Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Raksti / Viedā Vitahavī atvadu lūgšana

Viedā Vitahavī atvadu lūgšana

Tu, Pieķeršanās manas, ņem prom savas pievilcības spēku un laid mani vaļā.

Tu, Naids mans, atstājies no sevis izvēlētā mērķa. Gana daudz Tu jau esi spēlējies ar mani.

Tu, Skumjas manas, dēļ Tevis es uzsāku šo Pašizziņas un Atklāsmes ceļu, nu saku ardievas Tev.

Tu, Bauda mana, sveicinu arī Tevi. Tu mani atbalstīji visus šos gadus un liki aizmirst pat pašam sevi.

Tu, Miesa, draugs mans, laid mani prom pa Atklāsmes ceļu iet uz savām mūža mājām. Dabas ritumā ikviens agrāk vai vēlāk atstāj savu miesu. Tevi es pametu tagad. Gudri vadot mani uz Atklāsmi, Tu pati panāci šo brīdi. Cik gan tas ir dāsni - ļaujot sasniegt Pašizziņu, Tu, Miesa, tagad iznīcini pati sevi. Tev tagad laiks iet atpakaļ turp, no kurienes nāci - uz savu pirmsākumu tapt atpakaļ par Kosmosa pirmelementiem.

Tu, Tieksme, mana māte, ļauj man iet. Tagad Tu paliec viena, jo sevī nu esmu  sasniedzis visaugstāko Mieru.

Tu, Iegriba mana, lai uzveiktu Tevi, es paņēmu draugos Tavu lielāko naidnieku – Rāmu Garu. Piedod man, es aizeju turp Brīvībā. Dod svētību man.

Tu, Tikums mans, sveicinu Tevi. Tu glābi mani no elles un uzcēli debesīs.

Tu, Grēks mans, sveicinu tās sāpes un izciestās mokas, kas radās no Tevis, kas radās dēļ Tevis.

Tu, Tumsonība mana, sveicinu arī Tavu varu, kas tik ilgi pakļāva mani un centienus manus un, kuru jau tik sen sev apkārt vairs neredzu it nemaz.

Tu, Ala, manu meditāciju draugs, sveicinu Tevi. Tu devi man patvērumu, kad cietu pasaulīgās dzīves sāpēs.

Tu, Ceļa spieķi, sargājot mani no čūskām un ceļa bedrēm, arī Tu biji mans draugs, sveicinu Tevi.

Tu, Darbs un veikums mans, sveicinu Tavas spējas attīrīt mani. Sveicot Tevi, es sveicu ikvienu no darbiem, kas darīts tiek Pasaulē šajā.

Tu, Dzīvības spēks, sveicinu Tevi. Visu manu mūžu Tu biji kopā ar mani. Visu, ko šajā saulē es sadarīju, radās tik no Tevis, tik caur Tevi, tikai ar Tavas enerģijas dzīvinošo spēku. Tomēr, kas šajā saulē reiz saticies, tam arī reiz ir jāšķiras. Lūdzu Tevi, ej atpakaļ pie sava pirmavota, jo tagad es dodos tapt Bezgalībā.

Tu, Jūtas manas, ej atpakaļ no kurienes nāci, topi atpakaļ par Kosmosa pirmelementu. Tagad es aizeju sevī caur sevi, aizeju turp, kurp ceļu man rāda dievišķā skaņa OM. Kā svece bez vaska es esmu nu brīvs no jebkādām darbībām, no jebkādām domām, no jebkādām sajūtām. Mana sirds pasaulē nu ir kā skaņas OM rezonanse. Visi maldi beidzot ir gaisuši. OM......

 

Pabeidzot lūgšanu, Vitahavī nonāca neduālā apziņas stāvoklī, kurā nav ne Es, ne Nees, kur Viss ir Viens. Viņš tapa brīvs no uztveres kļūdām, kas ārējo pasauli saredz kā reālu pasauli. Pilnībā atbrīvojot savu apziņu no jebkādām uztveres koncepcijām, viedais vīrs Vitahavī pameta visas šīs pasaules. Viņa apziņa kā podnieka ripa apstājās pilnībā.

Svētā skaņa OM saplēsa gabalos tīklus, ko bija pinuši viņa maņu orgāni un visu to, ko šīs maņas uztvēra kā ārējās pasaules objektus. Izdzenājot tos kā vējš, kas pār lauku izdzenā smakas, viņš aiztraucās cauri neziņas Tumsai. Uz mirkli viņš uztvēra savu iekšējo gaismu, bet arī no tās viņš tūlīt pat atteicās. Viņš izlidoja cauri Gaismai un cauri Tumsai. Aiz viņa palika vien domformas ēna, un arī no tās viņš atbrīvojās vienā acumirklī.

Tā viedais Vitahavī nonāca bezgalīgā Nemodificētā Apziņā. Tā ir kā jaundzimuša bērna apziņa. Viņš bija attiecies no jebkādiem apziņas objektivitātes centieniem, apziņas vismazāko vēsmiņu ieskaitot. Viņš šķērsoja arī šo apziņas stāvokli un sasniedza Transcendenci.

Tā ir vārdos neizsakāma un neaprakstāma esība svētlaimē. Tā vienlaikus gan Ir, gan Nav, gan Kaut kas, gan Nekas, gan Gaisma, gan Tumsa. Tā ir pilna ar Bezapziņu, ar apziņu bez formas un bez satura. Šo stāvokli var apzīmēt tikai ar noliegumiem – ne šis, un ne tas, ne jebkas. Viņš kļuva par to, kas atrodas ārpus jebkuriem vārdiskiem jēdzieniem un aprakstiem.

Tas, Nekas, Kosmiskā apziņa, Bezlaiks, Ātmans, Augstākais Es, Nees, Visa Centrs vai Vidus - tā to apraksta dažādu tradīciju mistiķi. Visos Svēto rakstos šo stāvokli sauc par Absolūto Patiesību. Viedais vīrs Vitahavī nonāca Tur, saplūda ar To un tapa par To. Viņš tapa VISS.

__________

Šāds ir stāsts par viedo vīru Vitahavī. Pārdomā to. Šeit rakstītais radies nepastarpinātas atklāsmes, tiešas pieredzes un dziļu pārdomu rezultātā. Iedziļinies tajā, meditē to, atrodi Patieso. Atbrīvošanos var sasniegt tikai ar Gudrību un Pašizziņu. Tikai kopā ar Gudrību var pārvarēt Ciešanas, uzveikt Neziņu un sasniegt Pilnību.

Tas, kas šeit saukts par Vitahavī, ir tikai mūsu prātos radīta iedoma, tāpat kā Es un Tu. Visas jūtas un visa šī pasaule ir nekas cits kā vien Saprāts. Jo kas gan cits tas vispār var būt...


Mums patīk              4077

0

Komentāri

 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!