Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Forums / / Bērns mūsos un pārmaiņas sabiedrībā

+ Pievienot rakstu


Bērns mūsos un pārmaiņas sabiedrībā

Es neuzskatu ka esmu pats gudrākais un mans viedoklis ir pareizāks par citiem. Manī ir emocijas ar kuram gribu padalīties. Es priecāšos ja kādam tas palīdzēs bet ari neskumšu ja tā nebūs, jo tas jau būs palīdzējis man pašam. Man ir jāpadalās lai varu  atbrīvot  emocijas kas manī sakrājušās.

Es esmu uzaudzis sabiedrībā, kur pamatlikums ir “pārkāpums = sods”. Tas ir nodots no paaudzes paaudzē. Man kā vecākam ir grūti audzināt savu bērnu savādāk, jo es nezinu citādu dzīvi. Es vairs nesaprotu kā   man audzināt savus bērnus jo es redzu ka bērns mani nesaprot, uz viņu vairs nedarbojas likums pārkāpums = sods. Bet neskatoties uz to ka bērns mani nesaprot, viņš mani pieņem tādu kāds es esmu un nenosoda. Es tāpat viņa acīs esmu labākais tētis pasaulē. No bērniem izstaro neaprakstāma mīlestība un pieņemšana. Bērni iepazīt pasauli un pieņem to tādu kāda tā ir un izbauda. Bērni strīdas, ir konflikti, bet viņi to nepatur sevī, bērni pieņem citus pieņem un ciena otru ka skaistu personību. Konflikt beidzas un bērni atkal ir labākie draugi. Pavērojiet mazu bērnu uzvedību, kad pieaugušie iejaucas konfliktā un sāk nosodīt “tā nedrīkst darīt!”, “”tas ir slikti” utt. Bērns šādās situācijās pārdzīvo vēl vairāk jo viņš nesaprot pieaugušo par ko pieaugušais nosodīja otru bērnu par to ka otrs ir savādāks. Bērni kamēr viņi vēl nav “apguvuši/pārmantojuši” sabiedrības likumu “noziegums = sods”, ir daudz pieņemošāki, saprotošāki un paši konfliktus atrisina daudz ātrāk un beigas nevienai pusei nav ne nosodījum, ne aizvainojuma, ne uzkrātu negatīvu emociju/pārdzīvojumu. Vēzis, neizskaidrojamas alerģijas, garīgas slimības, stress tas viss tikai tāpēc ka mēs nespējam pieņemt sevi un citus tādi kādi mēs esam. Mēs pretojamies paši sev, jo mēs nemākam dzīvot savādāk. Mēs jau esam saņēmuši savu mantojumu “noziegums = sods”. Ar sodīšanu ir kā ar dieviem magnētiem ko tuvini ar vienādiem poliem, jo vairāk tuvini, jo spēcīgāk atgrūžas. Naids rada naidu – es ilgo šo nesapratu, likās muļķīgi. Gribējās cīnīties par labāku dzīvi, labāku sabiedrību, labāku sevi. Es jau no bērnības “bojevikiem” un “cīņas” filmām dzirdēju citātus “attīri savu prātu”, “pieņem sevi”, “katrā no mums slēpjas liels spēks”, bet tikai tagad man pamazām rodas izpratne par šiem vārdiem. Var lasīt gudras grāmatas un klausīties gudras mācības, bet kamēr nav izpratnes vārdi paliek tikai vārdi. Kaut kur dziļi manī “bērns” saprata šos vārdus, jo es tos atceros vēl šodien un man tie nezināmu iemeslu dēļ likās skaisti un patiesi, kaut es arī tos neizpratu. Kamēr cilvēks nepieņem sevi, viņš nevar cienīt un pieņemt citus. Ne tikai sevī, bet arvien biežāk arī citos cilvēkos novēroju šo iekšējo konfliktu “cilvēkam uz āru laužas sirsnība un staro mīlestība un otrā konflikta pusē uzkrātie stereotipi un likumi kas ir un kas nav pareizi”. Cilvēki vēlas viens otram palīdzēt, bet baidās būt nesaprasti, atstumti, jo tā nav mācīts. Man ir milzīgs prieks novērot kā sabiedrība mainās un paliek atvērtāka, nebaidās būt savādāka un nesaprasta. Īpaši jaunākie sabiedrības pārstāvju bērni un tīņi. Tagad būt savādākam ir pat moderni un stilīgi. Skatoties Youtube pusaudžu video blogus un raidījumus man tie liekas daudz patiesāki un noderīgāki. Tradicionālajos mēdijos 80% ziņu ir par karu, biedē ar bēgļiem, stāsta par konfliktiem, citu nosodīšanu, savādāk domājošie ir teroristi utt. Tur nav ne kripatiņas pievienotās vērtības. Tie ir vienkārši vārdi un propaganda “pārkāpums = sods”. Esi “labais” un nosodi “sliktos”. Tev jābūt tādam kā citiem citādi tevi atstums. Princips ja neesi ar mums esi pret mums. Mēģina iebiedēt, ja būsi savādāks ar tevi notiks kas slikts. Piemēram, neiesi uz darbu nebūs nauda ;) daba kurā mēs dzīvojam un kura mūs baro un uztur šo planētu mums naudu neprasa, to prasa cilvēki kas cenšas kontrolēt iebiedētās masas. Tik apbrīnojami skaista “pasaciņa”, kurai es un daudzi cilvēki tic, jo no mazotnes jau ir iebiedēti. Man senāk bija dziļa neizpratne ka jaunā paaudze neprot cienīt naudu, kā vērtību. Es biju šokā, kas notiek ar šo sabiedrību. Es joprojām esmu šokā, bet pamazām redzot kā cilvēki ceļo bez naudas un citi ir priecīgi palīdzēt un atbalstīt šos “savādniekus” ceļotājus, es jūtu ka manī arī mostas šīs jūtas palīdzēs nedomājot par to kas man par to būs. Tas ir neskaidrojami, bet skaisti. Manī joprojām ir uzkrātie stereotipi un bailes, bet ir atradusies vieta arī cilvēcīgumam. Es joprojām eju uz dabu un turpinu "iekļauties" sistēmā. Bailes ir dziļi iesakņojušās manī ka Es vairs nespēju atlaist. Bet tas nemazina prieku novērot pārmaiņas sevī. Man no bērnības tika mācīts esi prātīgs, emocijas ir lieka greznības kas dzīvē nepalīdzēs. Es ik palaikam dzirdēju nosodījumu no citiem ka esmu pārāk neiejūtīgs, bet man tās emocijas bija dziļi, dziļi noslēptas manī un pēdējā laikā tās lielā eksplozijā laužas uz āru.

Sabiedrība pazīstama personība salīdzināja “ne inteliģentos” cilvēkus ar dzīvniekiem. Man no mana redzējuma gribējās teikt ka dzīvnieki par to apvainotos par šo, bet tas it tikai no mana apspiestā cilvēka skatījuma. Man tomēr liekas ka dzīvnieki ja spētu runāt par šo apgalvojumu pasmaidītu un teiktu: “jocīgs cilvēks, bet tik mīļa un skaista personība”. Dzīvniekos tāpat kā mazos bērnos ir neaprakstāma beznosacījumu mīlestība un pieņemšana. Es drīzāk teiktu cilvēcīgums = dzīvnieki & daba. Cilvēki gadsimtiem ilgi mēģina izjaukt dabas līdzsvaru bet tā izdzīvo un pieņem cilvēkus, ļauj tiem izpausties. Man šķiet ka daba drīz cilvēcei pateiks, jūs bijāt skaista pieredze, bet paliek garlaicīgi, jūsu laiks ir beidzies, mēs gribam dzīvot harmonijā un neredzam jūs kā daļu no šīs pasaules.   Cilvēkos ir šī harmonija tikai profesionāli apspiesta un vērojot izmaiņas sabiedrībā, es ticu ka mēs kā cilvēki spēsim integrēties un dzīvot harmonijā ar dabu. Ļausimies atmosties bērniem mūsos, kas apkārtējo pasauli uztver ar lielu prieku, mīlestību un apbrīnu. Priekā J


   Autors : Janis S.
   Mani raksti [ 1 ] ->

   Datums : 2019-09-26 11:11:56

Mums patīk              83



Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Marika
Paldies, ka padalījies ar savām domām. Arī es vēl tikai mācos dzīvot harmonijā ar dabu un just beznosacījuma mīlestību, jo bērnībā mācīja savādāk. Lai mums izdodas!

Datums : 19/10/04 12:40        Lasīt vairāk ->