Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / Stāsti / Ļaujoties domas lidojumam.

+ Pievienot rakstu


Ļaujoties domas lidojumam.


Datums: 16.02.2013.

Ļaujoties domas lidojumam.

Kas mēs esam? Kādā pasaulē mēs pašlaik dzīvojam? Vai mēs esam patiesi brīvi? –savā domāšanā, pasaules uzskatā? ... esam nebrīvē aizmirsuši, ka esam brīvas gribas ļaudis, kuri savu brīvo gribu pauž cita spēka diktēti. Kas ir šie spēki, kuri mums diktē – kā mums būt? Kā izpausties? Vara. Tai ir dažādas nokrāsas, šoreiz par tām drūmajām krāsām. Tā vara, kas sevi pauž caur milzīgu mantkārību, dvēseļu kārību, varas kārību visos līmeņos nolūkā pakļaut citu brīvo gribu brīvi kalpot, vergot, brīvi ražot enerģiju, no kā šiem baroties. Tātad, kas mūsu dzīvē, laukā ap mums, ko uztveram kā dzīvi, ir tāds, kur aizplūst mūsu dārgā enerģija, kuru, ja tā rūpīgāk palūkotu, varētu tērēt lietderīgāk un par svētību sev, ne kādiem, kas nolēmuši parazitēt uz „mūsu rēķina”?

Milzīgas iespējas tam spēkam ir izpausties caur naudu, televīziju, presi, jebkādiem masu saziņas līdzekļiem. Bet tas ir kā rokās turēt monētu – to var skatīt no abām pusēm, var aplūkot kā reversu, tā aversu, var aplūkot no negatīvās puses, vai no pozitīvās puses; var enerģiju aizplūdināt graujošā virzienā (pareizāk sakot, pēcāk atnākošās izjūtas pašas pasaka priekšā, ar ko bijusi enerģijas mijiedarbība), var aizplūdināt arī radošā, pasauli par skaistu paradīzi veidojošā virzienā. Tātad, šoreiz no negatīvas puses, jo mēs pārlieku aizraujamies ar negatīvisma paušanu, palaišanu. Kas ir šis adresāts, kurš saņem šo enerģiju? Vai tam tā tīk? Un kam tas ir izdevīgi ražot tik daudz baiļu, naida, agresijas, nomāktības un cita veida jūtas? Kas mūsu sadzīvē noved līdz šai negatīvās enerģijas ražošanai, jo galu galā tā tāpat ir vienīgi enerģija, - pozitīva vai negatīva, tas ir tas par, kādām atnākošām sajūtām ir runa, kādas mēs izjūtam un raksturojam – kā negatīvas (satraukums, bailes, nepatika) vai kā pozitīvas (patīkams, vieglums, prieks). Šis apzīmējums – negatīvs vai pozitīvs – ir pakārtots mūsu sajūtām, izjūtām. Kur sūtām, tur saņem; kur saņem, no turienes sūta atpakaļ – ir pieprasījums, ir piedāvājums. Kas pieprasa mūsu enerģiju? Kuri ir tie „caurumi” ikdienā, fiziskajā realitātē, pa kuriem var notikt šī apmaiņa? Kā to var ietekmēt šis spēks, kam vajadzīga attiecīgās kvalitātes, vibrāciju enerģija? Kā izskatās mūsu sabiedrība, sabiedriskā iekārta? Kā cilvēki tajā dzīvo? Tajā visnotaļ valda klišejas, uzspiesti viedokļi, tā cilvēku iedzen baiļu, atkarību varā, cilvēks vairs nesaprot, nezina, kas viņš patiesībā ir, kādēļ vispār piedzimis uz šīs brīnišķīgās planētas.

Tātad, par sabiedrību – ģimene kā sabiedrības modelis. Cilvēks piedzimst ģimenē. Viņu audzina vecāki... Kas notiek ģimenēs? Kā cilvēki saprotas savā starpā – vīrietis – sieviete, vecāki – bērni? Cik daudz šajā sabiedrības mikro modelī ir puspatiesību, cik melu? Nevēlēšanās saprast, ieklausīties, mācīties vienam no otra utt. utjp. Bērns aug, un jau pirmo nopietno soli sabiedrībā tas sper, sākot apmeklēt bērnudārzu. Kas notiek bērnudārzā? Tiek sākts nopietni piestrādāts pie šī jaunā pilsoņa socializācijas. Tas, protams, ir nepieciešams, bet runa šeit ir par to – kā tas tiek darīts? Kādas ir pieņemtās metodes? Vai trīsgadīga bērna vērtēšana pēc kādiem n-tiem kritērijiem ir normāla? Jau krietni agri sākas šķirošana. Galvenais, kas būtu mazajam cilvēkam jāiemāca (lai gan tagad mazie jau tāpat ir krietni dzīvesgudri, tikai tiem būtu vajadzīgs to atgādināt un rādīt piemēru, bet ne izturēties pavisam citādi - sekojot noteikumiem, noteiktajiem kritērijiem..), ir savas brīvās gribas paušana, respektējot otra cilvēka brīvo gribu. Cik no mums zina kosmosa darbības principu, tā likumus? Viss, pilnīgi viss ir mūsu domu rezultāts. Domas manifestācija. To zinot, cilvēks sāktu domāt – ko es īsti vēlos? Kādā pasaulē es vēlos dzīvot? Graujam vai radām? Ikviens zina, cik viegls ir prieks, kad kājas nes pašas sevi, un ikviens arī zina to, cik smaga ir drūmuma, nomāktības nasta. Cilvēks vienmēr dabiski vēlas šo prieku, vieglumu, bet galu galā gan sanāk, ka viņš var būt hroniski nelaimīgs, ka viņš nevar vai viņam nesanāk noķert šo laimes un viegluma sajūtu. Viegluma sajūta ir cilvēka patība, tai jābūt konstantai. Lai nu kurai sajūtai būtu jābūt nemainīgai, tad tā būtu šī prieka, savas dievišķās dabas apzināšanās, kas ir viegla un brīva. Esot šajā sajūtā, iespējams radīt svētītu pasauli, pa kuru gribas staigāt ar prieku. Lai tiktu līdz tai, varam iedomāties sprinteri – tas ieņem zemo startu un sāk skrējienu. Brīdī, milimetru pirms finiša līnijas, viņš ar visu savu uzņemto ātrumu ietriecas plīvurā, kas nošķir dievišķo un izlaužas gaismā. Tas ir - ar visu savu būtību, vienīgo vēlmi uzvarēt, sakopojot visus savus spēkus un triecoties cauri šim melnajam apvalkam, kurā kūņājamies, iespējams izkļūt Gaismā.

Atgriežoties pie bērnudārza – jau no šī brīža cilvēks tiek palikts zem preses, kas spiež šai personībai palikt tādai, kas atbilst noteiktiem sabiedrības standartiem. Tā šī prese spiež tik ilgus gadus un absolvējot vidusskolu, augstskolu, mēs esam palikuši par dzelzs bluķiem, izspiežot no mums gadu gaitā tikpat kā visu dzīvības dzirksti, savas dievišķās gaismas apziņu. Tā šie jaunizceptie bluķi tālāk tiek dedzināti Kalēja krāsnī, kuru mēs dēvējam par savu dzīvi. Kas gan tā par savu dzīvi, ja tu nekalpo savam augstākajam labumam? Mums tikai liekas, ka dzīvojam savu dzīvi, bet tajā maz ko nosakām! Krāsns nudien ir karsta, Kalējs kaļ, iebāž aukstā ūdenī un viss – gatavs! – šādi miljoniem zobratu ir izkalts, kas griež šo milzīgo sabiedrības riteni. Nevar būt ne runas, ka kāds zobrats sabojājas, izkrīt – tas jāpārkaļ! Liekam atkal liesmās – tas nav īstenais sabiedrības loceklis... Kas gan tiek izmantots kā iekurs, malka, kuru liesmās topošie zobrati kvēlos? Cilvēki deg par naudu un baudu, tas viņus dedzina. Atkal šeit tiek aplūkota tā puse, kura cilvēkos rada degradāciju, jo tanī pat laikā nauda un bauda ir lieliskas Visuma dāvanas, ja tās tiek izprastas un ar to rīkojas Gaismā.

Kas un kā naudu ieviesa? No skolas laikiem atceros, ka runa bija par preču un pakalpojumu apmaiņu ar zeltu, sudrabu, dārgakmeņiem, gliemežvākiem u.c. Iedomājieties, es iegūstu no mīļās zemītes dārgumu, kas visu citu acīs ir kaut kas īpaši vērtīgs un kas tāds, kas nevar piederēt visiem un daudz – tik daudz, lai ikviens būtu pietiekoši bagāts, kā nu katrs to izprot. Pieņemsim, ka tas ir zelts, kas spīd un tas būs tas, pēc kā visi tieksies, lai to iegūtu, jo tas vairos viņu bagātību un ļaus iegūt kāroto. Tad es pieņemu darbā savā zelta kalnā kādu, kurš man šo zeltu sarok, saņemot pretī dažus pikučus zelta. Savstarpējs izdevīgums? Īstenībā acu un prāta apmāns! Kas notiek tālāk? Pēc neilga laika es esmu visu mīlētais tēvocis Donalds Daks, kam pieder zelta monētu noliktava, kura nu simbolizē to varaskāri un aizmigloto prātu, kas nebija modrs un aizpeldēja līdzi notikumiem. Vaaau! Par visu šo zeltu labais, miermīlīgais tēvocis nu var pārvaldīt visu pasauli, jo tur, zelta kalnā, strādā nu jau simtiem vergu, kas tūkstoškārt vairo viņa bagātību. Tagad tēvocis var pirkt jebko, kas vien tiek radīts – jebkuru preci un pakalpojumu. Tā tēvocis kļūst par Kalēju, kas darbina visu zobratu sabiedrību. Tēvocis Kalējs jau zina, kā zeltraci „apstrādāt”, lai viņš varētu tikai sapņot par visu to bagātību, kas šim pieder, ieliekot zobratu sabiedrībā, kur šķietami mēs strādājam, lai nodrošinātu sevi, savu ģimeni. Kalējs zina lieliski, kur ir tā robeža, cik daudz iedot, lai mēs būtu ne īsti laimīgi, ne īsti nelaimīgi. Tā, lai mums it kā nebūtu par ko sūdzēties.

Gāja laiks un pēcāk, kad bija par smagu vai neērti staipīt apkārt no dabas nākošos dārgumus, ieviesa naudu. Pamatdoma šim visam iznākumam ir vienkārši ģeniāla, kas ir aizrāvis visu pasauli līdz pilnīgai prāta tumsonībai, acis ir aizmiglotas. Kas no tā visa iznāk? Atceros piezīmi no skolas stundām burtnīcā: zelts (un citi dārgumi) tiek aizstāts ar naudu. Izklausās nevainīgi – aizstāts. Kur palika zelts? Vai Kalējs šajā brīdī nedubulto savu bagātību? Nu jā – acu aizmiglošanai zelts paliek kā valūtas segums, rezerves. Hā, īstenībā jau smiekli nāk. Kur ir šīs rezerves? Vai kāds ir tās redzējis? Man domāt, ka tās visas grezno sieviešu un vīriešu skaistumu, un bagātība jau ir trīskāršota un četrkāršota... Pilnīga monarhija.

Kāda ir vergu dzīve - kādreiz un tagad? Tagad tā visnotaļ cilvēkam liekas labāka, ja runājam par materiālām vērtībām. Bet dvēsele? Tā raud! Tā nav brīva! Kurš ir patiesi laimīgs – bagāts vai nabags? Milzīgi daudz cilvēku dzīvo sazin kāda suņa pēc. Uz pasaules ir miljardi, kas guļ, domādami, ka ir nomodā. Tā pamatdoma Kalējam ir palikusi viena – piespiest ļaudis pie zemes, lai domā, ka ir zemāki par zāli. Nolauzt dzīvības asnus un neļaut uzziedēt cilvēka skaistajam dzīves un augstākās dzīvības ziedam. Jo tikai ziedot tiek radīta ikkatra paša pasaule, kura visnotaļ būtu pretrunā ar ideālo Kalēja pasaules kārtību. Nebūtu neviena pavediena, pie kā pieturēt, neļaujot aizskriet pārāk tālu. Neļaut pacelties domas lidojumā; noslāpēt lidojuma sajūtu pašā saknē... Nomīt asnus, pirms vēl tie spraucas no zemes...

Klau, šodien algas diena! Ejam uz veikalu, tur šodien akcija! Un ja vēl tu man aizdotu savu klienta karti, mēs vēl dabūtu papildus 10% atlaidi! Vai nav superizdevīgi? Esiet moži! Šis viss tikai parāda, ka Kalējs kaļ! Cik naudas jums palika pēc rēķinu nomaksas? Par taviem atlikušajiem dažiem simtiem (tas ir labākajā gadījumā), Kalējs nodrošinās, ka tu vari atļauties maķenīt vairāk, esi tikai lojāls pret pārdevēju! ...

Help! Atskan balss no virtuves. Es gribu! Es gribu labāku dzīvi! Man ir apnicis skriet mūžīgajā ratā. Es vairs nezinu, kas esmu, man ir tūkstošiem lietu galvā, man simts uzdevumu ikdienā jāveic. Un es apstājos. Es Esmu. Kur es atrodos? Help me get out of here! I’m stuck! You are stucked! We are stucked! Please, stop this monotone moving!

... žilbinoši veikali, sapņu pilis, reklāmas stabi, laimīgi plakāti – tiecies!, tiecies nu uz šo laimīgo zemi! 7 dienas nedēļā, 52 nedēļas gadā, 365 dienas gadu no gada... Uh – neizdevās noķert šo laimīgo zemi? He, he – ķer laimīgs! –Man ir vēl dažādi āķi un vizuļi! Es varu būt arī lielisks makšķernieks, sacīs Kalējs. Un tev visas manas sejas atpazīt – pigu! Tu esi manā dīķī, es tevi iebaroju, lai rīt tev acīm priekšā nomestu neona oranžu vizuli un tu trauktos tam pakaļ ar gaismas ātrumu gluži kā sadedzis! Satraukts un mazdrusciņ laimīgs par laimīgā mirkļa tuvošanos. Tu domā, ka esi tā lielā zivs, kas tūliņ noķers šo feiko, tavuprāt- īsto zelta, zivtiņu, un tā izpildīs visas tavas vēlēšanās.

Bet vai tu zini, cik neīstam gardumam tu traucies pakaļ? Vai tu zini, ka peldi maldos un tiec nemitīgi iebarots? Vai tu zini, ka tu nemitīgi uzķeries uz āķa? Vai tu zini, ka ikreizi, kad esi to izdarījis, tu tiec svērts un mērīts? Cik daudz esi apēdis vēlīgā makšķernieka gardumus? Tas ir tas pats, kas – cik daudz nodokļus samaksāji? Deklarācijas, atskaites... Vai banka nav viena lieliska lieta? Bez visām tās piedāvātajām ērtībām, tikai dažiem ir zināms, cik tev ienāca kontiņā, cik palika, kur iztērēji. Un vēl bonuspunktus nopelnīji! Tērē tik ar karti un mēs visu izzondēsim, kur savus dārgos ienākumus novirzi. Mēs zināsim, kur likt reklāmas stabus, kā tiem jāizskatās, jo ir taču redzams, kur tu pērc, un kas no mūsu puses būtu jādara, lai tu pirktu vēl vairāk, vairāk, vairāk... Kontrole, kontrole un vēlreiz kontrole – Rimi, Maxima, Neste, Sepala, EuroAptieka, Drogas, Depo ... – cik lojalitātes kartītes ir tavā maciņā? Esam tik ļoti lojāli mūsu makšķerniekam. Viņš tak tev atlaidīti iedos! Visa tava dzīve ir viņam kā uz delnas! Virpulis griežas un mani izsvieda ārā. Paldies mīļajam dieviņam par viņa mīlestību, ļāva jauki spēlēties. Man apnika tajā dīķī! Pareizāk, sakot, apziņa pacēlās pāri šim nosacītajam dīķim, jo materiālā pasaule tik ātri nemainās, bet Visuma likums ir nemainīgs – kas augšā, tas lejā, kas iekšā, tas ārā. Ja manī ir šī apziņa, tad tā agri vai vēlu manu pasauli izmainīs. Cik gan ilgi var mani raustīt, likt uz svariem, kontrolēt.. Vai tam visam ir kāda dziļāka garīgā jēga? Dzīvot, lai nemitīgi kādam atskaitītos? Cik īsti laimīgi esam šo spēli spēlējot? Gribu izstāties. Es pat, godīgi sakot, ilgu laiku nenojautu, kas tā ir par spēli. Apjausma nāca lēni, brīžam negribīgi. Kāda doma „ne pa tēmu” galvā „iebīdījās” (un, par laimi, arī aizķērās), tā pacietīgi klusēja un gaidīja, kad to sākšu šķetināt, pievērst tai kaut niecīgu uzmanību. Sāku pētīt – kas ir šī doma? No kurienes tā nāk? Vai tā ir Gaisma, Radītājs? Pasauli mēs katrs izpaužam dažādi, ko nu katrs ar to saprotam. Mums ir gaužām maz to instrumentu, ar kuru palīdzību patiešām varam izpausties. Mēs esam aprobežoti. Ne jau kā dabīga substance. Mēs esam ļāvuši sevi ap-robežot. Jo patiesībā robežu nav, ir bezgalība, ir Visums. Esam stāvējuši auglīgā pļavā un ļāvuši auglīgo zemi indēt tiktāl, ka ir neiespējami izstiepties zaļās pļavas vidū un sajust saikni ar sevi pašu, savu dvēseli. Tā nemitīgi grib ar mums runāties, bet šī prese, zem kuras tikām palikti brīvprātīgi piespiedu kārtā – tā ir spēcīgāka, tā vismaz maldīgi psihē tiek noteikts. Kurš var radīt pasauli? Tas, kurš zina, ka to rada DOMA. Ja Kalējs grib robotizētu, tikai viņam piederošu pasauli, tad viņš zina, ka viņam jārada citos doma par viņa vēlamo pasauli tā, lai tie citi domātu, ka Kalēja doma ir arī viņu doma. Elementāri, Vatson! WAKE UP! WAKE UP! WAKE UP! Vai esi jau pamodies?

Vai tev ir kāda nojausma, cik cilvēku pasaulē vēl aizvien ir atkarību varā – alkohols, narkotikas, sekss – viss viena liela orģija; kādam, iespējams, anestēzija. Bauda = vēl viena malkas pagalīte, ko Kalējam piemest gunij, lai dzīve kūsātu. No kursa novirzīties nedrīkst! Zobratiem jābūt labi ieeļļotiem – tiem jāgriežas ar prieku! Lai dzīve sit augstu vilni! Ballītes, tusiņi un lidojums var sākties! Bet nu – dievišķajam lidojumam diemžēl slikta degviela.. Es to visu stipri pārspīlēju, vēlos, lai ir klikšķis apziņā. Prieks ir īsts un paliekošs, ja tas netiek tverts kā pēc pēdējās elpas, tas nāk viegli un no „zila gaisa”.

Paši esam pasaules radītāji, un sirdī ir tā vieta, kur rodas jaunā pasaule mīlestībā. Mīlestība ir visuresoša – tā teikts arī Bībelē. Kādēļ gan ir tik daudz cilvēku uz šīs planētas, kas šo Mīlestību – visuresošo – nesajūt? Vai šeit kaut kas nav kārtībā? Jā, nav! Pirmkārt, viņi nesajūt mīlestību paši pret sevi, sevī. Nevar mīlēt otru, nemīlot sevi, Dievu sevī. Tas ir tas pats stāsts par asnu nomīšanu, dievišķās domas nepacelšanos – tā apjausma, kas es esmu, tā nemožas, tā tiek nopresēta jau pirms tā pacēlusi galvu. Ir laba ziņa! Ir STOP!krāns. Nav jāsper ne solis, lai to norautu. Pietiek ar „Es izstājos”. Un es beidzot gribu sevi ieraudzīt! Tad es redzēšu, cik skaista dievišķa būtne es esmu. Sirdsbalss, tā sauc un TAGAD. TAGAD ir plūsma, dzīvības plūsma. Tā nes vēsti no Dieva, Augstākā Radītāja, no Pasauļu Radītāja. Tas esi Tu, kas šo pasauli piedzīvo, tas esi Tu, kas rada šo pasauli! Skaties, ko Tu radi! Un paskaties beidzot, KAS TU ESI! Uztver šo dzīvības plūsmu, tā nes mīlestību – tas esi Tu! Tu esi Dzīvība, Tu esi Mīlestība, Tu esi Izpausme! Tu esi dievišķs, jo Tu radi. Tev vajag iemācīties mīlēt sevi, jo viss sākas no Tevis. Tiklīdz Tu saproti, kas esi, Tu sāc apzināti spīdēt un sāc apzināti radīt – to, un tikai to, ko vēlies Tu. Visuresošā mīlestība – Tu esi tajā, un tā ir Tevī, nav nekur jāskrien un kaut kas jāmeklē, viss ir Tevī. To mēs esam aizmirsuši. Tas ir tas, kas ir jāatceras, lai pārtrauktu šo skrējienu. Tas ir bezjēdzīgs, bez jēgas. No tā nogurst...

Labi ceļa vārdi veicina lidojumu, liek pacelties augstu virs horizonta, lai visu ieraudzītu no augstākā skatupunkta – Patiesības. Tas nav kalns, kura virsotne nav saskatāma, tā ir kā izplatījums, kā gaiss. Patiesība ir gaisā, tā virmo. To vajag sajust, un Tu sajutīsi, ka Mīlestība ir vienīgā Patiesība.

Ir labi būt bagātam ar pašpietiekamību – kā materiālo, tā mentālo. Ir labi sevi apzināties visos līmeņos – uz kādas platformas mēs stāvam, no kuras radām pasauli. Lai ir šis klikšķis apziņā un viss mainīsies! Cilvēki ir pelnījuši labi dzīvot, tikai jāatmostas.

Paldies!



Pievienotās bildes

   Autors : Vika
   Mani raksti [ 2 ] ->

   Datums : 2016-11-02 17:35:54

Mums patīk              929



Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Gundega
Ļoti labi salīdzinājumi.

Datums : 16/11/03 06:36        Lasīt vairāk ->

Edgar White Wind
Wow, mieramākslas aviolīnija novēl jums patīkamu domu lidojumu

Datums : 16/11/02 05:57        Lasīt vairāk ->