvēkiem – Jums. Loreta paņēma telefonu un sāka nekavējoties zvanīt savam pazīstamam mācītājam.


               Pēc neilga brīža viņi jau bija mašīnā un devās pie mācītāja. Mācitājs ieraudzija Miku un teica... Dieva bērns. Loreta satraucās.... Un prasīja ko tas nozīme... Mācītājs atbildēja ka viņš nāk pildīt Dieva gribu. Tikmēr Plādijas iedzīvotāji izbāza lielas acis un izstiepa ausis un teica... Kur kaut ko tādu var izdomāt??? Plādijai palika vēl interesantāk un jautrāk, tie sadevās rokās, un apsveica viens otru.. Tie sāka priecāties un sveica Robertiņu ka deva visai Plādijai šādu aizraujošu piedzīvojumu tik neizskaidrojamā vidē.. Visa Plādija apguva jaunas lietas, visa plādīja iepazina jaunu daļu visumā.. Zeme un cilvēki. Tikmēr mācītājs Mikam teica esi svētīts, un lēja virsū ūdeni... Māte turēja Mikusa roku un raizējās, bet Miks sāka raudāt. Kāpēc raudāt, jo viņš nebija pieradis ka kaut ko dara pret viņa gribu. Plādījā vairāk vēroja ūdeni, viņi vēroja ūdeni un skatījas uz to un teica, tas ir tik interesants, pasties kā tas vizuļo, pasties kā tas pil, un viņš ir tāds vēss... Paskat cik interesanti! Robertiņš teica ka ja tu esi uz zemes tu ūdeni pat nepamani, un tu to neredzi. Tev interesē citas lietas. Robertiņa tēvs teica kāaa... Paskat cik tas interesanti atkal satek kopā viena lāsē, kā tas sadalās kā tas apvienojās un dzirkst... Robertiņš klusēja ... Pēc ūdens aplaistīšanas Mikus norimās un palika dusmīgs, viņš teica mācītājam ka Plādijas iedzīvotāji jau ir bijuši uz zemes bet cilvēki tos nepieņēma. Tāpēc viņš ir piedzimis lai palīdzētu Plādīšiem un cilvēkiem sadraudzēties. Mācītājs sāka drebēt bailēs... Loreta prasīja kas ir? Mācītājs teica... Man ir aizdomas ka tas tomēr ir pats nelabais piedzimis un iemiesojies Mikā... Loreta paķēra paciņu antidepresantus un drosmīgi iedzēra to... Mikus teica... Mācītājam – Nav nekas ļaunāks par cilvēku. Mācītājs sajuta draudus un sāka vēzēt rokas ar aizvērtām acīm un izdalīt visādas skaņas. Viņš turēja rokās koka konstrukcīju kas istījās pēc krusta. Loreta redzot mācītāja satraukumu domāja ka varbūt vēl tabletes jaierauj, bet tad viņa izdomāja ka vēl trakāk tāpat nebūs un sāka smieties, par laimi pie mācītāja bija nedaudz alkahols un Loreta smejoties iedzēra alkaholu un teica ahh svētais mans ūdenis... Tad Loretas garstāvoklis palika diezgan jautrs. Miks brīnījas ko mācītājs īsti dara... Mācītājs uzlika roku virsū mikam un teica sekojoši – Velns tinies no šī bērna.  Loreta tikmēr sāka vēl vairāk smieties, un iekrita krēslā un teica... Ziniet mācītāj... Man likās ka ārsti neko nesaprot un sāka smieties kā nekad, un teica... Jāaa Mikusa tēvs gan bija īpaš ar krampi un stiprām rokām. Plādījas iedzīvotāji redzot šo notikumu saķēra savu galvu un teica ak vai... CIK TAS IR INTERESANTI.... Kā viņi kaut ko tādu vispār varēja izdomāt. Robertiņš klusēja un apzinājas ka tas tomēr ir nopietni, bet Robertiņš piedzimstot Plādījā sāka ļoti ātri pierast pie pozitīvā prieka un mīlestības ka tās smagās atmiņas budamam uz zemes viņu īpaši neskāra.  Mikus uz Zemes tikmēr teica mācītājam lai neaiztiek viņu un teica... Plādija tepat vien vēro mūs... UN Plādīja nāk mums palīdzēt... Mācītājs nolika ūdeni malā, un izdomāja pievērsties konstruktīvi sarunai. Loreta tikmēr dzīvoja atmiņās par Mikusa tēvu. Mācītājs teica – vai tu esi Dieva bērns? Mikus teica – Nē. Mācītājs sabijās un teica vai tu man darīsi pāri. Mikus atkārtoja mēs nākam jums palīdzēt. Mācītājs domāja, bet ja tu nēsi Dieva bērns kā tu mums vari palīdzēt? Miks teica ka mēs visi esam Dieva bērni. Bet runa nav par Dievu nedz arī par bērniem, runa ir par Jums pašiem. Mācītājam pāri pierei sāka sviedri tecēt. Mācītāja domās bija Divas lietas, viņš Dievam lūdza piedod par grēkiem un palīdzi lai man Dzīve tomēr ir debesīs un lūdza piedod visus grēkus, piedod par to ka meloju, un piedod par to ka sliki izturējos dažādās dzīves daļas.


Plādijas iedzīvotāji tikmēr redzot un vērojot to visu bija pilnīgā un apsalūtā sajūsmā, tie sasauca visas valstis un iedzīvotājus kopīgā dejā un satikšanās, laukums bija ļoti liels un viņi svinot viens otru apsveica un teica – Zeme ir ļoti unikāla vieta un iepazīstināja visus Plādijas iedzīvotājus ar stāstiem... Cilvēki baidās – Tā ir tāda sajūta kas rodas no neziņas, bet cilvēki tāpēc ka baides nemaz necenšās uzzināt. Cilvēki dēļ šīs neziņas un bailēm izdomā paši visādas lietas. Un viņi ir izdomājuši ka ir tāds ļaunums pret kuru ir jācīnās vienmēr. Un Plādijas vecākais teica – Cik tas ir ļoti interesanti. Kā var kaut ko tādu izdomāt. Starp Plādijas idzīvotājiem bija arī bērni kas skaļi sāka preicāties un teica CIK TAS IR INTERESANTI.... Es pat nebiju iedomājies ka kaut kas tāds ir iespējams teica Robertiņa tēvs. Plādija izdomāja sarīkot sanāksmi arī ar citu planētu pārstāvjiem un apstāstīja situāciju. Citu planētu pārstāvij  ar lielu izbrīnu uzreiz devās uz Planētu zemi un skatījās. Citi vēroja burvīgo dabu, citi vēroja mājas, citi vēroja akmeņus, bija arī daži kas vēroja durvis. Jo viņi kā enerģētiskas būtnes nesaprata kāpēc durvis ir nepieciešamas. Mēs tāpat cauri durvīm varam iziet, kāpēc mums tās vispār ir nepieciešamas? Otra garīgā būtne teica, ka iespējams tas ir lai būtu interesantāk... Tie skatījās kā cilvēki tās ver vaļā dažreiz ar bailēm, un tie domāja,  nez kā tas ir būt cilvēkam?? Pēc Robertiņa piedzimšanas uz Plādijas zemes visa uzmanība tika vērsta uz Zemi un Miku. Bija neskaitāmi daudz citu planētu iedzīvotāji kas devās uz Zemi piedzimt un saprast Kā tas ir būt cilvēkam..  Robertiņš visu savu stāstu stāstija visiem Plādijas iedzīvotājiem, tas notika sekojoši viņš atļāva ka viņa atmiņas un pieredzes ir viegli pieejamas telepātiski un tās visi Plādijas iedzīvotāji uzreiz varēja pārskatīt ar visām sajūtām un visu pieredzi. Un visu ko teica Plādijas iedzīvotāji – Tas ir šausmīgi interesanti. Cilvēks ir tik interesanta lieta. Daži no šīm Robertiņa pieredzēm augstākā sajūsmā sāka spīdēt un sajūsmot kā vel nekad. Tā bija kā jauna gaisma visā Plādijā, kā kaut kas nekad neredzēts, kā interesantākais raidījums, uz Plādijas bija tikai mīlestība un saticība, bet tagad ir arī sajūsma un neizsakāms prieks un interese par to ka ir tik skaistas un neizskaidrojamas vietas kā Zeme.

 


Tikmer uz Zemes... Tākā šo notikumu jau vēroja daudzas citas civilizācijas un Zeme kļuva ātri populāra, arī Mikusa notikumu sāka vērot citas civliziācijas, mācītājs teica ka viņam galva reibst un izdomāja ka labāk dosies mājās. Loreta ar Miku arī devās mājas, taču kamēr mācītājs Devās mājas viņš tomēr izdomāja ka tas viss ko viņš dzirdēja nebija īsts, ka tas nebija noticies. To redzot cita civilizācija no Endoras, izdomāja savākt mācītāju un parunāties ar viņu. Viss ko mācītājs ejot mājās spēja atcerēties bija balta gaisma un pamodās gūltā un domāja ka bija ļoti jocīgs sapnis. Taču to ko viņš neatcerās ir saruna ar Endoras iedzīvotājiem. Endoras iedzīvotāji ir ļoti enerģētiskas būtnes kas pārsvarā ir tikai gaisma, un viņi izdomāja mācītāju paņemt uz savas planētas kura pārsvarā ir tikai gaisma un uz tās nav ne zeme, ne gais, nekas, ir tikai gaisma. Un mācītājs neko neatcerās jo mācītāja izpratne bija ļoti ierobežota un tā nespēja uztvert šīs planētas Enerģiju un saprata to kā tikai sapni un bija ļoti pateicīgs tam. Taču kāda bija saruna ko pieredzēja Endoras iedzīvotāji. Endoras iedzīvotāji ir ļoti mierīgi un līdzsvaroti, tie piegāja lietām konstruktīvi un prasīja mācītājam, kāpēc Jūs viens otru ienīstiet, Mācītājs bija neapzinātā stāvoklī gluži kā dziļā miegā un uzreiz teica – Ka tas ir velns kas to dara. Endorieši skatījās un domāja, nez kas ir tas velns, bet Endoras iedzīvotājiem bija uzreiz pieejama informācija kas ir Velns. Tie prasīja mācītājam kas radīja Velnu uz zemes? Mācītājs teica Dievs.  Un  klusēja. Endoriešiem bija skaidrs kas ir Dievs un kas ir mīlestība un dzīvība, bet ar vārdu Velns tie pirmo reizi saskārās. Viņi prasīja mācītājam vai viņš pieļauj domu ka citas civilizācijas varētu palīdzēt cilvēkiem? Mācītājs atbildeja ka cilvēki jau ir pasargāti... Mācītājs teica ka uz Zemes bija dzimis Jēzus kas nomira dēļ mūsu grēkiem.. Endorīeši domāja nez kas tas Jēzus tāds un izdomāja pasaukt arī Jēzu – kura īstais vārds bija Jeshuva. Jēzus ieradās, un klusēja un teica ka tādi ir tie cilvēki viņi visu piedomā klāt. Un Jeshuva vēroja mācītāju un uzilka viņam roku uz pleca, mācītājs bija jau tā neapzinātā miega stāvoklī. Mācītājs teica Endoriešiem ka viņiem arī ir nepieciešama palīdzība. Endorieši vēroja un domāja, Jēzus tikmēr devās prom. Endorieši teica – Mēs jums varam palīdzēt, Mācītājs teica ja Jūs vēlaties palīdzēt Jums būs jānāk uz baznīcu un jāsludina Dieva vārds, tad būs jamaksā 10 tiesa un visi Endorieši būs pasargāti. Endorieši apjuka... Plādieši apjuka.. Iestājās klusums uz nepilnām 10 sekundēm. Plādieši redzot šo sarunu ievilka dziļu elpu...  Varēja pat dzirdēt kā Plādiešu planētāi maigām apstājās sirdspuksti no dziļās elpas un sprādziena troksnī nāca vaļā sajūsma un teica ārprāc cik tas ir interesanti. Endorieši apjukuši nevarēja saprast par ko mācītājs vispār runā. Viņi aizsūtīja mācītāju atpakaļ uz savu gūltu... Un Endorieši dēļ savas konstruktīvās pieejas galīgi apjuka... Endorieši vairāk bija intelektuāli un domājoši iedzīvotāji taču šī saruna ar mācītājiem viņiem izvērta ļoti daudz nesaprašanu. Viņi domāja ka varbūt nāksies vēl pastudēt šo cilvēku zemi lai saprastu vairāk domāšanu un šīs interesantās idejas. Bija labi ka Endorieši pievērsās nopietnāk Zemei un cilvēkiem jo Plādieši bija jau augstākā sajusmā tā ka ar viņiem bija jau grūti parunāt. Tie tikai priecājās un dejoja. Endorieši izdomāja sākt sarunu ar Mikusu un deva tam norādes kas vēl ir jaizpēta un jāiemācas lai spētu izprast cilvēku vairāk. Mikam bija ļoti augsti attīstīts enerģētikskais ķermenis kas deva iespēju ļoti ātri mācīties un ļoti ātri saprast domas un idejas citos skata leņķos un Miks ļoti atšķīrās no citiem cilvēkiem. Pēc vairākiem gadiem Miks arī sāka skolā iet, un skolā viņš bieži prasīja Kāpēc? Vēstures skolotāja teica – Cilvēks karoja dēļ konflikta. Miks apsēdās un teica – bet kas radīja konfliktu? Vēstures skolotāja teica nesaskaņas... Miks prasija bet nesaskaņas jau ir izdomātas. Skolotāja brīnijās.. Tā neko neteica jo nevēlējās lai citi bērni sāk domāt ka skolotāja nav pietiekoši gudra atsevišķās jomās. Miks ātri vien iemācijās arī lasīt cilvēku domas. Miku nevarēja apmānīt jo jau pirms tika uzsākta saruna ar Miku viņš jau pateica atbilid. Un Loreta Mika mamma sāka domāt ka varbūt skola nav nepieciešama.  Endorieši sekoja Mika gājumiem un dēļ konstruktīvās domāšanas izdomāja paņemt arī Vēstures skolotāju un uzdot tai pāris jautājumus viņas sapņos.
               Kad vēstures skolotāja ienāca sapnī pretīm Endoriešiem tā teica vāj... Es vienmēr esmu domājusi ka ir kas vairāk nekā tikai cilvēks. Endorieši skatījas un palika domīgi un nodomāja, kaut kas atkal nav tā kā vajag. Vēstures skolotāja ar lielām acīm skatijās uz Endoriešu iedzīotāju viņu sauca Pauls... Vēstures skolotāja lika cauri roku Paulam un teica... Vāaaj... Jūs esiet gaisma... Vai Jūs esiet mans eņģelis.. Pauls teica nē... Viņa... Vai tu esi Dievs... Pauls teica nē.. Pauls teica mēs esam Endorieši... Vēstures skolotāja atbildeja es zināju ka tu esi Eņģelis. Vēstures skolotāja teica – Es esmu mirusi? Pauls teica – Tāda lieta kā Nāve faktiski neeksistē.. Vēstures skolotāja atbildēja – Es esmu mirusi!!  Pauls prasīja savam partnerim... un partneris neko neatbildēja. Endorieši palika jokaini, un domāja ja sākumā mēs kaut ko sapratām tagad neko nesaprotam. Tieši šajā brīdii Plādija jau spīdēja gaismā, un tur bija tikai smiekli. Kāpēc... Jo viņi apbrīnoja vēstures skolotāju tajā ka viņa nemaz nedzirdēja ko viņai saka bet tikai teica savu, un brīnijās, ārprāc... Kā tas ir iespējams.. Cilvēki ir tik interesanti..! To pat vārdos nespēja neviens izteikt.
               Pauls domāja palikt konstruktīvs, un prasija ko skolotāja zina par vēsturi. Skolotāja atbildēja atveriet 35 lapas pusi. Un izlasiet kas tur rakstīts. Pauls prasija savam partnerim kas tas ir grāmata? Partneris teica tā ir tāda interesanta lieta, kuru cilvēki izveidoja, principā tas ir plāns koks uz kura ir melni punkti, un tie melnie punkti izstās pēc burtiem un tie burti savukārt veido domu, un tā doma savukārt atspoguļo ideju, un ideja faktu, un fakts atkal domu. Pauls apmūlsa, un domāja bet informācija jau tāpat ir pieejama ikvienam.. Paula partneris teica, ir... Bet cilvēki to neizmanto, tāpēc jau viņi ir tik īpaši.  Pauls skatījās uz skolotāju un prasīja vai skolotāja šo vēstures grāmatu ir rakstījusi? Vēstures skolotāja teica nē, un sāka glāstīt sevi un teica ak vaj, es sevi jūtu... Pauls apjuka un prasīja bet kas tad rakstīja vēsturi. Skolotāja teica zinātnieki. Un Pauls saprata ka beidzot sastapsies ar kādu kas kaut ko zin kas notiek uz šīs zemes. Skolotāja nakts vidu pamodās glāstot sevi un bija ļoti pārbijusies par redzēto sapni viņa nekavējoties zvanīja savam draugam mācītājam. Mācītājs nakts vidu negulēja un pīpēt zāli bija sācis jo saprata ka dzīve tomēr nav tāda kāda tā istās. Vēstures skolotāja teica ka viņai bija jocīgs sapnis un vajadzīga lūgšanās, mācītājs teica... Dievs vairs nevar palīdzēt un sāka skaļi smieties, kā mazs bērns. Skolotāja to dzirdēja un domāja ka kaut kas nav kārtībā un saprata ka laikam vēl guļ. Un pamostoties no rīta neko neatcerējās domāja ka tas viss ir viens liels murgs bijis.


               Plādijā tikmēr bija jau nosvinējusi 3 saules rotāciju pēc kārtas eiforiskā sajusmā par interesanto cilvēku zemi. Taču Endoriešiem radās cerība noskaidrot kaut ko vairāk par šiem cilvēkiem. Plādijā visi brīnijās kā tas ir absolūti interesanti ka cilvēks spēj tā domāt! Spēj tā konceptualizēt, spēj tā mainīt domas, spēj būt tik neizsakāmi interesants. Plādija sāka spīdēt nevis zilā bet gaiši dzeltenā krāsa kurā viss bija prieks. Endoriešiem savukārt nācas izmantot visus viedākos idzīvotājus un zināšanas un cerības pie nākošās sarunas ar kādu zinātnieku.


               Miks tikmēr ka mazais ziņnesis bija izpētījis zinātniekus kas pēta psihaloģiju. Un Endoriešiem šī doma patika jo tajā slēpās daudz kas interesants. Viņi izdomāja arī Miku pievienot sarunai. Bija atrasts psihalogs no tās pašas skolas kas vairāk nodarbojās gan ar zinātni gan ar psihaloģiju. Sapnī satikās Endorieši un Miks, un zinātnieks Valts. Valts pamodās sapnī gaismā, redzēja Miku, un prasija tam Mik... Tev ir šizofrēnija? Miks klusēja, Pauls skatijās uz Miku un prasija kas tas tāds? Miks teica tā ir klasifikācija... Pauls prasīja Valtam kas ir šizofrēnija, Pauls sāka stāstit, ka tā ir dzemdību trauma, kas rodas no bērnibas, un tā var būt arī emocionāla trauma agrā bērnībā jo Miks taču bez tēva uzauga. Pauls apmūlsa, un prasīja Mikam... Vai visi zinātnieki šādi ir.. Miks sāka smieties, un teica – Ir vēl trakāk.. Pauls pakārās. Prasija Valtam vai psihalogs un zinātnieks valts zin kaut ko par citplanētiešiem un kā tie ir devušies uz zemi Valts teica ka tās ir halucinācijas, ka visi kas ar šo saskarās ir viegli jukuši cilvēki. Un piebilda – Ka tos sūta uz trako māju. Pauls saķēra pieri un fona bija dzirdami lieli lieli lieli smiekli kas skanēja tūkstošiem kilometru rādiusā. Tā bija Plādija kura gan Robertiņš gan Tēvs gan Māte jau smējās.. Un neizpratne pārvērtās lielos smieklos teikdami, ārprāc, !! Kā tas nākas, ja es redzu citu civilizāciju tad es esmu jucis?? Un man ieskaidro ka nekas tāds nav bijis?? Robertiņš smējās un teica bet tie taču ir cilvēki. Viņi apbrīnoja to kā te uz Zemes viss notiek un vēl vairāk sajūsmoja. Endorieši kuriem bija izteikta konstruktīva un radoša domāšana tika pārklāti ar lielu neizpratnes miglu un galva sāka ļoti smagi domāt...


               Pauls domāja vēl vienu mēģinājumu pasaukt kādu kas ir zinātnieks uz sapni lai varētu ar to parunāties. Sapnis ir viegla forma kurā ikviens var ienākt, tikai problēma uz Zemes ir ka bieži vien cilvēki šos sapņs neatceras un ja arī atceras noliedz tos. Pauls domāja no Mācītāja nebija nekāda jauna ideja viņš runāja faktiski nesaprotami, vēstures skolotāja nevienu lietu par vēsturi nevarēja pateikt, psihalogs ir arī grāmatas pārlasījies. Endorieši domāja, mēs tehniski nemaz neko nevaram izdarīt visi ir ļoti aizvērti.


               Pauls izdomāja aiziet pavērot kas notiek kādā labratorijā.. Viņi iegāja mazā darbinīca kurā noritēja visādas brīnumainas lietas, tur bija vīrietis kas centās iegūt idejas lai varētu glābt pasauli no ekaloģiskās krīzes, Pauls ir neredzams un izdomāja sarunāties ar vīrieti telepātiski. Viņš pietuvojās vīrietim un prasija ko tu vēlies. Vīrietis teica, es vēlos izglābt pasauli no ekaloģiskās krīzes. Pauls domāj ekaloģiskā krīze kas tas tāds... Mikus bija blakām un izstudējis cilvēkus viņš teica ka cilvēki baidās no domas ka pasaule ekaloģiski cieš, tas ir tā ka koki paliek mazāk un mazāk. Pauls uzreiz pārvērtās šoka stāvoklī. Tikmēr Plādijā cilvēki jau bija asarās un smējas, un teica, Cilvēki ir tik interesanti... Viņi izmanto kokus lai printētu grāmtas kurās stāsta cik viss ir sarežģīts neiespējams,  un grūts, un ir noprintējuši jau visus mežus, un tagad pērk grāmtas un lasa par domu kur palika koki?? Koki? Viņiem rokās... viņi viņus lasa.. Plādieši teica – Tas ir tik neizskaidrojami smieklīgi.
               Pauls galīgi apjuka un galīgi galīgi nesaprata, un teica viņam bet Ekaloģiskā krīze ir tak izdomāta.... Vīrietis teica ka man šeit ir motors kas darbojas uz gāzi, bet es gribu lai viņš darbojas uz ūdeni... Vai tu vari man pateikt kā to izdarīt? Pauls skatījas un brīnijās... Bet kāpēc tev tas ir nepieciešams? Vīrietis atbildēja ka grib glābt pasauli. Pauls galīgi apjuka, viņš vēroja vīriet kas sēž tumšā telpā, pie metāla iekārtas kas ir apmēram 20cm liela un plata, ārā ir saulains laiks koki, putni, un bērni, bet šis vīrietis sēž un glābj pasauli. Tajā brīdi Plādija uzliesmoja jauna sajūsmas vilnis, un viņi teica  - Vīrietis pasaules glābējs!
               Vīrietis prasīja vai šī truba ir piemēroti gara šai iekārtai? Pauls klusēja un galīgi apjuka. Vīrietis tikmēr teica āāāaa tādat vaina nav trubā, Pauls klusēja un brīnijās lielām acīm, par ko viņš runā? Vīrietis tātad vaina ir te, šeit vajaga lielāku caurumu, Pauls klusēja un nesaprata ko Vīrietis dara. Vīrietis tad āhaaa!! Nē tomēr es zināju vajadzēja ķerties klāt tam otram projektam un aizskrēja uz skapi sāka kravāties pa plauktiem un meklēja citu detaļu, tad vīrietis aizskrēja uz otru istabas stūri, tad uz trešo, tad uz ceturto, un Pauls izstabas vidū stāvēja un brīnijās, viņš teica vīrietim apstājies! Vīrietis nemaz nedzirdēja un skaļi domājot spēja tikai domāt par nakošo un nākošo un nākošo lietu. Pauls saprata ka te neviens viņu nedzird un devās prom.


               Plādijā tikmēr iedzīvotāji sajūsmojās un teica ka Zeme ir pats pats jautrākais un interesantākais notikums kas ir bijis. Plādijā izteica pat domu ka varētu nemaz neiejaukties viņu dzīvēs un nepalīdzēt jo tas kas tur uz Zemes notiek ir neizskaidrojami neizprotami, bet šausmīgi šausmīgi interesanti!!!  Miks Endoriešiem teica, ka šeit vienīgais veids kā tu vari kaut ko sākt saprast ir ejot individuālu ceļu, jo tiklīdz kā tu sāksi kādam kaut ko stāstit viņi tevi apvārdos vai ieliks pa plauktiem vai nemaz nedzirdēs. Endorieši sāka nedaudz vairāk saprast, un izveidoja teoriju ka cilvēki ir apmaldījušies paši sevī.


 


               Endorieši apsēdās pie galda kopā ar vairākām citām civilizācijām to starpā bija arī Robertiņa Tēvs kurš izteica domu atstāt to kā tas ir. Bet pārējie civilizāciju pārstāvji domāja ka vienīgais veids kā palīdzēt ir ļaut dzimt tur citām civilizācijām.. Jāsūta tur ir mūsu pašu bērni kā tas ir ar Miku. Lai kopīgi izmainās visa zeme un visi cilvēki. Kas likās ļoti saprātīgs plāns. Taču uz zemes ātri vien radās jauni stāsti ko bieži sauca par Indīgo. Miks bija jau pieaudzis un vēroja kā Indīgo bērni kas ir tieši tāds pats kā viņš tiek apskaidroti, ka vēcākiem ir problēmas, un cik tas viss ir grūti un nenormāli. Ja tev ir Indigo bērns tad viņš ir jāsūta speciālā skolā un speciālā skola savukārt tevī speciāli skaidro lietas padarot tevi par izolētu no sabiedrības un padarot tevi normālu.  Endorieši to redzot saprata ka šeit mēs neko nevaram palīdzēt. Plādieši savukārt bija ļoti lielā svētlaimes priekā pārvērtušies kur pat Robertiņš sāka stāstīt saviem radiniekiem un Plādiešu draugiem par to kā tur ir bijis uz zemes. Ka tur tā vietā lai dalītos priekā cilvēki centās izskaidrot ka prieks un mīlestība ir kaut kas nenormāls, ka vienmēr jābūt cietam un aizvērtam savādāk domās ka tu esi jocīgs. Un Visi Robertiņa draugi skatījās un klausijās un ar lielām acīm brīnijās un teica woow... Tas ir tik interesanti. Robertiņš smējās.
              


               Endorieši teica Zemei palīdzēt nav iespējams.... Kā mācītājs teica Zeme jau ir izglābta, tikai ir jālūdz Dievs lai mēs nenonākam pie velna.


   Autors : Matt
   Mani raksti [ 390 ] ->

   Datums : 2015-02-14 09:46:00

Mums patīk              369


Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Lita
Raudāt un smieties gribējās vienlaicīgi.

Datums : 15/02/14 12:28        Lasīt vairāk ->

Agnese Odenix
Labs stāsts.

Datums : 15/02/14 11:14        Lasīt vairāk ->

Matt
Nedaudz čuvaku idejas, nedaudz mūsējās, un nedaudz manējās. :D
Datums : 15/02/14 11:34

Andris
Ļoti interesants, pamācošs stāsts, gan mazajiem, gan lielajiem. Derētu aizsūtīt kādam žurnālam, piem. Zintnieks

Datums : 15/02/14 11:05        Lasīt vairāk ->

Matt
Vari sūtīt.. :)
Datums : 15/02/14 11:33

Ilze
Loreta bija bieži dzimusi uz Zemes un labi pārzināja instrumentus, ar kādiem uz Zemes "jāapbruņojas"


Datums : 15/02/14 10:36        Lasīt vairāk ->