Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Raksti / Cilvēku spējas

Cilvēku spējas

Cilvēku spējas.


Cilvēku dabiskās spējas ir neierobežotas, galvenais faktors, kurš attur cilvēku no spēju mantošanas ir tas, ka izmantojam ļoti mazu daļu no mūsu smadzenēm. Taču sapņos mūsu apziņa izmanto daudz, daudz lielāku daļu no smadzenēm. Tāpēc arī sapņos veidojas dzīves, kurās viss ir iespējams. Taču ir ļoti liela robeža no apzināta sapņa un no neapzināta sapņa. Mūsu prāts šajā dimensijā ir ļoti aprobežots un nespēj sadarboties ar apziņu lai ietekmētu apzināti sapņus.


Bet kas ir šī dimensija un tikt no šīs dimensijas tālāk? Piramīdas? Intelekts? Apziņa? Kosmoss? Laiks?


Šī dimensija sastāv no visa ko mēs spējam redzēt, dzirdēt, sataustīt, un saprast apzinoties no visa, kas ir mums iemācīts par šo dimensiju. Mēs izmantojam aptuveni 5% no mūsu prātiem, nav nozīmes precīzam skaitlim taču tas ir ļoti maz, līdz ar to mūsu fiziskā dzīve šajā dimensijā ir ļoti cietos rāmjos. Bet ir cilvēki ar spējam kuri māk redzēt ko vairāk dzirdēt ko vairāk? Kā tas ir iespējams?


Visu kosmosu satur kopā laiks, kas faktiski ir kustība. Ja mēs attālinātos no sevis ātrāk par gaismas ātrumu mēs faktiski atrastos tajā pašā vietā, bet redzētu mūsu pagātni, ja mēs attālinātos no mums 2 reizes ātrāk nekā gaisma, tad ja visa mūsu dzīve ietu atpakaļ gaitā tādā pašā ātrumā kā tagad uz priekšu tā iet.


Bet kas ir ja gaisma neatdalās no ķermeņa? Tad arī neviens šo ķermeni neredz?

Bet kur tad viņš ir ja neviens viņu neredz? To sauc par bez laika telpu, kura izveidojas no tukšuma. Faktiski kas notiek, uz šo objektu spīd gaisma virsū, viss ko mēs apkārt redzam ir tāpēc jo acīs spīd iekšā mums, tad šis objekts, kas neizdala, gaismu, ir telpā kur viss ir. Jo viņš neizdala gaismu. Viņš ir telpā kur viss visums ir vienā punktā.

Lai panāktu šādu telpu ir jārada gravitāciju, jo gaismai arī ir savs svars, un melnajam punktam kas neizdala gaismu ir tik stipra gravitācija, ka tas visu gaismu patur sevī.


Ja, zemeslodei nebūtu gravitācija gaisma uz šo zemeslodi nespīdētu. Bet kas veido gravitāciju? Gravitāciju veido kustība, rotācija, gluži kā zemes lode rotē ap savu asi veidojot enerģijas cirkulāciju, kas arī veido gravitāciju pievelkot ķermeņus pie sevis. Mēness ir 2x mazāks un uz viņa ir arī 2x mazāka gravitācija, jo mazāka massa veido mazāķu enerģiju, rotācijas ātrums var būt tas pats taču gravitācija būs mazāka jo enerģijas daudzums ir daudz mazāks.


Gluži kā lidojošie šķīvīši, apaļas formas diski, kuriem iekšā ir rotējoši elementi, iegriežot šos elementus, pa visu disku apļa veida formā, superkondaktīvie šķidrumi ar elektrību iegriezti pēc iespējas tuvāk gaismas ātrumam radīs jaunu gravitācijas elementu, kas savukārt uzņems visu gaismu, un ja visi punkti tagad ir vienā punktā tad tie elementāri var pārlekt no viena punkta uz otru punktu. Instances laikā. To arī var saukt par telpas locīšanu bet tam īsti nav tik liela nozīme uz doto brīdi.


Par cilvēku ķermeni.
Cilvēks sastāv no 2 elementiem svarīgākiem, 1 fiziskais ķermenis 2 astrālais ķermenis, kas ir enerģijas forma, kas ir ar aci neredzama. Šī enerģijas forma uzturas no enerģijas plūsmas, kas cirkulē caur 7 pamata enerģijas centriem cilvēkam ko populārāk sauc par čakrām. Gluži kā magnētam ir pozitīvs gals un negatīvs gals, un caur to plūst enerģija, kas arī veido magnētisko efektu uz metāliskiem objektiem. Tāpat arī cilvēkam ir pozitīvs gals virs galvas apm. 10 cm, un ir negatīvais gals apm. zem astes kaula kādus 10 cm. Un caur to cirkulē kosmiskās apziņas enerģija. Kura arī veido mūsu domas apziņu no citām dimensijām.

Meditācijas formas ir iegriezt šo enerģiju ātrāk un brīvākā plūsmā, lai kosmiskā apziņa spētu ceļot ārpus laika telpas. Ļoti bieži no meditācijām enerģijas sāk plūst ātrumos kad ķermenis paliek ļoti karsts, jo nav pieradis pie šādām plūsmām taču, apzināti vadoties meditācija mēs spējam uztvert zināšanas, kuras uz doto brīdi nav mums blakus taču atrodas citās telpās tālu prom, jo šī enerģijas plūsma mūsu astrālam ķermenim ļaus doties ārpus telpas un laika gluži kā kosmiskam šķīvītim.


Iegriežot šīs enerģijas, aktivizējot čakras, cilvēka ķermenis sāk saistīties ar astrālo ķermeni, vai dvēseli. Kas savukārt apvienos ķermeni ar visumu, jo astrālais ķermenis ir ļoti saistīts ar visumu. Šo enerģijas apvienošanos sauc par Kundalīni enerģijas atmodu,

kurā caur ķermeni sāk plūst ļoti liela kosmiskā enerģija sagatavojot cilvēka ķermeni apvienošanai ar visumu. Tas notiek lēnām, taču pamazām fiziskais ķermenis iegūst augstākas apziņas spējas, un lēnām izzūd cilvēka robežas ko var darīt un ko nevar darīt.

Lēnām fiziskais prāts izgaist, un tas apvienojas ar astrālo apziņas prātu vai zemapziņu, kura ir balstīta uz enerģijas plūsmām ko apgūst caur meditāciju. Jo vairāk tiek enerģijas astrālam ķermenim iegūtas, jo vairāk tas kļūst bezgalīgāks, un jo vairāk mūsu astrālais ķermenis ir saistīts fiziskajam ķermenim caur čakrām, jo vairāk fiziskā apziņa apzinās absolūto bezgalību, kas arī vedīs iekšā absolūtās zināšanas, ko arī sauc par apgaismību.


Šajā brīdī, cilvēka ķermenis sāk saistīties un iegūst daudz vairāk, intelekta, kas arī aktivizē smadzeņu darbību no 5% fiziskajā dzīve līdz pat varbūt 6%. Ja sapņos kur viss ir iespējams mēs izmantojam varbūt pat 100% apziņas tad 6% jau ir solis tuvāk, absolūtai neierobežotībai kur dzīvē viss ir iespējams.


Šajā attīstības procesā prāts kļūst par radītāju, nevis kalpotāju. Un viss ko kāds spēs iedomāties kļūs par fizisku formu šajā dzīvē. Kā mūzikas darbi, kuri ceļo cauri vēsturei, mākslas darbi, zināšanas, un arhitektūra.


Šamaņu spējas.



Bet kāpēc mēs no dzimšanas to nemākam?


Mēs piedzimstam šajā pasaulē no baktērijas, kurai nav nekāda apziņas ietekme pret pasauli, augam līdz dzīvniekiem, kuriem ir jau nosacīta līmeņa apziņas ietekme, līdz pat cilvēkiem, kuriem sākotnēji nav apziņa, ka viņi ir tiek kas ar saviem 5% domām spēj ietekmēt realitāti, ja šāds cilvēks saņem 100% apziņas spējas viņš var visu realitāti nodzīt lejā pa kalnu līdz lietām, kuras neviens nespēs iedomāties un saprast. Pasaules galiem, kariem, utt. Ja apziņa ir tīra, kārtīga un saprātīga, tas ir vienkārši laika process kad šis cilvēks apzināsies ko viņš spēj, un mirstot viņa ego, radīsies apziņa, ka viņa spējas ir bezgalīgas, un nav iemesls tās likt lietā, saviem mērķiem. Bet visu šo var likt lietā lai augstākiem mērķiem.


Šo dimensiju un mūs jau uzrauga, ja tavs intelekts pakāpsies tu būsi šīs dimensijas uzraudzītājs. Ja vel pakāpsies tu būsi šīs dimensijas veidotājs. Ja vel pakāpsies tu radīsi jaunas dimensijas un pasaules.


No egoisma kas paralizē līdz apziņa kas rada bezgalību.


Mums patīk              7402

0

Komentāri

 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!