preloader

Mana rīta meditācija

  •  440    
  •  11    
  •  1    
  • Published : 5 mon. ago
Rīta meditācija Šorīt pamodos nezinu cik bija laiks, bet katrā ziņa debesis varēja redzēt kā saule grib celties un kā mēnes spīdēja kā filmās. Miegs nenāk domāju jau 3 reizi iešu lejā uz dīvāna meditācija pie mierīgas mūzikas un sagaidīšu saules celšanos. Viss ok, guļu ieslēdzu mierīgu mūziku, atslābinos, guļu kā jau parasti dzelten veidīgā gaismā, baltā, zeltainā, miers eiforija. Bet tad uzpeld doma, hmm... Nez kā ir tajā sauktajā Ellē. Domāju, un brīnos šis vārds pat ir ielikts kā lietvārds, nu gan illuzijām uzskatāma nozīme piešķirta. Bet, kas notiek, pēkšņi ķermeni pārņem stindzinoši krampji viss caur ķermenis virmo un sastingst. Un gribās kliegt, bet nespēju, gribās celties augšā bet nespēju ķermenis ir sastindzis, varbūt tas ilga pāris sekundes, bet biju priecīgs pamosties, tad bija woow... :D Sanāk tā ir tāda enerģija kurā neko nespēj izdarīt, kustības ir lēnas, varētu teikt esmu knapi dzīvs. Jo nav tāda izpausme daru ko vēlos. Tad arī bailes uznāca, bet ātri pamodos un biju šokā. Wow.. Tik interesanti, no vienas puses šausmīgi jocīgi. Bet bija azarts vēlreiz pamēģināt. Un tiklīdz to ievēlējos atkal, viss ķermenis sastingst un patur mani ilgāk sastingumā un tik pretīgi, bet no otras puses smieklīgi. Pamodos ar dziļu ieelpu. Un smējos. Tagad domāju hmm.. Laikam par to nevajadzētu domāt, tiklīdz sāku domāt par to atkal lēnām rokas sāka sastingt, nekustīgas paliek. Un es sasmējos Ok. Labi nedomāšu par to! Kopā mans secinājums par šo unikālo vārdu kas pat ir iekļauts Lietvārdu sarakstā. Tā ir ļoti zema enerģija, kurā tu esi nekustīgs, nekur un mokoši gribi kustēties. Tiklīdz tas notiek, tā tevi pārņem bailes, un jukums ka tu vēlies un vēlies kustēties dzīvot un nespēj to vairāk darīt. To varētu arī saukt par vēl vienu vibrācijas slāni. Bet lai ari kas tas bija tas tika man pasniegts ļoti humoriskā veidā. Uzreiz pēc tam atkal meditēju, un tika izveidota tāda kā telpa kas līdzinājās manai telpai kurā atrados to brīd. Tad man pēkšņi 10m attālumā parādījās Nāve. (skelets melnās drēbēs baltu skeleta seju un izskapti rokās. Es tā wow. Tāds tu izskaties. Vel visu siluetu aplūkoju un sabijos domājot ( tu taču nenāc man pakaļ? ) Ko līdz es to iedomājos viņš nāk man virsū viņa tā arī sāk darīt. Un nāk virsū it kā nāktu man pakaļ. Es sastingstu un sabīstos... Nēe Nēe... Un ir jau man pie sejas un savu lielo izskapti man grib šķērst pāri, es tā saku sev Nē Neee Es negribu mirt. Bet tad aizdomājos uzreiz, pag.... bet no kā ir bailes? Un vispār ko tu mani te biedē āksts tāds! :D sāku smieties, un nāve apstājās... Es palieku dusmīgs nedaudz bet smejoties, saku sevī Kādu Hui*u tu man tagad te dzen? ķēms tāds, un sāku smieties, domājot, bāāac kā šāda doma var tik ļoti iespaidot mani iekšēji. Viņai nav nemazam atļauja mani paņemt, un vispār viņa man prasīja vai vispār gribu viņu redzēt. Un vispār biedēt cilvēkus nav labi! Es sasmējos un pamodos gultā joprojām sabijies, pamodos no meditācijas piecēlos kājās, ārā jau bija saule, un manī bija vel izbīles un bailes, bet tās ļoti ātri pazuda un dienas otrā pusē es šo rītu atcerējos un sāku smieties :D Bija jautri! Ko no šī es sapratu. Pa lielam neko, ieguvu pieredzi, ko es jutu ka mani kāds ievelk šajās pieredzēs. Ko no tā es iemācījos, sajutu cik pretīga ir zema enerģija un to ka ļoti lielu daļu mūsos sabiedrība ir iebiedējusi un tā prātā sēž tik dziļi ka pat ja mēs redzam meditācijā šo tēlu uz kuru vajadzētu būt nulle emocijām mūsos uzburās paniskas bailes. Mums jāzina ka mēs esam augstākais, un viss kas ir mūsu pieredzēs ir mūsu pašu izvēles. Pārējais kas notiek ir attīrīšanās saprotot kas mēs neesam. Līdz ar to mēs neesam nekādā nāve kas mūs aizsūtīs uz šo pašizdomāto lietvārdu. Viss ir mūsu un vienīgi mūsu rokās kādu pieredzi mēs izvēlamies, kad būs katram pienācis laiks tas būs, un tā būs visskaistākā atbrīvošanās.
  I like it

Add your comment: