Jau pagājuši vairāki gadi, kopš satiku kādu personu izmantojot internetu.

Būtībā viņš arī čanneloja, tikai citādāk, visu pierakstot, tik paņem rokā pildspalvu un viss sāk pats drukāties, lapa pēc lapas, man gan neko neatklāja, kas tiek rakstīts tikai sapratu, ka tas var mainīt visu cilvēci, līdzīgi kā šeit. Tajā laikā es vispār neko daudz nesapratu par šīm lietām, tad es tikai meklēju, šaubījos un domāju.

Galvenais ka viņš tāpat kā es arī bija ar garu no zauriem. Atšķirība, ka viņš juta neesošās ķermeņa daļas, asti. Ar aizvērtām acīm redzējis to. cik sapratu tad bērnībā guļot jutis, ka tā kā aste aug klāt un tad jau paliek stabilas patstāvīgas sajūtas.

Nebija gan paveicies ar savu dzīves vietu, dzīvoja vienā no arābu valstīm un lai gan islāms tur nebija pārāk stingrs, tomēr dogmas bija iesakņojušās sabiedrībā. Viņš bija centies izklāstīt saņemtās idejas citiem, bet tie bija viņu uzskatījuši par traku un draudzēja ar islāma vārdu. Krietni traucēja arī nabadzība. Tas arī parādijās viņa rakstītajos stāstos, ļoti nospiedoša atmosfēra. 

Kas mani pārsteidza, tad tas viss sākās ļoti agri priekš viņa, jau padsmit gados zināja visādas smalkas lietas. Tikai kaut kas viņu arī nobaidīja, laikam tie viņa zauri pateica, ka viņu apēdīs un ka tas ir viņa liktenis, iespējams ka tas.

Īsti nezinu, bet droši vien sapnī bija gājis pie spoguļu un kā ir zināms, tad spogulī var ieraudzīt patieso sevi, tas arī ir tāds aizkustinošs brīdis.

Tad vēl bijis tā ka sapnī ieiet gaismas lodē un tad pamostos guļot mājas pagalmā.

Es pat vairs īsti neatceros par ko mēs čatojām, bet viņš arī bija programmētājs, liekas ka visi cilvēki kurus es satieku ir programmētāji, tas man pašam liekas savādi, jo pašam man datori vispaŗ nepatīk. Vēl arī ļoti labi spēlējis klavieres, un tur cilvēki nākuši kaudzēm klausīties ko vinš spēlē.

Vēlāk viņš pārcēlās uz Ameriku, pie civilizētas sabiedrības.

Priekš manis tās bija viņa pieredzes un stāsti, kuros es atradu sevi. Tur es redzēju, kas man patiešām ir svarīgs un kur es nokļūšu ar savu izvēli, tad es pārdomāju un atgiezos. Es nevaru vārdos aprakstīt kas tas ir, it kā viss kam ir bijis jābūt, pagātne un nākotne tagad, tā it kā atgrieztos mājās.