Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Miera Lapa iesaka






Populārākie Channelingi






Populārākie video






Populārākās meditācijas






Intervijas






Populārākie raksti






Meditatīva mūzika






Top Foruma raksti






Video


Forums


Raksti

Citāti

Foto albums

Forums / Stāsti / Pasaka par viedā Vitahavī atvadu lūgšanu

+ Pievienot rakstu


Pasaka par viedā Vitahavī atvadu lūgšanu

„Ak, Pieķeršanās manas, ņemat prom savas pievilcības spēku un laidiet mani vaļā.

Ak, Naids mans, jel atstājies no sava mērķa, gana daudz Tu esi jau spēlējies ar mani.

Ak, Skumjas manas, dēļ Tevīm es uzsāku šo Pašizziņas un Atklāsmes ceļu, nu saku ardievas Tev.

Ak, Bauda mana, sveicinu arī Tevi - Tu mani atbalstīji visus šos gadus un liki pat aizmirst sevi pašu.

Ak, Miesa, draugs mans, laid mani prom pa Atklāsmes ceļu aiziet uz savām mūža mājām. Dabas ritumā agrāk vai vēlāk ikviens atstāj savu miesu. Tevi es pametu tagad. Pavadot mani līdz Atklāsmei, Tu gudri panāci šo brīdi. Cik gan tas ir dāsni - ļaujot sasniegt Pašizziņu, Tu, Miesa, tagad iznīcini pati sevi. Tev tagad laiks iet atpakaļ turp, no kurienes Tu nāci - uz savu pirmsākumu tapt atpakaļ par Kosmosa pirmelementu.

Ak, Tieksme, mana māte, ļauj man iet. Tagad Tu paliec viena, jo sevī nu esmu  sasniedzis visaugstāko Mieru.

Ak, Iegriba mana, lai uzveiktu Tevi, es paņēmu draugos Tavu lielāko naidnieku – Rāmu Garu. Piedod man, es aizeju turp Brīvībā. Dod svētību man.

Ak, Tikums mans, sveicinu Tevi - Tu glābi mani no elles un uzcēli debesīs.

Ak,  Grēks mans, sveicinu tās sāpes un izciestās mokas, kas radās no Tevis, kas radās dēļ Tevis.

Ak, Tumsonība mana, sveicinu arī Tavu varu, kas tik ilgi pakļāva mani un centienus manus un, kuru jau tik sen sev apkārt vairs neredzu it nemaz.

Ak, Ala, manu meditāciju draugs, sveicinu Tevi. Tu devi man patvērumu, kad cietu pasaulīgās dzīves sāpēs.

Ak, Ceļa spieķi, sargājot mani no čūskām un ceļa bedrēm, Tu biji mans draugs, sveicinu arī Tevi.

Ak, Darbs un veikums mans, sveicinu Tavas spējas dziedēt un attīrīt. Sveicot Tevi, es sveicu ikvienu darbu, kas darīts tiek Pasaulē šajā.

Ak, Dzīvības spēks, sveicinu Tevi - visu manu mūžu Tu biji kopā ar mani. Visu, ko šajā saulē es spēju, radās tik no Tevis, tik caur Tevi, tikai ar Tavas enerģijas dzīvinošo spēku. Tomēr, kas šajā saulē reiz saticies, tam arī reiz ir jāšķiras. Lūdzu Tevi, ej atpakaļ pie sava pirmavota, jo tagad es dodos tapt Bezgalībā.

Ak, Jūtas manas, ejiet atpakaļ no kurienes nācāt, topiet atpakaļ par Kosmosa pirmelementu. Tagad es aizeju sevī caur sevi, aizeju turp, kurp ceļu man rāda dievišķā skaņa OM. Kā svece bez vaska es esmu nu brīvs no jebkādām darbībām, no jebkādām domām, no jebkādām jūtām. Mana sirds pasaulē nu ir kā skaņas OM rezonanse. Visi maldi beidzot ir gaisuši. Ommm......”

Pabeidzot lūgšanu, Vitahavī nonāca neduālā apziņas stāvoklī, kurā nav ne Es, ne Nees, kur Viss ir Viens. Viņš tapa brīvs no uztveres maldiem, kas ārējo pasauli saredz kā reālu. Pilnībā atbrīvojot savu apziņu no jebkādām uztveres koncepcijām, viedais Vitahavī pameta visas šīs pasaules. Viņa apziņa kā podnieka ripa apstājās pavisam.

Svētā skaņa OM saplēsa gabalos tīklus, ko bija pinuši viņa maņu orgāni un visu to, ko šīs maņas uztvēra kā ārējās pasaules objektus. Izdzenājot tos kā vējš, kas pār lauku izdzenā smakas, viņš aiztraucās cauri neziņas Tumsai. Uz mirkli viņš uztvēra savu iekšējo gaismu, bet arī no tās viņš tūlīt pat atteicās. Viņš izlidoja cauri Gaismai un cauri Tumsai. Aiz viņa palika vien domformas ēna, un arī no tās viņš atbrīvojās vienā acumirklī.

Tā viedais Vitahavī nonāca bezgalīgā Nemodificētā Apziņā. Tā ir kā jaundzimuša bērna apziņa. Viņš bija attiecies no jebkādiem apziņas objektivitātes centieniem, apziņas vismazāko vēsmiņu ieskaitot. Viņš šķērsoja arī šo apziņas stāvokli un sasniedza Transcendenci.

Tā ir vārdos neizsakāma un neaprakstāma esība svētlaimē. Tā vienlaikus gan Ir, gan Nav, gan Kaut kas, gan Nekas, gan Gaisma, gan Tumsa. Tā ir pilna ar Bezapziņu - ar apziņu bez formas un bez satura. Šo stāvokli var apzīmēt tikai ar noliegumiem – ne šis, un ne tas, ne jebkas. Viņš kļuva par to, kas atrodas ārpus jebkuriem vārdiskiem jēdzieniem un aprakstiem.

Tas, Nekas, Kosmiskā apziņa, Bezlaiks, Ātmans, Augstākais Es, Nees, Visa Centrs vai Vidus - tā to apraksta dažādu tradīciju mistiķi. Visos Svēto rakstos šo stāvokli sauc par Absolūto Patiesību. Viedais vīrs Vitahavī nonāca Tur, saplūda ar To un tapa par To. Viņš tapa VISS.

 

Tāds nu ir stāsts par viedo vīru Vitahavī. Pārdomā to. Šeit rakstītais radies nepastarpinātas atklāsmes, tiešas pieredzes un dziļu pārdomu rezultātā. Iedziļinies tajā, meditē to, atrodi Patieso. Atbrīvošanos var sasniegt tikai ar Gudrību un Pašizziņu. Tikai kopā ar Gudrību var pārvarēt Ciešanas, uzveikt Neziņu un sasniegt Pilnību.

 

Tas, kas šeit saukts par Vitahavī, ir tikai mūsu prātos radīta iedoma, tāpat kā Es un Tu. Visas jūtas un visa šī pasaule ir nekas cits kā vien Saprāts. Jo kas gan cits tas vispār var būt...

 

Pasaka no joga Vasištas sarunām ar princi Rāmu


   Autors : Gints
   Mani raksti [ 74 ] ->

   Datums : 2016-03-13 05:47:07

Mums patīk              453



Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!