Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Raksti / Viena svētā Igora stāsts

Viena svētā Igora stāsts

Svētā Igora stāsts, sākās dauduzs tūkstošus gadus atpakaļ, laikā kad nebija ne elektrība ne tehnaloģijas nedz cilvēkiem arī normālu māju ar logiem un normālām durvīm. Jocīgi tas bija bet Igoram tad tas šķita pašsaprotami tāpat kā visiem citiem iedzīvotājiem. Igors no bērnības vēroja gan savu māti gan arī citus cilvēkus apkārt un viņš bieži smējās kā citiem neveicās. Viņam par to nāca smiekli jo tas likās smieklīgi, kaimiņš apņemās pa galvu un kaklu saremontēt savu mājas sētu bet steigā un aizmāršībā un lielā gribēšanā tam vienmēr sanāca kāda ķibele, vai nokrita grābeklis tieši priekšā un uzkāpa uz grābekļa, vai govs kas ganījās dārzā izdomāja pilnā ātrumā izskriet cauri remonta vietai sagāžot visus instrumentus un darba virsmu... Igors teica kāpēc jūs tā cenšieties Jūs taču redziet ka cenšoties viss notiek daudz grūtāk. Variet ļaut tam būt jo arī žogs īpaši vajadzīgs nav, labāk būt kopīgi un ļaut lai ir, jo ja ir žogs tas jūs nodala no āra pasaules, teica svētais Igors bērnībā.

               Svētajam Igoram augot viņš jau šo parādību sāka pamanīt daudzos citos cilvēkos iedzīvotājos un arī tolaika karaļos, bet Igoram vissvairāk patika skatīties uz govīm un bifeļiem tie ir tik lempīgi un to skatiens ir tik uzjautrinoš, viņš bieži pavadīja tieši skatoties kā bifeļi ālējās pa pļavu. Igoram sēžot nāca daudz domas, viņš sēdēja uz maza celmiņa saulē, un sāka vērot to ka īstenība viss ir likumsakarīgi. Govs, Kaimiņš, sētas labošana un arī kaimiņa domas labot sētu un karalis kas biedēja ka zagļi mēdz zagt tāpēc ir jasargā viss. Igors smējās, ja nebūt vai karaļa, vai sētas, vai šīs govs tad iztrūktu ļoti svarīgs elements tieši viņa smieklīgajā vērojumā. Igors saprata ka ir kas vairāk zem tā visa un Igoram palika ļoti silti sirdī. Pāri pļavai pretīm Igoram nāca kas ļoti skaists un spožs, pie viņa pienāca šī būtne un deva roku nāc Igor es tev parādīšu vairāk... 

               Igors neteica ne vārda, bet viņš uzreiz saprata ka tā ir cita pasaule, tā ir tieši tā vieta kur visi ir sapratuši kas ir kas. Kāpēc ir tā, un kāpēc ne savādā, Igors smējās pie sevis, un teica  Es tak zināju ka ir tāds kā es arī citur! Viņš piecēlās un gāja līdzi šai būtnei. Būtne rādija ciešanas, rādija tos pašus stāstus ar kaimiņu kas ļoti gribot saremontēt sētu ierakās vēl un vēl lielākās problēmās, bet rādija to daudz savādākos skatleņķos. Igors smējās un teica jā es zinu! Būtnen smaidija un rādija Igoram kāda ir šī būtnes vieta kur dzīvo. Tur neviens neko nevēlās, neviens neko necenšās uzlabot un neviens neko necenšās pilnveidot, bet gan viss ir harmonijā un laimē. Igoru sagaidīja ar daudz apskāvieniem un sviecieniem. Svētais Igors priecājās un teica Jūs esiet tik forši. Pēc brītiņa Igors pamodās uz celma un smaidīja bet viņam pateicoties šai Būtnei bija duadz lielāka izpratne un sapratne par to kas ir kas. Viņš sēdēja un pārdomāja daudz lietas, un domāja ka varētu tomēr iet cilvēkiem paskaidrot ka nav nemaz tik traki ja tev nav žogs riņķī mājai ka tas palīdzēs tomēr cilvēkiem būt tuvāk tev. Ka tas tomēr palīdzēs draugiem, kaimiņiem, dzīvniekiem un arī paša govīm iet ārā pāēst un nākt atpakaļ mājās.

 

               Svētais Igors izdomāja pieiet pie kaimiņa un teikt tam Sveiks kaimiņ. Kaimiņš teica Sveiks Igor. Ko tu gribi? Igors teica neko... Kaimiņš – Tad kāpēc nāc? Igors teica es gribēju pateikt ka žogu nevajg būvēt jo tā tas tev tikai rada problēmas.  Kaimiņš izdomāja ka Igors ir zaglis un cenšās viņu apvārdod lai pēctam naktī nāktu viņu apzagt, Kaimiņš paņēma lāpstu un metās virsū Igoram. Igors pagāja malā un kaimiņš paklupa un iekrita peļķē kuru bija izveidojusi tā pati govs. Igors domāja labāk ies mājās.

 

               Igors nākošā dienā izdomāja saaicināt daudz draugus kas ir tuvāki par kaimiņu un sākt tiem stāstīt kā viņam šķiet ir pareizāk. Sanāca draugi un radinieki. Igors teica viņiem, ja mēs atslāibnāsimies un nebūvēsim žogu riņķī mēs būsim laimīgāki, būs māzāk jādara un būs daudz vairāk iespējas. Igors pamanīja ka šo pasakot neviens neko nesaprata, un visi klusēja. Kāds draugs zālē prasija blakus sēdošam, kā tas ir ja mēs neko nedarīsim mēs taču žogu neuzbūvēsim. Mums tak nebūs žogs tad! Otrs atbildēja - Jā. Igors tikmēr domāja, kā lai to pasaka. Viņš teica ja mēs nebūvēsim žogu mums būs laimīgāka dzīve, ja mēs būvēsim žogu mums sekos problēmas un nelaimes un mazāk draugu un grūtības dzīvē. Zālē parādījās smiekli un prasīja – Bet ja mēs nebūvēsim žogu, kā tad mēs viņu uzbūvēsim? Igors apjuka, un teica labi! Ja mēs būvēsim mūrus sev riņķī mēs būsim nelaimīgi. Zālē piecēlās sieviete un prasija ko nozīmē būt nelaimīgiem? Igors izvērta lielas acis un teica tas ir tā ka tu dari kaut ko un tev sāk sāpēt. Tas ir tā ka tu dari lietas bet tev viņas nesanāk. Sieviete apsēdās, un teica blakus sēdošam, bet tā taču ir dzīve. Blakus sēdošais dzirdot vārdu dzīve sabijās un teica Dzīve? Sieviete bija kā apgarota skolotāja, viņa teica jā dzīve. Blakus sēdošais no šī sarežģītā vārda apdula un teica ka laikam dosies mājās pagulēt. Svētais Igors piebilda uzreiz. – Ja mēs nebūvēsim žogu mums būs vairāk laika sev, saviem darbiem, saviem talantiem, saviem lopiem un savai ģimenei.

 

               Piecēlās velviens vīrietis un teica jā! Un tad mēs varēsim būvēt žogu beidzot! Igors pastījās debesīs un prasīja būtnei kas Igoru apciemoja, kā lai to paskaidro. Būtne teica necenties viss pats noskaidrosies. Galvenais ir saprast kas ir Es kas būvē žogu tad arī būs skaidrs kas ir tieksme un vēlme, jo cilvēki aprobežojās domā ka viņi ir tieksme un vēlme, cilvēki nezin ka viņi ir tas kas pieredz tieksmi un vēlmi nevis otrādi! 
               Igors izdomāja labu stāstu, viņš sāka stāstit ka cilvēki šajā grupā Jūs to varēsiet saprast ja sāksiet vērot notikumus. Ja vērosiet kā citiem veicās un tiem kuriem neveicas ka ir likum sakarības. Cilvēki klusēja jo vienkārši nespēja saprast ko nozīmē vērot, gudrā dzīves skolotāja teica tas ir redzēt, Es redzu tas ir tāpat kā skatīties uz govi, tu redzi govi! Zālē cilvēki jau sāka skatīties uz gudro Dzīves skolotāju un saprata ka tas jau ir augsts līmenis viņa varētu būt noteikti kāds ļoti gudrs cilvēks ko visi varētu slavēt. Igors teica ja mēs skatīsimies uz lietām mēs tās sapratīsim, un mēs sapratīsim kas ir Es. Un tad kad mēs sapratīsim kas ir Es, mēs varēsim redzēt ka visas lietas ir novērotas un tad mēs varēsim sākt saprast ka vērojot notikumus mēs varēsim redzēt sakritības.

 

               Zālē sieviete piecēlās un teica – Bet es jau zinu kas tu esi! Tu esi Igors. Tātad ja mēs darīsim kā tu teiksi mēs tevi sapratīsim. Bet es jau tevi redzu... Igors nosirmoja un viņam nokrita pāris mati no pieres viņš palika nedaudz dusmīgs un teica, Nē nevis Es – Igors, bet es – kas esi tu kas redz šo dzīvi. Sieviete teica bet es jau tevi redzu! Tikmēr dzīves gudrā sieviete apjuka no Igora gudrības, viņa izdomāja ka Igors nekavējoties ir jāaprec jo viņš ir ļoti gudrs. Viņa metās ceļos igoram un teica preci mani. Igors teica ahh.... Cilvēki Jūs nesaprotiet. Vīrietis zālē redzēja ka Gudrā dzīves sieviete metās igoram ceļos viņš izdomāja ka arī varētu stāstīt to pašu un viņam būs daudz sievas. Vīrietis vārdā Staņislavs piecēlās un teica Es visu sapratu!! Paldies Igor. Igors izbrīnījās par Staņislavu un paspieda viņam roku un teica Staņislav es priecājos. Staņislavs uzsita Igoram plecu un teica Es tagad zinu kāpēc tu tā dari! Un Staņislavs nekavējoties aizskrēja uz ciema otro pusi pārģērbies vienās drānās un gāja pie ciema sievām un teica, Ja jūs darīsiet kā Es teikšu Jūs būsiet laimīgas. Tā ir dzīve! Dzīve ir Es! Es esmu Dzīve. Un ciema sievas vai ģīpbdamas no šīs gudrības metās ceļos un teica tu esi Godāts. Staņislavs saprata ka šī lieta ir ejoša un ar sajūsmu priecājās cik tas ir viegli, vajg tikai teikt Es un dzīve, un viss notiek.

 

               Tikmēr Igors turpināja stāstīt saviem draugiem ka ja Jūs sapratīsiet kas ir Es, un sapratīsiet likumsakarības jūs sāksiet dzīvot laimīgā pasaulē, ja Jūs nesapratīsiet kas ir Es jūs dzīvotsiet ciešanu pasaulē.

 

               Staņislavs tikmēr šo teikumu ļoti labi saprata un ciema sievmām teica dariet kā es saku un Jūs dzīvosiet laimīgā pasaulē kur visi ir priecīgi, un ciema sievas vai ģība no pārgudrīabs. Tās sāka darīt visu ko Staņislavs lika. Savukārt Staņislavs domāja ka šis Igors tomēr ir baigi labs! Un viņam daudz ir iemācījis, Staņislavs izdomāja ka ja ciema sievas katra samestos pa 1 dalderim viņš būs baigi bagāts.  Staņislavs teica ka ja Jūs godīgi maksāsiet nelielu daļu savai laimei Jūs visas tapsiet vēl laimīgākas, un visas ciema sievas skrēja pie saviem vīriem prasīt 1 dalderu vīra un sievas laimei. Ciemu sievu vīri gan bija apmūlsuši no šīs jocīgās domas, bet daži no vīriem arī pievērsās Staņislavam.

 

               Staņislavs redzēja ka viņu draugu pūlks auga ģeomētriski, Staņislavs nedaudz satraucās.

 

Tikmēr ciema otrā pusē Igors bija jau beidzis savas sarunas ar draugiem visi bija devušies mājās un Igors jutās kā izsmelts un pie sevīm nesaprastdams kāpēc tā... un būtne viņam teica neuztraucies lai ir kā ir nebūvē arī tu žogu sev riņķī un Igors sāka smaidīt un juta gaismu sevī. Visi Igora draugi sāka runāt par Igora bezgalīgo neizprotamo gudrību, un Gudrā dzīves sieviete draugiem sāka teikt ka Igors ir tas īstais kas ir jāklausās jo viņš teica tā. Tieši tajā brīdī Igors domāja, Es ceru ka cilvēki sapratīs kas tas Es tāds ir. Un sāks saprsat sevi pašu vēl vairāk. Un tieši šo domu domājot Gudrā Dzīves sieviete teica – NU ja! VIŅŠ ir tas īstais un sāka to stāstīt visiem ciema ļautiņiem ka mūsu ciemā ir uzradies jauns Dzīves skolotājs!! Ar sajūsmu visi ciema ļautiņi priecājās, kamēr Igors gulēja. Nākošā dienā visi ciema ļautiņi pamanīja Staņislavu staigājot apkārt ar diviem draugiem un Staņislavs teica ciema ļautiņiem – Ja darīsiet kā Es teikšu Jūs būsiet laimīgi, prasīt 1 dalderi savai laimei nav daudz. Ciema ļautiņi atceroties Gudrās Dzīves sievietes teikto par to Es uzreiz saprata ka tas ir Svētais Igors un metās tam ceļos. Savukārt Staņislavs tikmēr saviem diviem draugiem teica Redz! Tu tikai saki Es zinu kā ir labāk un viss notiek. Draugi nobāla no Staņislava gudrības un vai ģīpbdami paši metās ceļos Staņislavam. Taču vienu brīdi par nelaimi vai laimi Staņislava ceļos krita arī paša karaļa sieva. Tieši tajā brīdi pats Ciema karalis to pamanīja un piegāja pie Staņislava un prasīja ko tas nozīmē. Staņislavam lielas acis, bet nebaidoties viņš teica – 1 dalderis tavai laime, un dari kā Es saku. Ciema karalis apstūlba un teica, ko tu murgo? Staņislavs visu ciemu sievu priekšā protams nepiekāpās, un teica Ja darīsi kā Es teikšu tu būsi Laimīgs! Ja nē tu dzīvosi sliktā pasaulē. Karalis pasauca savus sargus un teica ka šis blēdis ir jāsoda. Staņislavs nu gan bija sabījies. Staņislava draugi uzreiz aizlaidās lapās. Staņislavs palika viens pats un visa somiņa dalderi nokrita uz zemes, un blakus Staņislavam nokrita ceļos viena no ciema Sievām, un teica karali Lūdzu dariet kā viņš saka jo viņš zina kā ir labāk. Karalis teica kādas muļķības un viss ciems sadumpojās, jo karalim nezinot visas ciema sievas tagad krīt ceļos Staņislavam, viņi paņēma staņislavu sasēja un vilka aiz koka dēļa cauri pilsētāi un teica ka šādi blēži ir jāsadedzina un lai nemāna cilvēkus. Visas ciema sievas raudāja jo Staņislavs solija laimi, bet viņš tiek sodīts. Un nogalināts. Staņislavu diemžēl par blēdīšanos nogalināja, bet par to jau paspēja runāt viss ciems. Un arī Dzīves gudrā sieviete dzirdot stāstu no kaimiņienes par to ka tas Es kas zin kā ir labāk ir nogalināts. Ciema gudrā sieviete samūlsa un apjuka, un nevarēja saprast bet kā viņš taču bija tik gudrs, karalis vienkārši nesaprata. Kaimiņiene teica ka viņs izrādās bija blēdis. Ciema gudrā sieviete nepiekrita tam, bet turpināja ar asarām acīs teikt – Bet es viņu gribēju bildināt! Kaimiņiene klusēja un teica viņš vairāk nav.

 

               Tikmēr Igors ganot lopus spēra pa akmeni un nesaprata ko viņš pateica nepareizi. Viņš izdomāja iet pie ciema gudrās dzīves sievietes, un varbūt viņi kopā saliekot gudrības varēs izskaidrot to labāk. Viņš aizgāja pie Ciema gudrās sievietes klauvēja pie durvīm, ārā spīdēja saule, un māja  pašā iekšā ir ļoti tumši, Dzīves gudrā sieviete pienāca pie durvīm, un Igors teica – Esmu atgriezies lai ar tevi parunātu. Dzīves gudrā sieviete ieraugot spožo gaismu no ārienes un ieraugot Igoru noģība. Igors viņai paņēma roku, un teica kas notika? Viņa, tu esi dzīvs? Igors teica – Es vienmēr esmu bijis dzīvs. Dzīves gudrā sieviete sāka raudāt un teica es zināju ka tu atgriezīsies pie manis. Igors nesaprata par ko ir runa. Un teica jāa...... Dzīves gudrā sieviete saprata ka Igors ir nomiris un atgriezies pie viņas. Viņa teica tu esi Eņģelis, Eņģeļi nāk pie manis! Igors tajā brīdi domāja ka šis ciems nu gan ir ļoti jocīgs un domāja varbūt doties prom lai Dzīves gudrā sieviete izguļās. Igors piecēlās un tāpat arī izejot pa spožam durvīm aizgāja prom un domāja ka kaut kas tiešām nav tā kā vajg, vienu brīdi Igors domāja varbūt doties uz laukiem un aizmirst šo jocīgo ciemu, viņš pat izmeta frāzi ka cilvēki ir saspiedušies. Tikmēr ciema gudrā dzīves sieviete sāka visiem teikt ka Igors atnāca un lūdza viņai roku. Ka Igors atgriezās no nāves lai viņu precētu! Cik spēcīga ir viņu mīlestība. Visas ciema sievas sāka lūgt Igoru mirušo lai viņš arī nāk lūgt viņām roku, Viņas teica Eņģeli nāc pie manis un dod man mīlestību. Augstais Es skolotāj, mēs tev devām vienu dalderu laimei, mēs lūdzam milestību no tevis, taču ciema sievām nekas nenāca. Viņas sāka pievērsties Dzīves gudrai sievietei un lūdza palīdzību kā viņa to panāca. Dzīves gudrā sieviete teica ka tas notika pēkšņi viņš no gaismas iznāca un lūdza viņai roku, un visas ciema sievas bija kā glaimotas no šī skaistā stāsta. Viss ciems jau runāja par augsto Es skolotāju kurš zināja kā ir labāk un ir miris. Viss ciems jau runāja par Dzīves gudro sievieti kas šo pieredzēja, un viss ciems glaimoja Dzīves gudro sievietes mīlestības pieredzi ar Staņislavu. Staņislavs ciemā bija daudz populārāks, bet Igoru zināja tikai daži. Bet Dzīves gudro sievieti jau zināja viss ciems tāpat kā staņislavu. Igors vienu dienu izdomāja izmest likumu pa ciemu un pavērot vai tiešām visā šajā ciemā ir tik jocīgi cilvēki, kā viņam liekas. Viņš gāja pa ciemu klusām baltās drēbes – Izejošajās, vēroja kā cilvēki lej ūdeni, cilvēkiem tek asaras, viņš izdomāja pietiet pie raudošās sievietes un prasīt par ko pārdzīvo. Sieviete teica, Staņislavs solija laimi bet nu viņš ir nogalināts, Igors teica – Jā cilvēki dara daudz sliktas lietas, tie nogalina viens otru laimi. Igors gāja un ieraudzīja sev pretīm Dzīves gudro sievieti ar lielu draugu pūlku kuram stāsta cik ļoti Svētais Es skoltoājs ir viņu aplaimojis. Igors pienāca klāt Dzīves gudrai sievietei un teica čau. Dzīves gudrā sieviete teica REKUR! REKUR Viņš ir atkal atgriezies. Viss pūlks vērsās pret Igoru kā slavenību, kā glābēju kā mīlestības iemiesojuma Eņģeli, Igors apstūlba un ne vienu vārdu nespēja teikt. Visas ciema sievas krita ceļos un prasīja roku, Igors joprojām neko nesaprata un bija apstūlbis, ciema sievas vēroja viņa baltās drēbes un teica Tiešām Eņģelis pats Eņģelis! Igors domāja – Tiešām šis ciems ir ļoti jocīgs. Pats Svētais ir augšām cēlies! Lai lūgtu mūsu roku! Dzīves gudrā sieviete teica Nē viņš jau mani precēja! Igors – Es esmu neprecēts, Sievas sāka sparoties un sāka viena otru bakstīt, Es nē Es, nē Es! Mans mans... Karalis tieši gāja garām Igoram un vēroja notikumu, un pamaīja ka tā lieta tomēr ir baigi spēcīgā lai gan Staņislavs ir nogalināts visas ciema sievas tomēr par viņu runā, iespējams ir nepieciešams šo pašu tehniku izmantot karalis sēdēja ceļa malā un vēroja kas notiek.  Igors teica – Es gribēju tikai Jums pastāstīt ka Jūs variet dzīvot tā lai esiet laimīgi. Visas ciema sievas kliedza Jā mēs zinām tu teiksi kā ir labāk. Svētais Igors apjuka, un teica jūs nēsiet sapratušas, Ciema sievas jā mēs zinām Iemāci mums un meta katra pa dalderam citas jau pa 10 dalderiem un teica māci mūs. Ciema karalis redzot kā nauda krīt vairāk nekā viņam pašam pilnīgi acis izbolīja un teica eee.. šādi nu viņš varēs arī blakus ciemus mantot. Karalis teica lai viņa gudrie rakstieki pieraksta visu ko šis Svētais Igors saka. Igors teica ciema sievām. Es esmu ceļš! Jums ir jāatrod tas, un jāmācās no tā. Jūs esiet kalpi sev, bet ja atradīsiet kas ir Es, kas ir Es kas vēro, Jūs apzināsieties svētību un laimi sirdī. Apzinoties Es jūs dzīvosiet laimīgā pasaulē, neapzinoties Es jūs dzīvosiet ciešanās. Karaļa rakstniekiem viss ir skaidrs, jādara kā viņš saka. To arī pierakstīja. Karalim acis mirdzēja jo ciema sievu un vīru bars tur pat auga un auga, visi godāja svēto Staņislavu, cits Igoru, bet cits vienkārši skatījas ka jāmet dalderi un tos meta Igoram pie kājām. Igors teica – Savai laimei jūs taču darīsiet visu. Ciema sievas jā vēlvienu dalderi meta, un meta un meta, Karalis jau sāka skaitīt dalderus un teica ka par to var veselu pili uzbūvēt. Igors prasīja kāpēc jūs metiet dalderus? Ciema sievas teica jā! Ņem manas drēbes, ņem manas aitas, ņem manus katlus un panas. Igors teica man tās nav vajadzīgas, es nācu tikai Jums parādīt ceļu uz laimi. Ciema sievas ģība un krita ceļos viss ciemas nokrita ceļos. Igors apstūlba un teica nu man laikam jāiet prom. Igors pagriezās un aizgāja, taču karalis uzreiz pieskrēja klāt un savāca visus dalderus. Un teica ka tie tiks ziedotu jūsu laimei. Karalis saviem padotiem teica klausieties šādi mēs visu kontinentu iekarosim. Tie savāca Igoru un teica lai viņš tinās prom no šīs zemes ja ne nogalinās viņu. Igors pakasīja pauri un teica ziniet, es šo variantu jau biju apsvēris, jums šis ciems ir ļoti jocīgs, Igors savāca mantas un devās prom uz Eiropu. Tikmēr karalis jau gatavoja runu. Ka šis svētais Igors ir viņa kā viņu tur sauca Eņģelis kās nāca ievest kārtību un pasargāt mūsu pilsētu, vai tiešām neliela daļa laimei ir daudz prasīts. Viss ciems meta dalderus. Un karalis skatīja jau iespējas citos kontintentos, karaļa padotie rakstīja grāmatu kas saucās Es esmu ceļš Svētais Staņislavs. Kurš tika nogalināts un atgriezās lai nodotu pēdējo mācību zemei. Viss bija ļoti vienkārši grāmata bija plāna, un tajā bija faktiski rakstīts vai Es zinu kā ir labāk, 1 dalderis jūsu laimei nav daudz prasīts. Protams ciema cilvēki visi laimīgi nepalika tieši otrādi tie kļuva nabadzīgāki, bet karalim bija jauna kariete. Ar laiku karalis pielaboja tekstus un teica Laime ir svētība tam kurš regulāri meta nelielu daļu savai laimei. Un tā tas turpinājās un turpinājās. Pēc vairākiem gadiem Svētais Igors dzīvoja kādā jaukā pilsētiņa un izveidja sev ģimeni un vispār nerunāja par šīm tēmām. Kamēr kadu dienu pilsētā iejāja bruņoti zirgi ar šķēpiem kas teica. Svētais Staņislavs atgriezās no nāves lai dotu mācību cilvēkiem. Vai tiešām 1 dalderis jūsu laimei ir daudz prasīts? Ciema vīri sāka smieties un teica kas tā pa komēdīju. Taču šo vīru ātri nogalināja Svētā Staņislava vārdā teikdami ja nedarīsiet kā Staņislavs teica tad būs visiem Ciešanas. Un ciemas ātri saprata ka tas ir kā viegls teiciens – Mēs atnācām jūsu pilsētu iekarot ar armīju tas pats tikai citos vārdos un negribot ciešanas un asinis tie godīgi pa dalderim meta. Taču karalis jau priecājās par savu impērijas augšanu un augšanu. Igoram to visu redzot acis nobāla un teica ārprāc! Tās ir tīrākās šausmas. Labāk tad viņi būtu būvējuši savu žogu un es neko nebūtu teicis. Svētais Igors nometa arī 1 dalderi savai laimei, un mestdams to viņam būtnes teica, neuztraucies. No tā mēs tikai mācamies saprast sevi vēl vairāk. Igors pasmējās un viņam parādījās liela humora izjūta, Cilvēki... Tas ir kaut kas ļoti unikāls.



Pievienotās bildes

Mums patīk              667

Komentāri

 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Sanita
man patika, ar humoru izstāstīta daļa pagātnes kas ietekmē tagadni

Datums : 16/05/31 06:23        Lasīt vairāk ->

Nauris Pauls
Labs stāstiņš

Datums : 16/05/31 06:13        Lasīt vairāk ->

Closed account
Labais stāsts

Nu ja, bet to ES jau arī nemaz tik viegli nav saprast un apzināties vispārbā

Datums : 16/05/31 05:10        Lasīt vairāk ->

Matt
šo vienu reizi Enrico iespaidā uzrakstīju ... bieži atsaucos atmiņā palasīt viņu.. :D
Datums : 16/05/31 05:13