Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Laura

Laura / Mani favorīti

Jaunumi / Mani komentāri

Video / Channelinga vakars ciemos pie Kr... 18:30
Laura
Bet ko darīt, ja tā jaunā izvēle, virziens, vēlme nenāk? Ja gaidi to, kas liks ieskanēties sirdij, bet nekas nenāk? Man, piemēram, ir sajūta....
Datums : 18/11/13 11:14 | Lasīt vairāk -->

Nauris Pauls

Ieteikums būtu, spert pa mazākam solītim. Gribās uzreiz to gatavo bildi, to lielo foršo sajūtu, kas liks krist ceļos un raudāt, un tad vot tad es zināšu ko darīt un kurp iet un nekas mani neatturēs. Ja tāda lieta dotā brīdī nav, tad var skatīties kas ir mazie solīši ko gribu spert, kaut vai tik maziņš kā " Kuru kāju gribās pirmo nolikt pie zemes izkāpjot no gultas, šodien?" Jebkurā gadījumā mums ir ir lietas kurām dodam priekšroku pār citām: "Šodien priekšroku dodu apelsīnam nevis banānam", protams rīt iespējams būs otrādi, bet tas būs rīt. Darba sludinājumi nepriecē, jo tas ko piedāvā nav tas ko vēlies... Mēs izveidojam blokus sevī, lai pat neļautu sev ieraudzīt lietas, ko vēlamies. To var novērot brīžos ka pat neļauj fantāzijā veidot scenāriju, pat fantāzijā uzliek nosacījumus, kas iespējams un kas nav iespējams. Piemēram, Ja man būtu teiksim 100milijardi - varētu nopirkt tuksnesi zemes pleķi, bet tā politika, tad tā karošana, slepkavības kas tur notiek, atbrauks un traucēs man tur darboties. Pat neļauj sev fantazēt patīkamu scenāriju iekļauj iekšā grūtības un problēmas ar kurām ķipa varētu saskarties, bet tas tak nav patīkami par to domāt, tad kāpēc domāt (aizsardzības funkcija). Līdz ar to jāsper mazāki solīši kas ļaus redzēt ka viss kārtībā neviens man neapēda tikai tādēļ ka uz sviestmaizes uzliku desu un gurķīti, jo man tā sagribējās. Kas cits atliek, ja nenāk tas lielais virziens. Var turpināt gaidīt un gaidīt un gaidīt un gaidīt, un baidīties ka man nebūs, palieku vecāks un vecāks bet vēl nav atnācis, citiem ir citi darbojas bet es... es joprojām neizpratnē neskaidrībā bezspēcībā alkstu pēc apskaidrības, bet tā nenāk... Otrs variants ir spert mazākus solīšus darīt to ko tu zini ka ir patīkamāk par ko citu, ja nenāks tas lielais tad vismaz sviestmaize ar desu un gurķīti būs kaut kas. Prikols jau ir tajā ka tā lielā lieta nevar atnākt, jo viņai nav nokurienes atnākt, Tu viņu radi, tā ir tava iespēja radīt to kas tev ienāk prātā, tikai tādēļ ka ienāca prātā, negaidot apstiprinājumu no ārpuses, ka tā ir laba doma, ka tā ir vajadzīga lieta utml. Nezinu kāpēc, bet grūtākais ir saprast to ka esam dzīves centrā, mēs visu radam un visam piešķiram nozīmi, tas kas liek sirdij trīcēt ir mūsu pašu radīts. Pašam jārada sava vīzija, pašam jārada savs iemesls, pašam jārada iemesls dzīvot. Pats labākais jau ir tas ka jebkurā brīdī es varu pārdomāt un radīt to pašu savādāk, via pavisam ko citu. Nav noteikums ka ir viena lieta manā dzīvē, ko izvēlos un tad eju ar visiem 100% līdz nāvei, nope. Mana izvēle, ko daru, mana izvēle kā daru, mana izvēle, cik daru, mana izvēle vai vispār es to daru, katru momentu no jauna izvēlos visu visu pat to ko vēl neesmu apzinājies es izvēlos....



Nauris Pauls

Mēs izveidojam blokus sevī, lai pat neļautu sev ieraudzīt lietas, ko vēlamies. To var novērot brīžos ka pat neļauj fantāzijā veidot scenāriju, pat fanztāzijā uzliek nosacījumus, kas iespējams un kas nav iespējams.Piemēram, Ja man būtu teiksim 100milijardi - varētu nopirkt tuksnesi zemes pleķi, bet tā politika, tad tā karošana, slepkavības kas tur notiek, atbrauks un traucēs man tur darboties. Pat neļauj sev fantazēt patīkamu scenāriju iekļauj iekšā grūtības un problēmas ar kurām ķipa varētu saskarties, bet tas tak nav patīkami par to domāt, tad kāpēc domāt (aizsardzības funkcija). Līdz ar to jāsper mazāki solīši kas ļaus redzēt ka viss kārtībā neviens man neapēda tikai tādēļ ka uz sviestmaizes uzliku desu un gurķīti, jo man tā sagribējās. Kas cits atliek, ja nenāk tas lielais virziens. Var turpināt gaidīt un gaidīt un gaidīt un gaidīt, un baidīties ka man nebūs, palieku vecāks un vecāks bet vēl nav atnācis, citiem ir citi darbojas bet es... es joprojām nezipratnē neskaidrībā bezspēčibā alkstu pēc apskaidrības, bet tā nenāk... Otrs variants ir spert mazākus solīšus darīt to ko tu zini ka ir patīkamāk par ko citu, ja nenāks tas lielais tad vismaz sviestmaize ar desu un gurķīti būs kaut kas. Prikols jau ir tajā ka tā lielā lieta nevar atnākt, jo viņai nav nokuriens atnākt, Tu viņu radi, tā ir tava iespēja radīt to kas tev ienāk prātā, tikai tādēļ ka ienāca prātā, negaidot apstirpinājumu no ārpuses, ka tā ir laba doma, ka tā ir vajadzīga lieta utml. Nezinu kāpēc, bet grūtākais ir saprast to ka esam dzīves centrā, mēs visu rdam un visam piešķiram nozīmi, tas kas liek sirdij trīcēt ir mūsu pašu radīts. Pašam jārada sava vīzija, pašam jārada savs iemesls, pašam jārada iemesls dzīvot. Pats labākais jau ir tas ka jebkurā brīdī es varu pārdomāt un radīt to pašu savādāk, via pavisam ko citu. Nav noteikums ka ir viena lieta manā dzīvē, ko izvēlos un tad eju ar visiem 100% līdz nāvei, nope. Mana izvēle, ko daru, mana izvēle kā daru, mana izvēle, cik daru, mana izvēle vai vispār es to daru, katru momentu no jauna izvēlos visu visu pat to ko vēl neesmu apzinājies es izvēlos....




Video / Channelinga vakars ciemos pie Kr... 18:30
Laura
Bet ko darīt, ja tā jaunā izvēle, virziens, vēlme nenāk? Ja gaidi to, kas liks ieskanēties sirdij, bet nekas nenāk? Man, piemēram, ir sajūta....
Datums : 18/11/13 09:46 | Lasīt vairāk -->

Video / Opening PRIEKA PASĀKUMS- SATIKŠANĀS 14.09-16.09
Laura
Vēlos uz pasākumu tikt sestdien (no Rīgas). Vai kāds brauc un ir brīva vieta mašīnā? Par guļvietu - vai visiem guļvietas pietiek? Vai ir ies....
Datums : 18/09/13 02:36 | Lasīt vairāk -->

Video / Lielā karstuma dēļ atliekam!
Laura
Dikti vajadzētu to papilduinformāciju Lai var pienācīgi ieplānot nākamo nedēļas nogali! ....
Datums : 18/07/21 01:33 | Lasīt vairāk -->

Viesu grāmata

 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!