Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Raksti / Kā Tev iet

Kā Tev iet?

Ir kāda vieta, kur dodos sarunās ar sevi, un tur vienmēr ir viņa ar savu mazo pinkaino suņuku zilajā lakatiņā ap kaklu, Rio viņu sauc, viņa vienmēr sēž uz viena un tā paša bluķīša, un šoreiz viņa ceļas un nāk man pretī. Paldies viņa saka... Jautāju par ko?

 Par to, ka vienmēr sauc tālumā, Hei, priecājos Tevi satikt.. Mēs apsēdāmies, lai aprunātos...Man nav cilvēku, kas teiktu, ka priecājas mani satikt, tāpēc es nāku šeit, cerībā satikt Tevi.

Un nākamajā dienā es satieku viņu, nometnē, ko vadīju četras dienas, un viņš  jautā, Linda, kā Tev iet? Apmulstu, ko lai atbild.. Un ierastā reakcija .. jā? Es klausos nomainās ar atbildes meklējumiem sevī, bet viņš saka.. Nē, nē, man neko no Tevis nevajag, Kā Tev klājas? Patiešām, kā Tev klājas un kā jūties?

 Tik laba sajūta, tikai no šī jautājuma vien, un nākamajā dienā saņemu šo jautājumu atkal, jau no vairākiem kanāliem, līdz trešajā dienā pati sāku vaicāt, kā Tev klājas cilvēciņ, sagaidot atbildi. Un atbildes ir pārsteidzoši īsas, jo saprotu, ka cilvēks nav pieradis vaicāt cits citam no patiesības.

Kā Tev klājas? Un es patiesi gaidu, kad atbildēsi, neizdomājot atbildi Tavā vietā un necerot, ka šo pašu jautājumu uzdosi pretī, domājot jau atbildi savējo... ieklausies un esi līdzās, kādam šīs trīs minūtes nozīmēs ļoti daudz...

Cik cilvēku, tik likteņu, cik likteņu, tik pieredžu, katram savējā, bet ja pa ceļam padotu viens otram roku, lai paietu kādu brīdi kopā, tik vieglāk būtu viņam, un Tev pašam.

Tik vienkārši, bez aforisma, bez svarīguma, bez pieņēmuma, kā otram ir, jo tikai tā kā Tev ir Tu zini, un dažreiz pat nezini līdz Tev pajautā.. Kā Tev iet?

Mīļi...

Linda



Pievienotās bildes

Mums patīk              308

Komentāri

 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Danute
Paldies Tev par rakstu,

Datums : 19/07/04 10:01        Lasīt vairāk ->

Inga
No sirds pateicos, Tev Linda un Matīss, un Visumam... Par visu vārdos neizsakāmo, par mūsu kopā savešanu, par visu sev tuvo dvēseļu sastapšanu, par sarunām, mieru un sirds siltumu.

Zinu, ka šo jautājumu uzdevi prombraucot. Uz sekundes simtdaļu apmulsu, Kāpēc jautā - vai esi ielūkojusies manā dvēselē? Attraucu, kaut ko, ko parasti atbild uz jautājumu: "How are you?"

Mēģināšu atbildēt pēc būtības...
Zinu, ka esmu ceļā un, ka ir neizmērojama vēlme izprast, sajust, apzināties. Mācos sadzīvot ar enerģijām sevī, kuras pagaidām vēl neprotu īsti vadīt un, kuras ikdienā noslāpēju ar darbaholismu, bet, kas ir domātas, kam vairāk. Ilgojos pēc sarunām - atklātām, patiesām, pieņemošām, sirds atvērtām, ar ne šīs zemes veidotajiem rāmjiem un izpratni.

Atceros Elvja bezgala skaisto čannelingu, kas teica, ka vajag "Atcerēties. Acterēties kas es esmu un kur eju. Atcerēties savu pirmssākumu... Mēs dodam citiem, jo zinam, ka mums kādreiz ir dots. Jūs to varat darīt šeit." Tas viss kaut ko ļoti vēra vaļā...

Nometnes laikā man jautāja: "Kāpēc uzdod jautājumus, kuru atbildes zini?" Atbildes pie manis nāk ļoti interesanti caur dažādām dzīves situācijām. Paldies Visumam par to! Man ir iekšēja sajūta, ka es to visu zinu, bet man vēl nav atklāta dziļāka izpratne, tamdēļ ir liela vēlme iet bezgala skaistā dziļumā, lai nebaidītos piedzīvot to, kas man jāpiedzīvo, lai augtu tālāk un skaidrāk saprastu, ko darīt ar to, kas man ir dots, lai nojauktu dzīves laikā izveidotās robežas un rāmjus, lai varētu būt brīva un, lai varētu ļauties atvērties savai patiesai būtībai, lai spētu būt līdzās citiem un dot to talāk...

Datums : 19/07/04 03:32        Lasīt vairāk ->

Sanita
Inga! Lasu Tavu pieredzi un redzu sevi! Arī es esmu Ceļā. Vēlos sajust un apzināties. Bet man vēl nav dziļākas izpratnes. Es sevi mierinu ar domu, ka ir jāizbauda šis Ceļš kā tāds, jāizbauda katrs savu meklējumu un izaugsmes solītis un panākums Jā, Mērķis ir skaists, bet vēl vērtīgāks ir Tavs Ceļš līdz tam
Datums : 19/07/05 04:04