Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Raksti / Pirmsākums tukšums - Augstākais es

Pirmsākums tukšums - Augstākais es

Daudz runāta tēma, vēlējos uztaisīt video lai vieglāk būtu izteikties, bet laikam tomēr arī jauzraksta.
Tēma kas man saucās Pirmsākums, tukšums, man ir tēma no kuras izvairos runāt, ja nu vienīgi kādām ir īpaša vēlme par to runāt vaicāt interesēties. Tā ir tēma par ko daudz senās grāmatas, indijā, budismā, utt. ir runājušas - Tavs pirmavots, tavs tukšums, un apziņas stāvoklis, tava patiesā būtība, tava rašanās.

Un cilvēku prātos mīt tā doma - Tas ir kaut kas pats augstākais, pēc kā jātiecās, ko jāsasniedz un uz kurieni ir jāmūk. Mūkot, tiecoties, mēs lēnām ejam prom no turienes, mūkot, skrienot pakaļ, cenšoties kaut ko iegūt, mēs attālināmies no savas patiesās būtības, no sava augstākā. Apzināsanās notiek tad kad jebkāda vēlme, tieksme ir pārtraukta. Jebkāda vēlme pēc neizdzīvotām pieredzēm ir izzudusi. Pārsvarā to sasniedz meditācijās, vai arī dvēseles kuras ir idzīvojušas šo kardinājumu pilno pasauli un ir sasniegušas brīdi - Nu es jūtu, nu es vēlos, nu es iešu mājās. Es nemūku nenokā, es netiecos pēc kaut kā, es esmu, es jūtu, nu ir mans laiks, un asaru pilnā svētumā atvadās no saviem skolniekiem un vienā mirklī, lēnām sajūt savu patieso, mīlošo būtību, savu augstāko Es, kas vienā maigā pieskārienā, noskalo tūkstošiem dzīves, tūkstošiem asaras, un izšķīdina visas bailes, visas skumjas, visas bēdas, un atstāj tikai svētlaimi, mieru un pieņemošu mīlestību pret visu dzīvo un visu kas ir. Apzinoties ka tas viss Esmu Es. Šī gaisma izšķīdina ne vien tavu enerģētisko lauku bet arī tavu fizisko ķermeni. Cilvēki kas devušies prom šajā gaismā, vai nu izzuduši, vai palikuši silti uz ilgu laiku, un ar smaidu un mirdzumu acīs, atstājot apliecinājumu tiem cilvēkiem - ka šī vieta ir bezgalīgi skaista, šī vieta ir tavas mājas.

Augstākais es - Pirmavots, - Apzināšanās, ir pildīga ar spožu spožu gaismu, tajā ir viss.. Un tajā pašā mirklī tur nav nekā. Tā ir pildīta ar spēcīgu mīlestību, pieņemšanu, tajā nav sajūtas ne laika, ne telpas, tajā esi tu pats savā pilnībā, tas nav visuma stūris, tā nav essības pasaule, tas ir tavs pirmamovots no kurienes tu sācies.

Viss kam tu pieskaries, viss ko tu redzi, viss ko tu sajūti esi tu pats. Kā tu pats izpaudies šajā visumā, kā tu pats veido sapni kuru esi aizmirsis bet pieredzi no jauna. Spēle pašam ar sevi, būdam mazam, šajā lielajā sevī. Šī tēma par apzināšanos ir bez nozīmīga, jo kolīdz kāds apskaidrojās, tam nāv vairs tiekmses nevienam to stāstīt, jo kāpēc tev pašam sev ir jāpierāda, sava ticība. Kāpēc tev pašam sev ir jāpierāda tam ko tu jau zini. Nemitīgā prāta spēle ir apstājusies, jo tu esi beidzot iepazinis vai nedaudz sajutis sevi. Skatoties uz katru cilvēku, tu redzi kā patiesā būtība- apziņa izpaušās spēlējoties pati ar sevi, spēlējoties tu pats ar sevi, pieredzot sevi jaunās emocījās, jaunās sajūtās, jaunās pieredzēs. Cilvēku kas nonāk tuvāk šai apziņai, sāk to brīvi modulēt, ar to spēlēties, mainīt to kāpaši vēlas, cilvēki kas vēl tiecās pēc apskaidrības, cenšās citiem pierādīt savu taisnību, savu redzējumu, nejūtot vai neizsprotot ka tie citi esi tu pats. Kāpēc tev pašam sev pierādīt sevi?

Kad prasīju Enrico, kāpēc cilvēki tiecās pēc šīs apskaidrības, teju varētu izlasīt visas grāmatas, apceļot daudzas dzīves cenšoties saprast to vienu patiesību... Tie varētu apceļot kalnus, pasaules, planētas, lai saprastu to atbildi...

Enrico saka - Mīļo cilvēk! Āprāc cik interesanti, mums nevajg atgriezsties mūsu pirmsākumā, jo mēs jau no turienes nākam lai šeit pieredzēto šo visu skaisto kas te ir apkārt! Ieodmājies tu vari mīlēt, vari glāstīt, vari rūpēties, vari ceļot, vari smaidīt un priecāties, tik daudz dažādos veidos! Tas tik veido vēl un vēlvairāk pilnību tevī pašā... Un tai dienā, kad sajutīsi savu patieso būtību, tu to jutīsi savā sirdī, dziļi dziļi, asarās, un tajā redzējumā, ka tas Dievs, tā visu pieņemošā gaisma ir viss apkārt, katrā šūnā, katrā smaidā, katrā skumjā un bēdā un priekā... Tā visu pieņmošā gaisma ir arī tevī, tad to jūtot tu zināsi kur ir tavas mājas, kurp tu tiecies, un kurp tev jādodās. Tāpēc mēs bieži sakām, sajūti savu patieso būtību.. un ļauj tai būt.

Vēl nesen līdzīgi vaicāju jautājumu, un tad Enrico smieklīgu frāzi teica... Doties gaismā prom no šī visuma.. Dodoties prom tu ieraugi grābekli, un tad... Pag paga paga paga... Es zinu gaisma tu tur vienmēr būsi, un esi... Un esi bijusi pat tad kad šis visums noārdījās, un radās no jauna, bet te ir grābeklis, es nekad nēsmu grābis, un fiksi pāris reizes pagrāb lai šo pieredzi iegūtu.. un tad nu dodies šajā gaismā.

Vēl viena lieta šo temu es noteikti arī ar Lindu izscelšu gaismā, jo Lindai caur Angelu nāk ļoti viedas atklāsmes, bet pietrūkst izteikšanās. Un Linda teica, ka nosaukt angelu... par ko citu ir grūti vai neiespējami, jo mēs esam viens un tas pats. Varbūt kāds mirušais, var būt un ir nodalīts, bet Angela un Enrico ir dvēseles vai augstākā es viena no daļām. Un mēs esam vienoti.

Augstākais es izpaužas, pirmatnējā apziņa izpauzās daudzos daudzos mūsos. Tā ir mēs, katrs, un tā veido mūsu katru, savā unikālā skaistībā un izpausmē. Tā ir kā deja kurā tu redzi kā šis skaistais Dievs izpaužās.

Jo tālāk no apziņas, jo vairāk sistēmas, struktūras, formas, programas, uzskati, un prāts. Jo tuvāk apziņai, jo vairāk izteiktu sajūtu, mīlestības, miera, laimes, un pildījums, un forma izzūd.

Vai pirmatnējais apziņa stāvoklis ir tukšums? Tas nav melns tukšums kā kosmosā kur nav nekā... Tā ir bezformas, beztelpas, vieta, kura ir pildīta ar kristāliski tīru spožu gaismu, kurā ir viss.. Tā ir apziņas daļa kurā ir pati pilnība. Cilvēkos bieži vien ir tieksme pēc naudas, pēc kaut kā.. Pēc attiecībām kaut, jo ir iekšēj nepilnība, vai naudas sajūtā, vai attiecību sajūtā, tie tiecās to pilnveidot. Bet pilnību veido šī apziņa, šī saikne ar šo gaismu, kas piepilda tevī katru trūkumu, tu netiecies nepēc kā cita kā pēc pilnības, sajūtot pilnību sevī, tu vari būt viens tālu tuksnesī, kalnos, un justies bezgalīgi mīlēts, pārticis, pāēdis, jo pilnība ir skārusi tevi.

Nabadzīgs cilvēks pat starp savām 30 sievām,  un pārticību, jutīs sevī nepilnību un centīsies pilnveidot to visos iespējamos veidos.

Mēs nenākam uz zemi lai attīrītos no savas nešķīstības, šī nešķīstība mūs ir aptraipījusi un dod mums iespēju uz šejieni atnākt. Ja nebūtu cilvēkā, viņa dvēselē, skaudība, dusmas, naids, bailes, depresīja utt. viņš nespētu šeit atnākt, jo nebūtu nodalīts no savas patiesās būtības. Šie traipi ir tie kas mūs atdala no mūsu patiesās būtības, tā ir neharmoniska enerģija kas mūs notadala no vienotības, dodot seperācijas/ Atalītības pieredzi. Šī pieredze mums ļauj mūsu šķīstai gaismai apvienoties ar šo nešķīstību un šī nešķīstība nodala mūs no vienotās apziņas, un ved mūs tālāk prom veidojot individualitāti... Tā veido mūsu dvēseli, kurā ir daudz aspekti un personības, mūsu nākotnes un iepriekšējās dzīves, mūsu enrico un angelas, un pavadoņi, un mūs pašus. tālāk mūs aptraipa ar ģenētisko enerģētisko ķermeni, kas nu tad var iemosoties, un saskarties ar kādu enerģiju, fizisku firsmu šajā fiziskajā blīvajā pasaulē. Kas ir saskarsmes punkts vaicāja vakar - Tas ir ūdens, šis unikālais materiāls savada kopa fizisko ar garīgo.

Un viss beidzot, mūsu uzdevums nav mukt uz gaismu, mūsu uzdevums nav rakt un pieredzēt šo fizisko dzīvi... Mūsu uzdevums ir būt šeit, šajā mirklī, un ļaut mums būt šeit šajā mirklī, sajūtot un ļaujot būt mūsu patiesai būtībai.

Ir apziņas formas kas pieredz komfortā sevi, essības gaismā, ir apziņas kuras pieredz komfortā sevi šajā pasaulē, vai jebkurā citā.. Ir apziņas formas kas komfortā pieredz sevi grūtībās un ciešanās.

Nav nozīmes vai tu esi garīgi apgarojies, vai aizgājis grūtībās un aizmiršanā, tā joprojām ir tava izpausme, tava būtība un tava brīvā griba šādi pieredzēt šo visumu. Reiz mums visiem pienāks diena kad vēlēsimies šo gaismu sajust un iepazīt, tad kad būsim gatavi, tad kad šo rakšanas zemi, būsim izrakuši, šo racēju instinktu būsim apēduši, un izpratuši, šo unikālo sevi, sajutuši visos iespējamos veidos... Kad paliks jautājums kas es esmu.. tad zināsi, ka tevī, tavā dvēselē, un tev tuvojas šī atklāsme... Šis mājum virziens ir sācies.. :)

Izbaudi katru katru mirkli savā būtībā.. Vai skumju, vai prieka pilnu, tā vienmēr ir augstākās mīlestības pildīta, un tavas patiesās būtības starojoša. Ļauj būt katram skaistam mirklim vēl patiesākam un skaistākam.
Un sajūti mīlestību jo tā ir viss apkārt.


Mums patīk              1639

Komentāri

 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Inta
Pirmatnējais apziņas stāvoklis ir viss - visi neizpaustie POTENCIALI (kā krāsu bundža-vari zīmēt ko vēlies...) un viss izpaustais ,kas dematerilizejies -lai no jauna izpaustos savādāk...( kā zīmējot ar smiltīm

Datums : 16/11/24 12:19        Lasīt vairāk ->

Inta

Datums : 16/11/24 12:31

Inta

Datums : 16/11/24 12:26

Inta

Datums : 16/11/24 12:25

Inta T
Nu re, nav pat ko pateikt, nav ko piebilst...un šī sajūta un mirklis ir super!!!

Datums : 16/11/20 07:22        Lasīt vairāk ->

Uģis
Dabai nepatīk tukšuma, tā nemitīgi plūst un aizpilda to, tiecoties uz balansu uz pirmsākumu.

Datums : 16/11/19 05:41        Lasīt vairāk ->