Mana šodienas neparastā pieredze gaišā dienas laikā! :-)

Vienā skaistā procesā, neatkarīgi no tā kas notika apkārt, pēc zālē izskanējuša teksta - kur tad ir sākums? - es nonācu Sākumā. Dodoties pretī tālai gaismai, nonācu līdz vietai, kur apzinājos, ka šis ir Sākums. Vēroju, kas notiek apkārt un veldzējos gaismas burvībā. Tā gaisma ir pati pilnība! Tajā ir viss. Viss visslabākajā savā izpausmē un būtībā. Iedomājoties, ka es varētu šķērsot šo robežu, es apzinājos, ka tad es izšķīdīšu. Tā gaisma ir mans sākums. Un bija skaisti vērot, kā tā spīd caur mani, kā es palieku caurlaidīga. Tā ir kā prožektors, kas spīd no mugurpuses, tik iedomājies ka arī Tev cauri. 

Kad man palīdzēja atgriezties, nav pirmā reize, kad negribu nākt atpakaļ, bija vesels piedzīvojums, jo skatoties apkārt - nekā nav. Tikai pieskaroties lietām un cilvēkiem, sāku iezīmēt kontūras un piepildīt savu telpu ar lietām, kurām jau ir doti nosaukumi - durvis, galds, skapis, drēbes... viss kā no jauna. :)

Ko lai saka?! - Bonžorno! Esmu atpakaļ no ceļojuma bez vīzām un galamērķiem! :-)