Neesmu Lindiņa bet uzrunāja koments. Šodien izlasīju zelta vārdus. Dzenbudismā esot teikts, kad skolnieks uzsāk ceļu tad saule ir saule, koks ir koks, akmens ir akmens, ejot ceļu saule vairs nav saule, koks nav koks, akmens nav akmens. Tuvojoties apgaismībai, saule atkal ir saule, koks ir koks, akmens ir akmens,. Mainās skolnieka iekšējā pasaule.
Veel laikam viens buus jautaajums - ko dariit vai kaa attiekties gadiijumaa kad loti centies bet nesanaak un zuud motivaacija un gribasspeeks un galvenokaart - dziivesprieks? Un tad naak sajuuta ka nesasniedzot so meerkji jutiisies kaa pazudis ka liekas ka ja to nesansiegsi tad vienkaarsi vairs nav variantu ko taalaak dariit.