Miera māksla

  Forums   Konsultanti   Mums patīk   Video   Diskusijas   Semināri   Enrico skola   Jautājumi   Sekotāji   Reģistrēties   Par mums

Miera Lapa iesaka






Populārākie Channelingi






Populārākie video






Populārākās meditācijas






Intervijas






Populārākie raksti






Meditatīva mūzika






Top Foruma raksti






Video


Forums


Raksti

Citāti

Foto albums

Forums / Stāsti / Namībijas ceļojuma piezīmes

+ Pievienot rakstu


Namībijas ceļojuma piezīmes

Sestdien ap pusdienlaiku atbraucām uz brīnumaini skaistu mazpilsētiņu un ostu okeāna krastā - Luderitz, te konteineru terminālā mūs jau gaida mūsu sirdspuķīte – mūsu laiva. To ieraudzīt ceram pirmdien, bet šodien ir brīvdiena, arī mums, pirmā kopš ieradāmies Āfrikā.

Kad Rīgas lidostā lidmašīnai izbraucot uz skrejceļa aiz loga pārsteigts ieraudzīju lidojam divus vanagus, es Kārlim teicu – šis būs ļoti, ļoti veiksmīgs ceļojums! Un patiesība izrādās ir vēl daudz skaistāka! :o)))))

Āfrika mūs saigaidīja ar atplestām rokām un atvērtu sirdi, laiks te vienkārši pasakains, cilvēki ir atvērti un ļoti, ļoti izpalīdzīgi. Piemēram, vai vari iedomāties, ka tev piezvana un pasaka – zini, rīt pusnaktī lūdzu aizbrauc uz autoostu, tur atbrauks divi melnie no Namībijas, lūdzu izmiti viņus un rīt aizved uz Viļņu, bez maksas, protams. Nez ko tu, un nez ko es pats tad teiktu, un ko darītu??

Bet ar mums te tā notiek, turklāt nepātraukti. Braucot, pareizāk zemu lidojot ar ātrumu 160km/h cauri Namībijas tuksnesim (cita starpā šosejas te ir tik labā stāvoklī, kā reti kur Latvijā), spēcīgais sānu vējš ir daudz lielāks izaicinājums par karstumu. Mūsu šoferītis Gabriels ir Keetmanshoop reģiona pašpārvaldes deputāts un sporta departamenta vadītājs, viņu priekš mums sarunāja mūsu sargeņģeļi – Džoana un Annika no Namībijas olimpiskās komitejas. Pirms izbraukšanas uz Luderitz Gebriels mūs aizved uz vietējo sporta skolu, kur mazi nēģerēni dzenā bumbu pa tuksnešainu futbola laukumu. Improvizēto “preses konferenci” koka paēnā Gabriels izmanto arī kā ģeogrāfijas stundu, viņš paņem vienu puišeli – tu būsi Luderitz, paņem otru, kam dzeltens krekls un zaļas bikšeles – tu būsi  Rio. Un visiem pārējiem priekā mirdzošiem acu pāriem prasa - cik kilometri ir starp Luderitz un Rio? Tukstotis? Divi? Trīs? Nē, seši tūkstoši kilometri! :o)))))

Kārlis mazajiem un futbola treneriem aizrautīgi stāsta par saviem piedzīvojumiem, par iedvesmu un drosmi darīt to, kas tev patiesi sagādā prieku. Kārlis to patiesi prot un arī dalīties ar savu prieku viņam patīk, Latvijā ar saviem stāstiem viņš ir viesojies daudzās skolās. Arī šeit Luderitz amerikāniete Džaneta no brīvprātīgo Miera korpusa ir jau sarunājusi 4 skolas, kurās nākamnedēļ gaida Kārļa uzstāšanos. Viņas kolēģis meksikāņu izcelsmes amerikānis Karlos prot stāstīt, ka vislabāk Miera kopusa pasākumu apmeklētību vairo solījums izsniegt da jebkādu, bet Sertifikātu, vai bezmaksas ēdiens. Kā arī mums iesaka ar Greenpeace tekstiem par roņu aizsardzību te labāk neaizrauties, bezdarbs te esot līdz pat 40% un daudziem nav ko ēst, tāpēc arī zādzības un noziedzība. Lai gan neko vairāk par kriminālām dzeloņdrātīm ap privātmāju 3 metrīgajiem žogiem līdz šim nav gadījies ieraudzīt.

Vispār apbūve, dzīve un Namībijas daba man ļoti atgādina Rietumaustrāliju – tas pats koloniālais arhitektūras stils, tādi pati rasistiska vēsture, līdzīga sarkana augsne, milzīgas, tuksnešainas teritorijas, bagātīgs klāsts ar visvisādiem izrakteņiem, un cilvēku skaits kā Rietumsaustrālijas štatā, tā Namībijā ir 2 miljoni, tikai teritorija vismaz 12 reizes lielāka par Latviju.

Namībiju apdzīvo 11 dažādas vietējo ciltis, valodas visai atšķirīgas, savā starpā viņi sazinās Holandiešu valodai līdzīgā Afrikans vai angliski, ko te pieprot ikviens līdz šim satiktais. Vienkārši amaizing :o))) Katrai ciltij savs galvenais boss – Chief, tieši ar viņu jākārto visi zemes jautājumi, jo zeme ir vietējās komūnas īpašums un no čīfa lēmuma būs atkarīgs vai tev piešķirs zemi, kur izveidot savu māju, fermu vai veikaliņu, vai tomēr nē, jo, piemēram, tava bodīte ceļa malā var samazināt ienākumus tālāk esošajam kaimiņa veikaliņam. Un vispār, ciltis savā starpā sadzīvojot ļoti miermīlīgi. 

Savukārt, ja uz tavas zemes atradīs dimantus, tad tas jau ir pilnīgi cits story, tad atnāk puši no valdības, izvelk ārā atbilsošus likumus un palūdz aizvākties uz citu, valdības ierādītu īpašumu, un tad arī visi čīfi ar savām aborigēnu tradīcijām var iet taisni – “From diamonds we built” ir Namībijas dimantu ieguves kompānijas slogans uz daudzstāvu biroja ēkas galvaspilsētas centrā.    

Pirms izbraucām no Windhoekas mūs uz pusdienām uzaicināja arī divas vienīgās vietējās latvietes – Ginta savulaik Vācījā satika savu nākamo vīru Štefenu no Namībijas 20 000 lielās vācu diasporas, un mocoties ar mežonīgo karstumu pārvācās šeit dzīvot pirms 3 gadiem, bet trīs bērnu mamma Vita te jau dzīvo 17 gadus, savulaik studējusi ģeoloģiju un viņas vīram iedzimtam namībietiem pieder koncesija uz dimantu izpēti. Kad Vita ar prieku izrāda savu ļoti gaumīgi iekārtoto 3 stāvīgo privātmāju kalna nogāzē ar panorāmas skatu uz Namībijas galvaspilsētu, ar baseinu, ar marmora grīdām un lieliskām gleznām, viņas melādainie bērni mums tīrā latviešu valodā saka– Čau :o))))) 

Ja ir interese, tad te linki uz foto:

Vācu kolonista Ādolfa Luderitz vārdā nosauktā pilsētiņa, pērle Atlantijas okeāna krastā

https://www.google.com/search?q=luderitz&biw=1418&bih=764&tbm=isch&tbo=u&source=univ&sa=X&ved=0ahUKEwjl8bu0rZXMAhUFMBoKHemrDOMQ7AkIQA

Dimantu racēju pirms 100 gadiem pamestā un tuksneša “apēstā” spoku pilsēta Kolmanskop

https://www.google.com/search?q=luderitz&biw=1418&bih=764&tbm=isch&tbo=u&source=univ&sa=X&ved=0ahUKEwjl8bu0rZXMAhUFMBoKHemrDOMQ7AkIQA#tbm=isch&q=kolmanskop

Namībijas tuksnesis

https://www.google.com/search?q=luderitz&biw=1418&bih=764&tbm=isch&tbo=u&source=univ&sa=X&ved=0ahUKEwjl8bu0rZXMAhUFMBoKHemrDOMQ7AkIQA#tbm=isch&q=the+namib+desert


   Autors : Gints
   Mani raksti [ 74 ] ->

   Datums : 2016-04-17 09:40:14

Mums patīk              754



Komentāri
 Reģistrējies, lai komentētu!

Reģistrējies, lai komentētu!


Kate
Ak ,Dies, cik Tu garšīgi stāsti, te pat bildes nevajag visu stāstu var redzēt kā filmā, nevaru sagaidīt grāmatu!!!

Datums : 16/04/24 11:20        Lasīt vairāk ->

Inta T
Super interesanti!!! Man Āfrika vispār liekas par maz novērtēta dabas skaistuma dēļ. Bet, ja saprotu tā saistība ar dabu laikam tikai mums tā interesē ))
Lai veicas tālāk!! Un lasīšu nākamos piedzīvojumus. Ceru būs tādā pašā mazliet ironiskā stilā )

Datums : 16/04/19 10:50        Lasīt vairāk ->

Līga
Super, lai veicas! Bet cemme par tiem valdības puišiem...

Datums : 16/04/17 03:57        Lasīt vairāk ->

Matt
ideali!!

Datums : 16/04/17 12:49        Lasīt vairāk ->