preloader
blog-image

Iesties spogulī un paskaties uz sevi

  •  503    
  •  1    
  •  15    
  • Author : Matt & Enrico Channeling   
  • Published : 4 mon. ago

Neliela info no channelinga kuru centīšos pa savam izskaidrot...
Nav noslēpums ka ķermenis atspoguļo to tavu dvēseles starojumu, nav noslēpums ka uz tevi pastoties citiem rodas jau iespaids par tevi un to kā tu jūties...

Bet bieži mēs paši nemaz uz sevi nepaskatamies... Cik bieži vai kad vispār mēs esam devuši iespēju dvēselei vai savai būtībai pašai uz sevi pastīties, pastīties to kā es staroju, pastīties to kā es spīdu, vai arī tieši pretēji, pastīties uz to kā un kāpēc esmu šeit nonācis tik lielā bezizejā...

Ja esi skumjās vai pārdzīvojumos vai bēdās, vai arī atrodies ilgstoši tajās, un nav bijusi iespēja saprast kāpēc tāa..

Pieej pie spoguļa, un pasties sev virsū, iesties sev acīs nekautrīgi, nebaidīgi, ja arī tās ir skumjas vai bēdas, tad iesties viņās. Pasties kā tavs ķermenis staro to kas tu esi.. Kā tavs ķermenis atspoguļo to enerģiju kura ir tevī.  Pasties kā tu notiecies...

Dvēselei vai tev tevis paša būtībai nekautrīgi parādi sevi, parādi, sevi to kā wot... Darot šo visu esmu te nonācis, wot kā es dzīvoju lai tāds būtu...
Un tā nelielā burvība ir šajā, kad dvēsele vai tava būtība nonāk pie acīm redzmā, pie acīm saprotamā, un atjēdzās ka beidzot esmu pati uz sevis pastījusies, pašai būtībai vai zemapziņai rodas vieta pārmaiņam. Gluži vai pielec, vai saprot, vai tiešām  es šo visu vēlos starot.. Gluži kā prakse vai metodika kurā mēs varam dot iespēju izmainīt sevi un savu būtību. Saņem tikai drosmi pietiekami ilgi ielūkoties sevī un nebaidīties no tā ko redzi.

Cilvēki mēdz justies sliki, jebkādā veidā un nelūkojas uz sevi no malas, bet šo bēdu turēt un turēt, un arī mēģināt to piedāvāt citiem vai pierādīt citiem tik tālu ka jau aizmirstās pašiem sava būtība un dzīvo šīs bēdas vai drūmuma vadīti. Nu tad lūk apsēdīni šo bēdu pretīm sev, un ielūkojies, vai tas ir tas ko tu vēlies? Vai tas ir tas ko tava būtība dvēsele vēlas? Un pati būtība un dvēsele kura bija nedaudz bēdā aizmiglota lai apdomājas un nonāk pie secinājuma.. Es vairs šādi nevēlos starot, es vēlos un jūtu vietu pārmaiņām, es jūtu vietu izmaiņām..

Ļauj lai dvēsele pati sāk starot jaunā enerģijā saprotot to saredzot to no malas to satarojumu kas staro cauri no malas pastoties pašam uz sevi to kā paša ķermenis staro. Iepriekš nepamanīts, varbūt tikai sajusts, bet pašam sev acīs ieskatoties mēs spersim soli lielām pārmaiņam.. Un priekā!


Ietiekums no Enrico.


  I like it

Add your comment: