Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / Stāsti / Tomasa Kempbela stāsts par Bailēm un Mīlestību

+ Pievienot rakstu


Tomasa Kempbela stāsts par Bailēm un Mīlestību


“Es pieņemu, ka Apziņa eksistē. Apziņa ir “acīmredzama”, jo tu katru mirkli apzinies sevi un pasauli sev apkārt. Un, ja reiz ir Apziņa, tad ir arī Brīvā griba, jo bez tās nav izvēles. Lai varētu mijiedarboties, Apziņa rada gabaliņus no sevis, arī apveltītus ar Brīvo gribu, un es tos saucu par IAV (Individuālās Apziņas Vienības). Un, ja tie ir nevis 2, bet 2 miljoni IAV, tad no bezgalīgām kombinācijām starp Brīvās gribas personāžiem rodas jūra ar pilnīgi jaunām iespējām. Un tā Apziņai parādās spēļu vieta, kur iesaistīties, izpausties, gūt pieredzes un augt, kur notiktu viss, kam vien būtu jānotiek.

Apziņa iesaistās jaunā realitātē, radot šablonus jeb Paternus un Paternu paternus, kur vismazākās informatīvās vienības “Biti 1/0” sakārtojās rindā, radot metronomu, radot pulksteni, radot jaunu tehnoloģiju Paternu rindas, un radot pavisam jaunu dimensiju, kas saucās Laiks, tā radot konceptu “pirms” un “pēc” izvēles veikšanas, un šīs pārmaiņas raksturo “Δt” jeb izmaiņas Laikā. Laiks ir dimensiju būvnieks – Punktu pie punkta tas pārvērš līnijā jeb Taisnē, taisni pie taisnes tas pārvērš plaknē jeb Laukumā, laukumu virs laukuma Laiks pārvērš Telpā jeb Kubā, un kubu pie kuba tas pārvērš četru dimensiju figūrā teseraktā, utt. Tādējādi es pieņēmu, ka ir Apziņa, ka ir Laiks un Brīvā griba, un ka tie ir savstarpēji saistīti vienā grupā, ka tie viens otram ir nepieciešami, lai eksistētu, lai spētu būt.”

Tomass Kempbels ir fizikas zinātņu doktors un grāmatas “My Big T.O.E. (Theory of Everything)” autors, tā apvieno relativitātes teoriju, kvantu mehāniku, matafiziku ar konceptu par Apziņas izcelsmi. Kempbels izvirza hipotēzi par realitāti kā datu simulācijas spēli, kas radās “digitālajā Lielajā Sprādzienā”. “My Big T.O.E.” balstās uz pieņēmumiem, ka Apziņa eksistē kā pašmodificējoša attīstīties spējīga informācijas sistēma un ka tās Evolūcija notiek dabiskās atlases ceļā, atmetot liekās, izmirstošās sistēmas. Kempbels Fizikas zinātņu doktora grādu ieguva eksperimentālajā kodolfizikā par zemas enerģijas kodolsprādzieniem, vēlāk viņš vairāk nekā 10 gadus bija sistēmanalītiķis ASV armijas izlūkdienestā, un vairāk nekā 30 gadus uzlaboja ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas, tostarp novērtēja riskus astronautu izdzīvošanas spējām NASA programmas “Ares I” ietvaros.

“Šī virtuālā realitāte ir pašattīstoša datu simulācija, un mēs esam Apziņas daļiņas, kas tajā spēlējas. Attīstoša, jo tas ir viens no spēles noteikumu uzstādījumiem, pretējā gadījumā: no rules – no game, un mūsu ķermeņi ir tikai šo spēles noteikumu manifestācijas. Viss, kas ir fundamentāls, ir Apziņa, viss pārējais ir virtuāls. Izvēles un lēmumi šeit tiek balstīti uz Mīlestību vai Bailēm, un tas ir dramatisku izvēļu treniņš, jo dramatiskāk, jo vairāk attīstoša un jo pamatīgāk tiek apgūtas konsekvences paša lēmumiem. Tu šeit “nomirsti”, bet tava Apziņa pamostas citā virtuālā realitātē. Esmu pieredzējis vismaz pāris duču realitāšu, kas ir līdzīgas mūsējai. Sapņu pasaulē spēles noteikumi nav tik cieši determinēti, tur tu vari lidot vai teleportēties. Visaugstākā ir operētājsistēmas realitāte. Virtuālā realitāte “atdzīvojas” tikai spēles dalībnieka prātos. Dators operē ar 1/0 bināro kodu, monitors projicē punktiņus uz ekrāna, katru ar parametru par tā lokāciju, intensitāti un krāsu, bet monitora datu plūsmu kustīgā bildē vai tekstā integrē tava Apziņa.

Iemesls, kāpēc novērotāja klātbūtne maina eksperimenta rezultātu ir tas, ka gan eksperiments, gan visa fiziskā realitāte atrodas novērotāja jeb spēles dalībnieka un eksperimenta veicēja Apziņā. Informācija jeb datu plūsma spēj kļūt par realitāti tikai ar nosacījumu, ka to novēro Apziņa. Pretējā gadījumā datora ekrāns būs tukšs, tur nebūs datu, kas nepieciešami, lai smadzenes sāktu tos apstrādāt.

Apziņa ir informācijas sistēma ar 5 maņām. Novērotājs ir realitātes atslēga, jo tā eksistē tikai spēlētāja galvā, objektīvās realitātes te nav vispār. Vienīgais veids, kā Apziņa var sākt saņemt datus no virtuālās realitātes, ir ģenerējot Individuālās Apziņas Vienību (IAV) jeb vienu no personāžiem realitātēs spēlē. Tu esi šis viens IAV, un, kolīdz mēs te ierodamies, mēs sākam ticēt, ka šī fiziskā pasaule eksistē, taču šeit nav pat neviena pirmelementa (particle), kvantu fizikā runā tikai par varbūtībām jeb probability distribution. Šī realitāte ir nevis determinēts, bet varbūtības modelis.

Spēles dalībnieks jeb IAV veic visas Avatāra izvēles virtuālajā realitātē, kamēr pats Spēlētājs ir Apziņa, un tā atrodas ārpus realitātes, kurā notiek pati virtuālā spēle, un attiecībā pret mums tā ir “nefiziska”. Mūsu pasaule un spēles laukums ir piedeva kaut kam daudz lielākam un fundamentālākam, un, skatoties no mūsu perspektīvas spēles iekšienē, tas “nav fizisks”.

Astrālās ceļošanas jeb Out of Body Experience (OBE) laikā tu esi ārpus fiziskā ķermeņa un tavi sensori vairāk nesaņem datus no sava interfeisa fiziskajā realitātē, un tāpēc tie sāk satraukties par datu trūkumu, jo vairs nezina, kā līdzsvarot sevi ar ierasto vidi, jo nav vairāk neviena references punkta. Un tā ir tikai zīme, ka esi pametis fizisko ķermeni, un, ja tas tevi nebiedē, tad tur nav par ko uztraukties. Jo vairāk savu uzmanību tu pievērsīsi jaunajai realitātei, jo dzīvāka tā paliks un jo intensīvāka būs tur iegūtā pieredze.”

Jau strādājot pie savas zinātņu doktora disertācijas, Kempbels sāka nodarboties ar transcendentālām meditācijām un atklāja to kā labu metodi, lai meklētu kļūdas ASV armijas izlūkdienesta programmatūras kodā. Šajā laikā Kempbels iepazinās ar Roberta Monro grāmatu “Ārpusķermeņa ceļojumi” par autora astrālo ceļojumu pieredzēm, rezultātā Tomass sāka strādāt Monro jaunizveidotajā Apziņas izpētes institūtā, kur attīstīja binaurālā ritma tehnoloģiju, ar kuras palīdzību pacientus ievadījis alternatīvā apziņas stāvoklī. Kempbels ir pārliecināts, ka viņa veiktie pētījumi daudziem ir palīdzējuši izprast “realitātes” darbības principus un to, ko sauc par “Lielākām Apziņas sistēmām”.

“Vienīgais veids, kā tu audz, ir, tiekot vaļā no savām bailēm. Izaugsme sākas iesaistoties, nevis norobežojoties. Jums ir jāiemācās to deal with this nasty system, un jāiemācās to darīt ar rūpēm un mīlestību, norobežošanās ir nepareizais ceļš. Bailes rada Ego. Katru reizi, kad jūties dusmīgs, vīlies, satraukts un jūti negatīvas emocijas, tas ir tavs Ego, pretējā gadījumā šādi ievades dati nekādā veidā tevi nesatrauktu. Arī dusmas ir tava izvēle. Kāpēc tu vispār saņem datus no sistēmas? Tāpēc, ka tu esi šeit, lai iepazītu ko jaunu, lai augtu, un sistēma tev palīdz. Kļūdas nav problēma, kļūdīties un nemācīties, tā ir problēma.

Apziņa ir sociāla sistēma virtuālajā realitātē. Visas IAV spēlē šo spēli kopā. Apziņas funkcija ir izvēļu veikšana. Kā tu vari optimizēt sistēmu, ja tā ir sociāla? Kā tu vari samazināt tās entropiju? Tikai integrējot un attīstoties. Kā tu vari palielināt tās entropiju? Tikai norobežojoties, palielinot sistēmas haosu un virzoties tuvāk tās nāvei.

Entropija fizikāls termins jeb sistēmas iekšējās struktūras sakārtotības mērs: jo mazāka sakārtotība, jo lielāka entropija. Informācijas sistēma ir veidota no bitiem jeb 1 un 0 mūsu datoru procesoros. Ja informācijas sistēmā visi biti ir izkārtoti pilnīgi nejauši, tad sistēmā nav informācijas, nejauši biti nesatur nekādu informāciju, tajos nav nekādas ietvertas jēgas, tas ir pēc Random definīcijas. Informācijas sistēmas uzsāk eksistenci, radot kārtību nekārtībā, radot jēgpilnu saturu. Tas ir tas, ko sistēma grib - radīt kārtību un struktūru, jo paterns pats satur informāciju par to, vai līknei tabulā ir jāiet uz augšu vai leju. Ja sistēma ir uz izaugsmi orientēta, tā rada aizvien jaunus un jaunus saturus, ja sistēma virzās uz iznīcību, tā rada aizvien vairāk bezjēdzības, līdz tā nesatur vairs nekādu informāciju un mirst. Ja informācijas sistēmai ir Apziņa, tad tas ir “dzīvības un nāves jautājums”, jo sistēma grib turpināt sevi atpazīt, tā grib būvēt jaunus saturus, un tādējādi tā grib dzīvot.

Paņemsim, ka grupā A ir 10 000 personāži jeb IAV un arī grupā B ir 10 000 IAV, abas ir pilnīgi vienādas grupas ar vienādām pieejamām zināšanām, prasmēm un resursiem, un abām ir brīva izvēle darboties ar resursiem, kā vien tā vēlas. Pirmo grupu es saucu par Mīlestības grupu, IAV tajā rūpējās par citiem, un visus resursus tā cenšas optimizēt ikviena labā, jo tā ir Mīlestības grupa. Tas nozīmē, ja tu nāc klajā ar labu ideju vai izgudrojumu vai atklāj jaunu resursu, tu to pasaki un dalies ar to, lai ikviens to var lietot. Tā tu palīdzi citiem, un, ja kaimiņam nodeg māja, pārējie nāk viņam palīgā, jo tas ir veids, kā dzīvo ļaudis Mīlestībā, jo Love is about other.

B grupu es saucu par Baiļu grupu. Ja tevī ir bailes, tad tev nav uzticības citiem, jo tu tici, ka persona, kurai tu uzticēsies, tevi piešmauks. Tāpēc šajā grupā ikviens rūpējas par sevi vien, grābjot resursus pēc iespējas vairāk, un tad cenšas tos ar abām rokām noturēt. Un tā ir problēma, jo arī pārējie grib sagrābt to, kas tavs. Un kā tu to vari noturēt? Tikai kļūstot vēl lielākam un vēl stiprākam par citiem. Tā ir ļoti konkurējoša sistēma, kas veido pašaizsardzības grupas, lai sargātu savu mantību un lai dotos atņemt citiem viņu resursus vai padarīt viņus par daļu no sava klana, bet, ja tie nav daļa no mums, mēs tos triecam ratā. Un tā Baiļu grupa segmentējas klanos un grupējumos, un šīs grupas kļūst hierarhiskas, jo Baiļu grupā tu tik skaties, ko tie pārējie tev var nodarīt, un, lai kontrolētu cilvēkus, kuriem tu neuzticies, ir vajadzīgi masīvi kontroles mehānismi. Beigu beigās 3% no IAV Baiļu grupā kontrolē 99% no visiem resursiem. Neviens te nevienam neuzticas, tā vietā ikviens cenšas gūt maksimumu sev un tik ilgi, cik vien to spēj. Gluži kā mūsu pasaulē, vai ne?

Turpretī A grupā resursi ir pilnībā optimizēti, lai ikvienam būtu pēc iespējas vairāk brīvās gribas un izvēles iespējas īstenot savus talantus ar vislielāko potenciālu. Viena grupa, kurā mēs dzīvojam, un otra, kurā vēlamies dzīvot, vai ne? Ko tas mums saka par sociālajām grupām? Bailes palielina entropiju, tā nav ilgtspējīga sistēma, tā virzās uz pašiznīcību. Mazinot entropiju, mēs augam, virzāmies un attīstāmies Mīlestībā. Love is a purpose. Mēs esam šeit, lai augtu Mīlestībai.

Kāpēc Apziņa izveidoja šo virtuālo realitāti ar IAV? Tāpēc, ka šis ir entropijas mazināšanas trenažieris. Mēs ielogojāmies šajā simulācijā, lai izspēlētu to dēļ izvēlēm, ko mēs te veicam, mēs te komunicējam viens ar otru kā lielā čata telpā, miljoni IAV komunicē cits ar citu, apmainoties ar bitiem un ietekmējot cits citu. Šī ir konsekvenču spēle – veiksmīgi lēmumi un tava dzīve ir priekpilna, bēdīgas izvēles un tu dzīvo nelaimīgā pasaulē, cīnoties pats ar savām bailēm.

Šajā virtuālajā realitātē mums ir mērķis un misija, un tā ir Mīlestība. Tā palīdz veikt izvēles, kas ļauj Sistēmai augt, un, tā kā mēs esam daļa no Sistēmas, tad arī pati Sistēma vēlas mums palīdzēt, cik vien spēj, lai mēs gūtu panākumus savā misijā, lai veiktu izvēles, kurām ir jēga, lai veiktu izvēles, no kurām mēs augtu.

Tādi, lūk, ir Zinātnes Augstā priestera vēstījumi pasaulei - ir daudz lielāka Sistēma par šo, un tā ir nefiziska, un mūsu iemesls šeit ir Mīlestība. Kad šī ideja sasniegs ļaužu prātus un sirdis, it will make Big Diference!

* No grāmatas "Harizmātiskais Mistiķis. Kā paveikt neiespējamo?"



Pievienotās bildes

   Autors : Gints
   Mani raksti [ 70 ] ->

   Datums : 2019-05-01 08:30:08

Mums patīk              229



Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Gatis Bērziņš
Kādam paralēlo realitāšu apceļotājam jautājuši cik tad īsti vajagot laiku lai, nu vismaz uz mirklīti, uzspētu visās pabūt. Šamējais atbildējis- pusotru gadu.
Izskatās, ka Visuma Apziņas visstabilākā izpausme ir informācija, ideja, doma... Info lauki ir kā potenciāls enerģijai, savukārt blīvā matērija ir viss iluzorākā, un nav neatkarīga un pati par sevi pastāvoša.

Datums : 19/05/02 11:51        Lasīt vairāk ->